Vakara pasaciņas - sen vairs ne tādas, kā mūsu bērnībā

Katram gulētiešanas rituāli ir nedaudz atšķirīgi - kāds dzied dziesmiņas, kāds paijā galviņu, bet kāds cits, gluži kā mēs, lasa priekšā bērnam vakara pasaciņu. Šķiet, rituāla detaļām nav nozīme, galvenais, ka šāds rituāls vispār ir un tas palīdz bērnam noskaņoties uz gulētiešanu un aizmigt.

Mūsmājās ir stingrs noteikums, ka vakara pasaciņu lasu tikai līdz plkst. 22:00. Tas ar mērķi dabūt bērnus gultās puslīdz pieņemamā laikā. :) Meitai šī vakara rituāla daļa ir ļoti svarīga - viņa cenšas paspēt tikt līdz gultai laikā, pārdzīvo, ja es tomēr nelasu pasaku. Tāpat viņa apzinās izvēles iespējas, piemēram, sestdienu vakaros viņa skatās multeni, kas beidzas parasti pēc “pasakas laika”. Bieži vien gan tāpat seko skumjš jautājums, vai tad pasakas nebūs, bet noteikumi ir un paliek noteikumi un viņa to zina.

Tad nu šobrīd lasām izdevniecības Zvaigzne ABC pasaku grāmatu “55 pasaciņas par dzīvniekiem”. Pirmkārt, visas pasakas ir tieši 2 lpp garas. Otrkārt, saturs ne vienmēr ir skaidrs. Man ļoti bieži rodas neatbildēts jautājums, kāda no šī stāsta vispār bija jēga...

Šī vakara pasaciņa bija “Kā šakālis zaga vistu”. Īsumā ievadā - puisītim bija ļoti mīļa vistiņa, kuru viņš visur ņēma līdzi, bet kādu dienu atstāja mājās, un šakālis vistiņu nozaga. Puisītis pārdzīvoja un gribēja vistiņu atgūt, tāpēc gāja pa ceļu un satika visādus brīnumainus draugus, kas nolēma palīdzēt viņam atgūt draudzeni. Tiktāl viss burvīgi.

Tad seko satiktie draugi - baklažāns (nu labi, ir pasakas arī par dārzeņiem), adata (ok, lai jau būtu) un govs mēslu pankūciņa. Un te nu man lasot paspruka - NOPIETNI??? Beigu beigās šakālis paslīdēja uz šīs pankūciņas un sadūra dibenu uz adatas. Tā puisītis ar saviem draugiem pārmācīja šakāli. NOPIETNI??? Nācās pēc pasakas skaidrot bērnam, ka atstāt kaku kādam pie sliekšņa (jo tieši tur šakālis paslīdēja) noteikti nav labs darbiņš.

Atceros pasakas no savas bērnības - skaistākas vai mazāk skaistas, bet tomēr viegli lasāmas, literāri baudāmas, sarakstīta pēc visām prasībām - ar ievadu, kulmināciju un nobeigumu. Nu kaut kā pilnīgi savādāk! Nenoliedzu, ka arī šobrīd noteikti var atrast krāšņas, skaistas, baudāmas pasakas, tomēr visas tās grāmatas, ko izdod pēdējā laikā, liek nedaudz saskumt. Un dziļā doma, kāpēc trīs sivēntiņiem ziemas vidū, kad viņiem uzbruka vilks, būtu nākamajā dienā jāiet novākt kāpostu lauks, man laikam nekad nebūs skaidra...

Kādas pasakas jūs varat ieteikt, kas ir skaistas un atbilstošas pirmsskolas / sākumskolas bērniem, ko varētu lasīt bez bailēm par absolūti nepareizo morāli, ko bērns no šīs pasakas varētu gūt?