Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Patiesībā par šo tēmu aizdomājos kopš kāda tuva cilvēka meitiņas piedzimšanas. Pašai tobrīd bija tikai puikas un tāpēc šķita, ka neko no tā nesaprotu un ka man nevar būt viedoklis.
Tās meitenītes mamma jau drīz pēc dzimšanas bērnam austiņās izdūra caurumus. Toreiz padomāju, vai cik traki, vai cik jocīgi, bet, jāatzīst, arī simpātiski. Jo austiņās vienmēr bija kāds mazs, grezns akmentiņu saturošs auskars. Šobrīd esmu aizdomājusies, vai manai mazajai princesei (2,3) arī neizdurt caurumus, bet tad saprotu, ka tās ir tikai manas egoistiskās vēlmes, kaut kāds laikam jau tomēr greizs skatījums uz maza bērna skaistumu. Jo taču paspēs gan izdurt tos caurumus, gan iznēsāties dažāda lieluma un vērtības auskarus, kad pati to būs vēlējusies. Esmu aizdomājusies, vai man ir tiesības viņai uzspiest savu skaistuma redzējumu. Un tāpat-vai tas maz ir skaisti-mazs skuķēns ar briljantiem ausīs?:)
Man nav viennozīmīgas atbildes uz šo. Savā laikā mans dėls, toreiz 7 gadus vecs, izteica vēlmi izdurt vienā ausī caurumu. Runājām ilgi un dikti, kāpēc viņš to vēlas un vai apzinās, ka tas nav uz vienu dienu. Kad viņa argumenti bija, manuprāt, pietiekoši pārliecinoši, tad, jā, aizgājām un izdarījām. Bet jāsaka, ka ilgi tas prieks neturpinājās, jo pēc vasaras peldēšanās austiņa sāka pampt, izņēmu laukā rotu, bet pa to laiku tur viss aizauga ciet. Šobrīd, kad nu jau apm. 2 gadi riņķī, puika ik pa laikam ieminas, ka atkal grib tikt pie auskara. Nezinu, domāju, jo arī tā duršana mani uztrauc-vai neiedurs tur, kur nevajag, vai tas tiešām neatstāj sekas uz kādu no orgāniem utt. Kaut atceroties, kā můsu laikā, respektīvi, Padomijā, daudzi tika pie saviem caurumiem ausīs, mati ceļas stāvus:D Un neko, dzīvi un veseli. Bet ja par auskariem man vēl nav skaidras nostājas, tad par dekoratīvo kosmētiku, šķiet, gan ir. Vakar skatījos koncertu ar mazu (tiešām mazu) bērnu piedalīšanos, un tur katra trešā meitenīte bija uzkrāsota. Es saprotu, ka skatuve prasa savu utt., taču pārējās, kuras nesedza ėnu, pūderu, lūpu krāsu kārtas, manuprāt, izskatījās labāk, jo viņas nebija piedauzīgas..Nu kaut kas no mazās Lolitas, tikai pavisam mazas. Nez, man kaut kā tas neiet kopā-pirmsskolas vecuma bėrns un dekoratīvā kosmētika. Tajā pašā laikā apzinos, ka skatījums un redzējums katram ir savs, tādēļ nemoralizėju vai nešausminos. Nu, piemēram, manis pašā sākumā pieminētā meitenīte nekad netika krāsota (vienīgi nadziņi), bet viņa viscaur bija apkarināta ar zeltlietām-kaklarotiņa, aproce, kājas ķēdīte, auskariņi. Esvienmēr domāju, vai tas ir praktiski, vai tas ir droši utt. Bet mammai patika, mamma pucēja un sajůsminājās. Man Terēzei jau ir savs pērļu komplektiņš (kaklarota un auskari), tik nu nelikšu es vēl ne tās pērles, ne arī caurumiņi ir. Esmu iedevusi mākslīgās pērles, tad viņa apliek ap kaklu, bet sāk raustīt, virpināt utt. Saprotams, ka nekāds labs iznākums negaidītu īsto kaklarotu:)
Protams, viņa ir pa kluso sasmērējusies ar manu kosmētiku, tāpat ir stiepusi nadziņus pretī, kad lakoju savus, bet es uzskatu, ka šīs nu gan ir lietas, kas nav paredzētas mazām meitenēm. Pirmkārt, ne tas ir veselīgi (atcerēsimies kosmētikas sastāvdaļas), ne mazai, glītai meitiņai būtu kas jānoslēpj vai jāuzlabo. Viņas taču tāpat mums ir skaistas. Viņas nav mazas sievietes.
Kādas ir jūsu domas? Vai durtu austiņās caurumus bērnam, kurš pats no nemaz nav prasījis? No kāda vecuma vai kādos gadījumos būtu lietojama dekoratīvā kosmētika? Vai jūsu bērniem ir rotaslietas?
P.S. Foto no interneta dzīlēm
man ir divas meitas, 4 un 12 gadi, nu nav viņām auskaru, un ne viena neprasa kaut apkārti ir draudzenes kurām tā rota ir.
ja jau godīgi es domāju ka nav jau īsti tās visas rotas praktiskas.
uz dārziņu mazā ir kaut ko likusi ap kaklu, bet dienas beigās, tas viss atrodas kabatā.
tos trakos šovus esmu redzējusi, nu tur viss ir pa trako, bet es neticu ka tiem bērniem pusaudžu gados nebūs ādas problēmas, tad no sapelnīto naudu varēs atstāt dārgās klīnikās.
vecākā meita grib garus blondus matus, gari ir tikai dabiska brunete ir viņa, es viennozīmīgi pateicu - pēc 18 dari ko gribi ar savu galvas rotu.
galu galā domāju, ka nevjag jau visu noliegt, bet par daudz jau arī nevar ļaut.
Man meitai nekas no tā neinteresē, pat lelles. Pietiek ar viņas garajiem princešu matiem un kleitām 😀
Ir, ir jābūt meitenītēm skaistām un ir jāpucējas🌷 Man Terēzei arī ir daudz koka un plastmasu krellīšu. Arī pati ver sev jaunas. Es vairāk par dārglietām domāju, vai mazam cilvēkam tādas jānēsā. Tāpat ķēdītes. Manuprāt, taču nav droši, kā jau lauvinja raksta-bērni skrien, dauzās, aizķeras. No otras puses, aizķerties jau var arī ar tām koka. Ja nesavainojas pati, vismaz nebūs liela skāde, salīdzinot ar dārglietām😃 Hm, būs jāpamēģina uzlikt kaut ko no rotām, ejot ārpus mājas. Šobrīd Terēzei ļoti patīk apsiet kādu zīda lakatiņu skaistumam.
Nu re, te jau arī izgaismojas, ka caurumiņus vairāk izdur tad, kad bērns pats to sagrib, nevis tikko kā piedzimis.
Un par dekoratīvo kosmētiku-nerunāju jau par vienkāršu higiēnisko lūpenīti (kas ir pilnīgi ok) vai kremiņu (kas, manuprāt, ir pilnīgi lieks😀). Es biju domājusi šādus variantus. Foto skatīt zemāk.
Un meitenes, kas ir jau tīnes, ir pavisam cita svaru katgorija😃 Tur jau mamma bieži vien vairs neko nevar ietekmēt. Bet, atbildot te uz vienas mammas rakstīto, ka bērnībā visas ir krāsojušās, teikšu, ka tā gluži nav vis:p
Man meitai 4 gadi, auskari nav un šobrīd ir periods kad negrib, lai gan piedāvāju, kādu laiku atpakaļ gribēja, tagad nožēloju, ka toreiz neizdūru. Man pašai auskari no 3 gadu vecuma un 14 gados izdūru vēl divus vienā ausī, tā kā neuzskatu to par sliktu, galvenais, tiešām iet pie speciālista, kurš zin, kuros punktos drīkst durt un kurš šauj iekšā medicīniskos auskarus.
Par krāsošanos... nu, ja ir higēniskā lūpukrāsa neuzskatu to par grēku, jo ziemā lūpas tomēr sprēgā un paliek sausas un tas ir pat vairāk kā līdzeklis lūpu aizsardzībai, nevis kosmētika. Meitai šad tad krāsoju nagus, jo patīk mani un cik muļķīgi šķiet aizliegt, ja pašai ir krāsoti nagi. Bet nu par pūderiem, acu ēnām un tušām tik agrā vecumā es gan esmu pret, jo tas tomēr tik maziem bērniem nav dabīgi. Pati sāku krāsoties ap 16 gadu vecuma.
Meita tika pie caurumiem ausīs 8 gadu vecumā - pati gribēja, sarūpēju.
Bērnu dārza vecumā pat nedomāju par auskariem - pārāk jau tie bērni neapzinīgi, aizķers, paraus, satraumēs austiņas, nafig.
Krellītes un rakssprādzītes gan gādāju meitai pirmsskolas vecumā, lai pucējas svētkos. Krāsoties īsti neinteresēja, jo laikam teātra pulciņā grimēšanās iespaidoja.
Man meitai 5 gadi. Ausis caurumus izduram kad palika 4 gadi. Vinja pati gribeja un es arii. 😀Ta kaa jaunibaa pati izduuru un ne vienu vien,tad gribeju lai taa lieta ir nodariita kamer vinja vel ir maza. Nagus agraak krasoja,bet tagad vairs neljauju,jo sametaas kkas lidzigs karpaam. Lieto tikai higienisko lupukrasu. Rotas ir dazas plastmasas,bet vinjai parasti atri sapliist,tapec naudu vairak terejam uz zelta un sudraba auskariem.
Man ir gandrīz 3gadniece. Caurumus ausīs tikai tad, kad būs liela padsmitniece un patiesi ilgi vēlēsies, tad kādā dz.d.aizvedīšu pie laba speciālista. Rotas viņai ir vairāk kā man, tas ir kā aksesuārs, kad velkam skaistas kleitas un ejam "dzīvē", kāpēc ne, ja viņa neplēš un par to ļoti priecājas. Esam pirmo reizi nesen nagus uzlakojušas, nu nez, nav nekas labs, bet viņa bija tik laimīga. Dekoratīvo kosmētiku nē, viņai ir higiēniskā lūpu krāsa, nedaudz savu lūpu spīdumu atļauju pie iziešanām.