Pirmās dienas bērnudārzā bērniņam var būt grūtas. Jauna vide, sveši cilvēki un daudz nepazīstamu bērnu – tas viss mazajā cilvēciņā rada lielu spriedzi un nemieru, un, iespējams, pat nevēlēšanos bērnudārzā palikt.
Kā savam bērnam palīdzēt uzsākt bērnudārza gaitas, stāsta Sigita Batraga, bērnu centra „Lācēnu miga” audzinātāja.
Bērns raud un negrib palikt bērnudārzā – ko darīt?
„Es gribu nomierināt vecākus un teikt, ka ne vienmēr no rītiem, kad bērni tiek atvesti uz bērnudārzu, raud. Ir tādi, kuri neraud nemaz, bet tie, kuri raud, ļoti īsās atvadās tiek paņemti klēpī un pēc tam ienesti grupiņā, kur viņus jau sagaida pārējie bērni. Redzot pazīstamo vidi un draugus, uzreiz mainās viņu noskaņojums,” stāsta Sigita Batraga.
Viņa piebilst, ka audzinātāju grupiņā esot pietiekami daudz, lai kādu no bērniņiem ik pa brīdim varētu atļauties paturēt klēpī un samīļot.
Kā Sigita Batraga novērojusi, pavisam mazi bērniņi iejūtas pat ātrāk nekā tie, kuri jau ir vecāki par diviem gadiem. „Tad, ja viņi līdz šim dzīvojuši mājās, kopā ar mammām, šķirties ir grūtāk. Mājās ir bijis ierastais dienas ritms, tādēļ bērnudārza ritmu uzreiz pieņemt ir grūtāk,” atklāj audzinātāja.
Kas ietekmē to, vai bērniņš labi iejutīsies?
Tas, cik ātri mazais bērnudārzā iejutīsies, atkarīgs no tā, vai auklīte, kas viņu pirms tam pieskatījusi, nākusi pie bērna uz mājām, vai arī viņš vests pie auklītes. „Ja bērniņš vests pie auklītes, viņš saprot, ka nokļūt svešā vidē ir normāli. Turpretī, ja auklīte nākusi uz mājām pie bērna, ir grūtāk, jo vide nav mainījusies, viņš visu laiku atradies savās mājās,” skaidro Sigita Batraga.
Kā savam bērnam palīdzēt?
Lai palīdzētu bērniņam adaptēties bērnudārzā, ļoti svarīgi, lai visupirms mammas pašas šim solim būtu nobriedušas! „Ja mamma būs mierīga, tātad, mierīgi uztvers to, ka mazais uzsācis bērnudārza gaitas, arī bērns jutīs – viss ir kārtībā, mamma ir mierīga, tātad uz šejieni varu nākt un te palikt,” tā bērnudārza audzinātāja.
Vēl viens būtisks faktors, kas jāievēro, lai bērniņam palīdzētu iejusties: aizvedot viņu uz bērnudārzu, atvadām no vecākiem ir jābūt īsām! Jo tās ir ilgākas, jo grūtāk bērnam no vecākiem šķirties. Tādēļ vislabākā ir rīta buča, solījums bērnam, ka mamma vai tētis pēc viņa atnāks, attiecīgi, vai nu pēc launadziņa, gulēšanas, vai arī, kad ārā satumsīs, un viss – šķiramies! Tad bērns pierod un saprot, ka diena ir jāpavada bērnudārzā, tā jau izveidojas kā sistēma un bērna dienas gaitas aizrit mierīgi.
„Tāpat ļoti svarīgi ar bērniņu pārrunāt to, kas viņu bērnudārzā sagaida! Piemēram, draugi (būtu labi, ja viņus nosauktu vārdā, jo bērni viens otru uzreiz ievēro, pat, ja savā starpā vēl nesarunājas). Vēl ir jāpiemin tas, kāda ir bērnudārza ikdiena, sevišķi uzsverot to, kas bērnam patīk (varbūt viņam garšo rīta biezputra, ir kāda īpaši mīļa audzinātāja, vai, iespējams, kāda sevišķi mīļa manta, kas palikusi bērnudārzā. Šādi, bērniņam stāstot par pozitīvo, kas viņu bērnudārzā sagaida, jau ir sagatavota labvēlīga augsne tam, lai bērns vieglāk iejustos un vēlētos tur palikt,” pārliecināta Sigita Batraga.