"Paldies" jeb mācām bērnam pateikties

Meitenei uzdāvina lellīti. "Kas jāsaka? Ko mamma saka, kad tētis viņai atnes dāvaniņu?" - jautā vecmāmiņa. "Un tas ir viss?"- atbild tūliņ meitene. Kam vēl vajadzētu pievērst uzmanību, lai spētu izaudzināt bērnu, kurš prot pateikties?

Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Kad bērns vēl nerunā, viņam jāmāca pateikties tik un tā, kaut vai ar galvas pamāšanu. Ap trīs gadu vecumu bērni ir pieklājīgāki un paldies jau pratīs pateikt. Bet šī pateicība ir krietni vien atkāpusies no tās īstās, patiesās pateicības, ko savos bērnos gribam ieraudzīt, jo vārdi pagaidām ir tikai vārdi. Mazulis uztver pasauli kā kaut ko, kas radīts tieši viņam. Viss riņķo tikai ap viņu, viņa vajadzībām un vēlmēm un tas ir normāli. Bet labas manieres bērnā jāiesēj tieši no bērnības.

Vecāki = piemērs

Padomā par to, kāds piemērs esat jūs, abi vecāki savam bērnam. Bērni mūs atdarina it visā, gribam mēs to, vai nē. Ja bērns redzēs, ka neaizmirsti nekad pateikt paldies, viņam tas vārdiņš būs kaut kas svarīgs un pats par sevi saprotams.

Tikai mēs varam iemācīt bērniem būt pateicīgiem, tikai mēs varam iemācīt saviem bērniem līdzpārdzīvot.

Dažādās situācijās, atkarībā no taviem izteikumiem un attieksmes, veidosies arī bērna personīgās vērtības, īpašības.  Ja telefonsarunas laikā būsi pieklājīga, pateiksies sarunu biedram par zvanu, par jaukajiem vārdiem, bērns to pamanīs, un vēlāk arī viņš tā attieksies pret citiem.

Ar savu attieksmi pret dzīvi tu veido sava bērna attieksmi pret dzīvi. Arī tev ir jāapzsēžas un dažkārt jāpateicas par to, kas tev ir, jo arī cieņu pret lietām, cieņu pret tuviniekiem iemācās bērnībā. Tātad - arī to bērns no tevis mācīsies.

Bez tam, svarīgi ir vienmēr pateikt paldies arī bērnam. Īpaši svarīgi ir atcerēties bērnam pateikties par viņa mazajiem, jaukajiem darbiņiem. Priecājies par jebkurām labajām lietiņām, kas ar bērnu notiek, pateicies viņam arī par labo uzvedību, vai par to, ka viņš tev kaut ko pasniedzis, atnesis.

Tikai bērniem

Nešaubīgi, visi vecāki vēlas savam bērnam dot to labāko. Un dažkārt bērni pierod pie tā, ka pats gardākais gabaliņš, pēdējā šokolādīte pieder tikai viņam, un tam tā būtu arī jābūt. Parādi mazulim, cik viņš tev ir mīļš, dārgs, un, ka esi gatava viņam atdot visu, māci viņam rūpēties arī par citiem. Lai tētis atgādina par nepieciešamību pacienāt ar cepumiņu arī mammu, un mamma lai atgādina, ka arī tētis priecātos, ja viņam atstātu suliņu padzerties. Un runa te nav tikai par spēju dalīties, bet gan par nepieciešamību izprast, ka rūpes par citiem tiek augstu vērtētas.

Paldies man!

Pirms sagaidīt pateicību no saviem bērniem ir jāpadomā par to, vai esi kādreiz uzskatījusi, ka tas, ko tu dari ir vienkārši svēts pienākums vai arī kas tāds, kas ir atzinības un pateicības vērts.

Daudzi bērni izaug nepateicīgi tikai tāpēc, ka uzskata, ka vecākiem vienkārši bija jāvelta viņiem visu savu dzīvi. Un tāds viedoklis veidojas ne tā pat vien.. Bērni vienkārši citādāk to visu nespēj iedomāties. Mammas, kas pilnībā aizmirst par sevi, savām vajadzībām, tieši tā arī uztver dzīvi - kā pienākumu, rūpes.

Un mammas, tāpat kā visi cilvēki pasaulē, ir tiesīgas priecāties par dzīvi un baudīt tās labumus. Ja pati labvēlīgi atsakies no visām savām vēlmēm, izklaidēm, nedomā, ka tev kāds par to pateiks paldies.

Neliec bērnam justies vainīgam visu savu apzinīgo dzīvi, ļauj viņam būt pateicīgam par to, ka rūpējies par viņu, neaizmirstot par sevi, dāvā viņam laimi un arī pati to baudi, bez sajūtas, ka nes smagu nastu. Galvenais - dāsni sniedz bērniem mīlestību un rūpes, nezaudējot mīlestību un cieņu pret sevi.

Pateicības dienas

Ir vairāki veidi, kas noteikti būtu izmantojami, lai panāktu pateicības veidošanos bērnos. Sāksim ar to, ka var izveidot dienas tradīciju - atrast laiku, apsēsties un parunāt par to, par ko šodien būtu vērts pateikties. Piemēram, pie vakariņu galda nosauciet visu to, kas labs pa dienu noticis. Paši visi būsiet izbrīnīti par to, cik dzīve ir skaista. Gan silta saulīte, gan vēss vējiņš, gan tas, ka pārdevējs palīdzēja jums izvēlēties labākos augļus, gan tas, ka kurjers ļoti ātri piegādājis paciņu.. Tas viss ir pateicības vērts.

Lai bērns pakāpeniski mācās dzīvē atrast un pamanīt to, kas viņu priecē, un tad arī viņš sapratīs pateicības nozīmi. Ja pieturēsieties pie šīs tradīcijas, pamanīsiet, kā ar gadiem augot mazulim, mainās viņa prioitātes no rodaļlietām un saldumiem līdz vecāku palīdzībai mājsadarbu izpildē, līdz vecāku rūpēm un padomam vajadzīgā brīdī.

Darbojoties ar bērniem, izmantojiet savā labā lomu spēles. Piemēram, lācītis ilgi izvēlējies zaķītim dāvanu, bet zaķītis dāvaniņai pat nepievērsa uzmanību. Lācītis apvainojās.. Var spēlēt arī citas spēles, kurās izprot pateicības būtību. Piemēram, tu vari pateikties bērnam par visu, ko viņš atnes. Bērnam būs interesanti atnest tev dažādas lietiņas un dzirdēt, kā viņam pasakies un ar kādu prieku katru lietiņu tu apbrīno. Sevišķi, ja runājam par bērniem vecumā no 1 līdz 2 gadiem. Izgriez no papīa sirsniņas un paslēp tās dažādās istabas vietās. Piedāvā bērnam tās meklēt un par katru atrasto samīļo bērniņu un pasaki viņam paldies.

Pievērs uzmanību arī bērna attieksmei pret svētkiem. Vairumā gadījumu bērni svētkus uztver kā kaut ko, kur bērns vienkārši tiek pie dāvanām. Pastāsti bērnam par svētkiem, pastāsti, kāpēc cilvēki tos svin. Parūpējies par to, ka bērns redz - svētki ir kas vairāk, tā ir jautrība, prieks, ko sniedz tikšanās ar citiem, gatavošanās, kopīgas maltītes, sarunas. Izvēlies kopā ar bērnu dāvanas citiem, pastāsti viņam, ka davināt vienmēr ir pat jaukāk kā saņemt dāvanas, jo tev pasakās no sirds par uzmanību, ko veltīji meklējot dāvaniņu. Neļauj bērnam izsaiņot dāvanas steigā, lai tās bērns atver pa vienai un novērtē katru lietiņu kā arī - lai pasakās katram dāvinātājam. Tāda prakse ir gūstama ģimenē, tāpēc tas attiecas arī uz pieaugušajiem.

Lietiņas, ar ko bērns vairs nerotaļājas, drēbītes, kas bērnam ir par mazu, vienmēr kopā varat salikt kā palīdzību citiem cilvēkiem, kam tas viss konkrētā brīdī vairāk vajadzīgs. Bērns sapratīs, ka ne visiem ir tas, kas ir viņam. Iemāci cienīt to, kas ir, nevis uztvert visu kā pašsaprotamu.

Nepērc bērnam visu, ko viņš vēlas, lai pierādītu viņam savu mīlestību un gūtu pateicības vārdus. Tā ir milzīga kļūda. Ļauj bērnam pasapņot par kādu rotaļlietu, un tad, kad viņš to iegūs, viņš patiešām būs pateicīgs!

Māmiņu Klubs

Pastāsti,kā Tavs bērns iemācījās pateikties!