Bērniem ir sava kārtība, kas ne vienmēr atbilst mūsu, pieaugušo priekšstatam, kā būtu jāsakārto mantas. Tieši tāpēc nepieciešama nedalīta uzmanība un pacietība, mācot un rādot piemēru, ka aiz sevis nepieciešams sakārtot.
Jau aptuveni no gada vecuma bērni cenšas atdarināt savus vecākus, tiem palīdzēt, tāpēc, tā vietā, lai apslāpētu bērna vēlmi palīdzēt, dari pretējo - motivē bērnu palīdzēt, uzticot viņam mazus darbiņus. Sākumā tie var būt pavisam vienkārši un viegli paveicami darbiņi, piemēram, netīro krekliņu aiznest uz veļasmašīnu.
Ar katru nākamo dzīves mēnesi varam paplašināt bērnam uzticēto darbiņu apjomu un, piemēram, pusotra gadiņa vecumā jau mudināt savākt kastē savas rotaļlietas. Visticamāk, mazulim nebūs iebildumu pret šādu darbiņu un tā drīzāk šķitīs kā rotaļa, kamēr vecāks bērns sāks protestēt, tāpēc ir svarīgi pie šī darbiņa radināt jau savlaicīgi, nevis trīsgadniekam, kurš nekad nav kārtojis savas mantas, pēkšņi paziņot, ka no šīs dienas turpmāk būs jāvāc rotaļlietas.
Mācot bērnu aiz sevis sakārtot rotaļlietas, atceries pavisam vienkāršu nosacījumu - bērnam ir pašam jābūt vēlmei sakārtot savas mantiņas, jo tad, ja mazo būs pārņēmusi histērija, kliegšana un nepatika pret kārtošanu, tas noteikti nemotivēs viņu sakārtot savas rotaļlietas, tieši otrādi - radīs pret šo procesu tikai negatīvu attieksmi. Kā bērnu motivēt? Pavisam vienkārši- pārvērt rotaļlietu kārtošanu par sava veida spēli.
Galvenie principi, lai mudinātu bērnu ievērot kārtību:
- ja prasīsi no bērna, lai viņš pēc sevis sakārto rotaļlietas, bet tajā pašā laikā viņš redzēs, ka vecāki savas lietas nomet kur pagadās, tas noteikti bērnā neradīs priekšstatu par to, kas gan ir kārtība un savu lietu sakārtošana. Vecākiem noteikti jābūt piemēram!
- Rotaļlietas jāsavāc pēc katras rotaļāšanās reizes. Ievies šo principu savās mājās un pie tā arī bez atkāpēm pieturaties. Ja vēlies, lai bērns pierod pie mantu sakārtošanas aiz sevis, tad šim principam jābūt obligātam, jo mantu sakārtošana reizi nedēļā vai tad, kad to gribās darīt, noteikti nebūs pareizais risinājums.
- Nepacel balsi - loģiski, ka brīdī, kad apkārt valda vispārējs haoss un bērns par rotaļlietu sakārtošanu negrib ne dzirdēt, tā vien gribās skaļi kliegt, lai tūliņ pat tiktu ieviesta kārtība. Tas nebūs risinājums - no tavas kliegšanas rotaļlietas pašas no sevis nenostāsies pareizajās vietās. Tāpēc saglabā mieru un runā ar bērnu mierīgi, paskaidrojot, ka pēc katras rotaļāšanās reizes mantas aiz sevis ir jāsavāc.
- Nepadodies - ja esi pateikusi, ka pēc katras spēlēšanās reizes rotaļlietas pēc tam ir jāsakārto, tad tā tam arī ir jābūt. Nekādas atkāpšanās no iepriekš runātā, jo zini, ka tad, ja vienreiz atļausi mantas nesavākt, drīz vien sekos nākamā, aiznākamā reize utt.
- Palīdzi - ļauj bērnam saprast, ka viņš nav viens pats, un mamma, tētis viņam palīdzēs rotaļlietas sakārtot, taču ielāgo, lai tas nepārvērstos par to, ka rotaļlietas katru reizi kārto vecāki, bet bērns uz to visu tikai noskatās no malas.
Knifiņi, kas palīdzēs iemācīt bērnam sakārtot savas rotaļlietas:
- kurš savāks vairāk - kuram gan nepatīk uzvarēt. Varat pēc spēlēšanās izsludināt rotaļu - kurš mantu kastē salasīs visvairāk mantu, būs uzvarētājs! Un kuram gan patīk zaudēt, ne? Ticamākais, ka bērns kustēsies saules ātrumā, lai tikai uzveiktu spēlē vecākus.
- Iesaisti mantu kārtošanā maģiju. Vai, tavuprāt, stūrī sēdošais lācēns spēs ar savu skatienu panākt, lai visas automašīnas pašas aizbrauktu līdz mantu kastei? Uzdod šo jautājumu bērnam un mudini viņu lācēnam palīdzēt mašīnītes nogādāt līdz kastei.
- Arī mantu kastēm ir nozīme! Ja mantu kastes būs tikai neizskatīgas kastes bez sava rakstura, tas noteikti nebūs interesanti. Tā vietā pārvērt mantu kastes par maģiskiem rotaļu namiņiem, kuros dzīvo visas lelles, zaķi un kaķi, bet citas - par superīgajām garāžām, kurās uzkrāj enerģiju veiklākās mašīnas.
- Paslavē bērnu. Gluži tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem ir svarīgi, lai viņi tiktu paslavēti, tāpēc neskopojies ar labu vārdu un paslavē bērnu, ja viņš ir sakārtojis rotaļlietas. Par šādu darbiņu noteikti vajag "iedot pieci"!