Piecas frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam

Piecas frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam

08. Aug 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kamēr bērns vēl neizprot visu vārdu nozīmi, mēs bieži vien neaizdomājamies par pateikto, tā vietā koncentrējamies uz emocijām. Bērnam augot, viņš saprot vecāku teikto, atceras to un arī no tā mācās. Bērni saviem vecākiem uzticas. 

Līdz brīdim, kad bērns attīsta savu kritisko domāšanu un sāk šaubīties par dzirdēto, mēs varam paveikt “lāča pakalpojumu”, ar kādu it kā nenozīmīgu frāzi bērnam nodarot pāri.

Par laimi, mūsdienās vecāki daudz vairāk domā par bērnu emocionālo stāvokli un nevēlas atkārtot savu vecāku kļūdas, tāpēc tev noderēs to frāžu saraksts, kuras nevajadzētu teikt bērnam.

Tu vēl esi maziņš

Pēc gada vecuma bērnam rodas vēlme palīdzēt saviem vecākiem. Mazais vēro, kā mamma mazgā grīdu, kā tētis ieliek skapī savas drēbes, un steidz to atkārtot, cenšoties sadarboties ar pieaugušajiem. Ko mazais cilvēks šajos gadījumos dzird no pieaugušajiem? Labākajā gadījumā mēs mēdzam viņu uzslavēt un teikt, ka viņš ir liels palīgs, bet visbiežāk bērna darbošanās kaitina un tētis vai mamma uzsauc, lai viņš pārtrauc, ka darbiņš nav domāts viņam, jo viņš vēl ir pārāk mazs.

Iedomājies sevi bērna vietā – kā tu justos, ja vēloties kādam palīdzēt, taču saņemtu nevis gaidīto uzslavu, bet gan komandu, lai liecies mierā?

Ļauj bērnam darboties un iesaistīties! Tikai šādā veidā bērns iemācīsies strādīgumu, neatlaidību, mīlestību pret darbu. Bērns noteikti priecāsies dzirdēt no vecākiem frāzi “Nāc, darbosimies kopā!”. 

Tas nav nekas traks

Kāda ir biežākā frāze, kad mazais cilvēks skrienot nokritis? Visbiežāk mēs bērnam sakām, ka tas jau nav nekas traks, nekas briesmīgs nenotika.  

Bērns ir nokritis, viņam sāp, bet tajā pašā laikā vecāki pasaka, ka nekas īpašs jau nav noticis. Vai tāpat tu sev teiktu gadījumā, ja nokristu tu pati? Ja uz bērna asarām reaģējam ar šādu frāzi, viņam rodas sajūta, ka viņa asaru iemesls nav uzmanības vērts, lai gan sāp taču, tajā pašā laikā viņš domā, ka pieaugušie taču visu zina labāk. 

Ar šādu attieksmi mēs iemācam bērnam neņem vērā savas sāpes, diskomfortu un ar to sadzīvot. Tā vietā, lai bērnam strupi noteiktu, ka nekas traks jau nav noticis, apskauj un iedod buču, jo šāds atbalsts asaras un visas sāpes dziedē daudz ātrāk.

Tu taču neesi nekāds memmītis

Gana daudzi zēni brīžos, kad acīs sariesušās asaras un ir pārdzīvojumi, saņēmuši aizrādījumu, ka raud tikai meitenes. Arī frāze “Tu taču neesi nekāds memmītis” jau ilgus gadus ir mūsu zelta fondā. Šādas un līdzīgas frāzes bērnam liek domāt, ka emociju izrādīšana ir kaut kas ļoti slikts. Taču – kāpēc? Visbiežāk šīs frāzes izmantojam, jo jūtamies neērti, paši nezinām, kā bērnu nomierināt, palīdzēt izdzīvot emocijas. Atceries – tā vietā, lai izmantotu frāzes, kas noliedz emocijas, esi bērnam klāt, apskauj, noslauki asaras un atbalsti ar nomierinošiem vārdiem.

Ko tu atkal raudi?

Bērna raudāšana vecākus mēdz izsist no līdzsvara, tāpēc, nezinot, kā rīkoties, vien mēdzam neapmierināti noņurdēt uz bērnu, sakot – ko tu atkal raudi? Vai kādreiz uz šo jautājumu esi saņēmusi atbildi? Visticamāk, ka nē, un, šie vārdi ir tikai pastiprinājuši bērna raudāšanu. Nepārmet bērnam, ja viņš izrāda savas emocijas, nebar viņu par to. Esi klāt, palīdzi viņam saprast savas sajūtas, pārrunājiet tās, un nekādā gadījumā neizmanto pārmetumus.

Kā tev nav kauna!

Šādu frāžu izmantošana ir manipulācija ar bērnu. Mēs koncentrējamies uz ārējiem faktoriem, apkārtējo vidi, aizmirstot par bērna iekšējām sajūtām. Izmantojot šādas frāzes, bērns sāk domāt, ka dara kaunu saviem vecākiem, ir slikts, nepareizi rīkojas, tā noslēdzoties un apslāpējot emociju izrādīšanu, tās paturot sevī, nedaloties vairs ar tuvajiem. Atceries, pat ja tev ir kauns par bērna rīcību, svarīgi to pārrunāt individuāli ar bērnu bez pārmetumiem un izprotot viņa rīcību.