Tēva un dēla attiecības jeb tētis pilda solījumus

Šovasar sanācis tā, ka tētis mums lielāko vasaras daļu ir pavadījis darba un retu reizi mājās ir svētdienās nerunājot par sestdienā (tas jau sāk šķist kā brīnums).

Jau kopš laika, kad Laurim tika atdota makšķere, ko vecvectētiņš viņam atstāja mantojumā, no Laura puses tētim visu laiku skanēja jautājums, kad iesim makšķerēt zivis. Tad nu tētis pasaka nākamo sestdien, bet kad pienāk sestdiena tad atkal sagadījies, ka jāstrādā. Tā nu pārliekam uz nākamo svētdienu Lauris atkal cītīgi svītro kalendārā dienas līdz pienāk svētdiena - un atkal plāni mainās un ir jāstrādā.

Pēc otrās reizes pamanīju, ka Lauris uz tēti ir apvainojies, jo pa telefonu vairs nerunāja, caur skype arī ne. Skaidrs arī dienā, kad tētis atbrauca mājās bērns pret viņu izturās agresīvi. Tad nu sapratu, ja turpināsies šādu solījumu došana, tad viņu labās savstarpējās attiecības krietni cietīs. Ar bērna tēti pārrunājām šo jautājumu un kopīgi nolēmām, ka darba jāprasa brīva diena, lai beidzot izpildītu savu solījumu, lai tas kādas attiecības esam viedojuši līdz šim nesabruktu.

Nu lūkojiet kā tas izdevās.  

Pati makšķerēšana Lauri ļoti aizrāva un uzreiz tika uzdots jautājums vai vēl kādu reizi dosimies makšķerēt.

Lauris noķēra arī pirmo zivi savā mūžā- asari. (Jāsaka, ka tā bija arī pirmā tajā dienā.)

Mūsu lielais loms, ko Lauris atdeva kaķīšiem.

Jāsaka, ka pēc solījuma izpildīšanas arī Laura attieksme pret tēti atkal bija tāda kāda pirms tam- kad bija jāzvana tētim katru dienu, jārunā ar tēti pa skype. Nu es jūtu, ka mainījies arī tētis viņš tagad visus Laurim dotos solījumus izpilda, jo redzēja cik strauji mainijās bērna attieksme, kad solījums netika izpildīts. Tagad abi esam iemācījušies nevis dot saolījumus, bet kopā ar bērnu plānot pasākumus vienmēr paskatot, ka var gadīties, ka šie plāni nepiepildīsies.

Kāda ir jūsu pieredze ar solījumu došanu bernam un to nepildīšanu? Parunāsim.