25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Uz šo on-line konferenci mani pamudināja kādas krievvalodīgās māmiņas blogs Maminklub.lv - proti, par to, kā viņa ikdienā cenšas bērnam ieaudzināt garīgās vērtības.
Māmiņa cenšas savu bērnu izglītot tieši kultūras ziņā - vest uz koncertiem, muzejiem, baznīcām, akcentējot garīgās vērtības, patriotismu, tikumisko audzināšanu. Vārdusakot, brīvo laiku ar bērnu pavada tieši šajā virzienā, pastiprināti pievēršot uzmanību vērtību ieaudzināšanā, un vai zināt, ir rezultāti!
Māmiņa atsaucas uz Krievijas skolās realizēto mācību programmu par bērnu tikumisko un vērtību audzināšanu, uzsverot kultūras, mākslas, reliģijas, dzimtenes mīlestības un ģimenes godāšanas lomu.
Blogā gūtās atziņas mani ļoti aizkustināja, jo iedomājos - kā tad īsti ir mūsu ģimenē?
Jā, skolās un bērnudārzos no šīm lietām ir kaut kas iekļauts mācību saturā, bet mēs taču zinām,ka galvenokārt, bērns "iedvesmots" tiek no savas ģimenes. Mēs redzam, kādi ir bērni ģimenēs, kurās dzied, apmeklē kultūras pasākumus jau no mazotnes, lasa grāmatas, izturas pieklājīgi utt.
Atceros, ka mani mamma mazotnē jau no 4-5 gadu vecuma veda uz pieaugušo teātra izrādēm, baletu, mēs pie galda vienmēr ēdām ar nazi un dakšiņu, man tika šūti speciāli tērpi kultūras pasākumiem.
Es nevaru to teikt par saviem puišiem - viņi biežāk tiek vesti uz hokeju, sporta spēlēm, kafejnīcām, nekā uz kultūras iestādēm vai pasākumiem..:(
Mūsdienās, kad ir tik daudz iespēju - koncerti, teātri, ārzemju ceļojumi, grāmatas, filmas, ko tik vien var vēlēties, bet vai nepietrūkst kaut kas ļoti būtisks - tas, kā tiek audzinātas vērtības bērnā? Vai vecākiem vispār tam ir laika - nodarboties ar bērnu garīgo audzināšanu?
Vai nav vieglāk nogrūst to visu uz skolu? Sak, skolā jau iemācīs gan himnu, gan svarīgos vēstures datumus, bet vai skola izaudzinās kulturālu cilvēku? Nedomāju...
Ja skolās likvidē mūzikas stundas, bērni netiek vesti uz kultūras pasākumiem, ģimenē nevalda patriotisma gars, turklāt, mēs esam aizmirsuši arī savu tautas mantojumu - vai mēs skaitām tautasdziesmas, svinam latviešu tradicionālos svētkus, stāstam bērniem par savas zemes vēsturi (ne tikai to, kas ir skolas mācību grāmatās), audzinam latvisko identitāti?
Nesen man sanāca apmeklēt konferenci Baltu sakrālais mantojums, un biju šokēta, cik milzīga bagātība mums ir un cik slēpta un nepieejama tā ir lielākai daļai jauno ģimeņu - vai mūsu bērni to zinās?
Šīs dienas on-line konferences jautājumi:
- kā jūsu ģimenēs mācāt bērnam vērtības?
- kur paši smeļaties iedvesmu, ko tālāk mācīt bērniem?
- cik daudz un kādus kultūras pasākumus vai iestādes apmeklējat kopā ar bērniem? cik tie jums ir pieejami?
- kas pēc jūsu pieredzes no vērtību audzināšanas ir tā pa īstam paticis un aizrāvis pašu bērnu? piemēram, patīk teātris, mūzika, vai kas vēl?
- kādu atbalstu jums kā vecākiem vajadzētu, lai spētu pilnvērtīgi audzināt bērnam vērtības? kāda informācija, iespējas jums būtu tam nepieciešamas?
Sandija, Māmiņu kluba vadītāja
Mājās svinam gadskārtu svētku un jubilejas. Cenšos ieviest ikdienas tradīcijas - lai bērni sajustu, ka viņu atbalsts ir ģimene. Nestreidzīgas svētdienas brokastis ar sarunām par visu, kas uz sirds.
Brīvdienās cenšamies būt aktīvi un iepazīt dazādus muzejus un interesantas latvijas vietas (tuvākas un tālākas) (nabaga bērniem vienmēr ir bijis jāpieciešs vecāku vēlme iebāzt degunu vecās pilīs/muižās/baznīcās un citādās ne īsti saprotamās vietās 😃).
Cenšos bērnus vest uz muzejiem, teātri, koncertu un pasākumiem BET atbilstoši bērnu vecumam. Joprojām uzskatu, ka bērnu stiepšana uz pieaugušo teātra izrādēm un koncertiem, ir tikai un vienīgi ar mīnusa zīmi.
Lai arī kā negribētos atzīt, bet ierobežo finanses.
par šo jau gadiem tiek spriests , bet nekas nav nolemts. Bija ideja virzīt ģimenes karti, taču tas kaut kur "pazuda"
Par daudzbērnu ģimenēm,pat ne tik daudz bērnu, bet teiksim, sākot no 2-3 bērniem,tie ir 5 cilvēki vidēji, ja grib ar ģimeni apmeklēt pasākumu. Tā ir arī liela nauda, ja vēlamies augstvērtīgus darbus baudīt.
Protams, ir daudz kas bez maksas, bet ... ne jau teātris, ne jau koncerti , ne filmas
Jā, mūsu skolā arī bērni tiek vesti uz teātra izrādēm, koncertiem, bet piekrītu, ka bērnā tas iesēžas vairāk, ja kultūra ir ieaudzināta ģimenē. Ja vecāki kopā ar bērniem iet, skatās, klausās.
Vai zinājāt par šo bērnu literatūras un kultūras vietni Satori ar bērniem?
http://www.satori.lv/raksti/60/Ar_berniem
Interesanti blogi
Mani vecāki, vienmēr norāvušies darbos, īpaši nekā neatzīmēja svētkus. Jā, bērnu dzimšanas dienas un Ziemassvētkus, bet paši savējos - ne īpaši. Jāatzīst, ka man pat savu dzimšanas dienu nu jau gadus 10 svinēt nav iedvesmas. Arī 90-tajos gados pēkšņi mūsu ģimenē neizauga nekādas lielās tradīcijas svētku svinēšanā, cik nu ko varēja redzēt pa TV, neizjutu gan to kā trūkumu. Kad jau biju nosacīti patstāvīgā dzīvē un bija iespēja pašai "iet, kur gribu", tad pa laikam esmu gan kultūras pasākumus apmeklējusi, gan valstisko svētku publiskās svinības. Bija posms, kad "dzīvoju" baznīcā, jo tas viss šķita tik tuvs un mans, ka nevēlējos neko citu (tagad es to saistu ar savas vietas dzīvē meklējumiem, lai gan kristīgās vērtības nebūt nav pazudušas no manas dzīves, vienkārši beidzās izteikta vēlme dzīvot klosterī).
Te nu nu nonāku pie sava bērna. Kad dzirdam himnu, dziedam to arī mājās, arī puika dzied līdzi, kopš tas ir iespējams. Viņš zina, ka valsts simboli ir himna, karogs, ģērboni vēl nē. Cenšos 18.novembri mājās "pasniegt" kā svētkus, bet galvenokārt caur vakariņām (šeit jāpasmaida, ka svētki tiek saistīti ar ēdienu 😉 ), līdz šim skatāmies šo svētku pārraides TV, jo bērna vecums un temperaments līdz šim liedzis piedalīties masu pasākumos. Nu, lūk, bērna vecums, bet galvenokārt temperaments ir arī tie faktori, kādēļ līdz šim kultūras pasākumi apmeklēti visai maz. Protams, tādi, kas norit brīvā dabā, bet ne ārpus dienas režīma, tiek apmeklēti, taču tikai mūsu mazpilsētā, cik nu tie tiek organizēti. Tā kā bērns paaudzies, šobrīd briestam uz kopīgu baznīcas apmeklējumu.
Vispār jau cenšos iespēju robežās ieaudzināt bērnam šīs kultūras vērtības, tomēr es neteiktu, ka man tas ļoti labi izdodas - nav bērnam vēl tās pacietības kaut ko mierīgi sēdēt un skatīties/klausīties, ja vien tas īpaši nav orientēts uz bērnu auditoriju.
Priecāšos, ja šodien padiskutēsim par šo tēmu! Interesē jūsu viedoklis