Skumjš stāsts ar gandrīz laimīgām beigām

Gribu padalīties ar kādu mūsu ģimenei svarīgu stāstu. Netālu no mūsu mājām plānots izbūvēt velo celiņu, par ko, protams, priecājamies. Tomēr tāpēc tika nocirsti vairāki mums mīļi koki, ko bijām skatījušies, kā tie dažādos gadalaikos mainās un tos apmīļojuši.

Man pašai sirsniņa par to sāpēja, bet kad meita (3 gadi) to ieraudzīja, sākās neskaitāmie jautājumi "kāpēc" ar asarām acīs. Un ko lai es kā mamma atbildu? Vēl viens bērzs palicis nenocirsts, katru dienu meita skatās, vai tas vēl aug. Meitiņa pat palūdza Dievu, lai to bērzu nenocērt...

Tad nu tomēr atradām risinājumu, kā tikt galā ar lielajām bēdām - iestādījām jaunus kokus - puķupodā nu uzdīgšanu gaida vairākas zīles.