Nodarbība №2: Kas tā par krītamo kaiti?

17. Feb 2014, 00:00

Pagājušajā reizē es jums pastāstīju, kā Arsēnijs apguva slēpošanu. Neteikšu, ka viņš bija sajūsmā (tā vēl nav bijis, neesam atraduši vēl mīļāko aizraušanos), bet nodarbības jāturpina, lai spētu izbaudīt ziemu pa īstam. Jā un zēnam fiziskās aktivitātes nakad nav par daudz, īpaši mūsējam.

Arsenijs turpina iesākto. To pašu, ko dārziņā. Viņš speciāli krīt un gūst baudu no tā, ka viņu kāds cenšas piecelt. Ar mani tādi jociņi cauri neiet, tāpēc ar mani viņš to nepraktizē.

Uz slēpēm viņš viennozīmīgi stāv, instruktori pilnībā ir apmierināti ar iemaņu attīstību, pat neskatoties uz "krišanu". Bet viņa "krišana" netraucē turpināt nodarbības un mācīties jau citā līmenī.

Mājās gribēju noskaidrot, kāpēc tas tā notiek.

- Kā tu šodien paslēpoji?

- Labi

- Kas tev kājās bija?

- Zābaki un slēpes, bērns tricinot mani atbildēja

- Un tev patika?

- Jā

- Bet kāpēc tu visu laiku kriti?

- Es gribēju pie tevis zem jaciņas?

- Kāpēc?

- Man bija auksti un es nevarēju tikt pie tevis

- Bet tevi taču mācīja slēpot. Tev vispār patīk?

- Nēeeee-jāaaaa! Uzraksti - PATĪK!

- Tu man pasaki,kāpēc tu visu laiku vārties pa zemi un krīti?

- bET mani par to uzsēdināja uz zivtiņas!

Auksti viņam nebija, tāpēc, ka bija ārā plusi, un viņš bija ļoti siltā apģērbā + bija fiziskās aktivitātes.

Šajā reizē, neskaitot draudzenīti, mums pievienojās arī Arsenija draugs, kas dēlu mazliet uzmundrināja, bet tomēr - ne uz ilgu laiku.

Pašu lielāko prieku bērns gūst no brīvā grafika, kad var vārtīties bez ierobežojumiem, skriet, lēkt, dauzīties.

Bet šis foto simbolizē mūsu patiesos laikapstākļus - rudens 9.februārī un ziemas prieki uz mākslīgā sniega! Jā-jā, slēpošanas trasēs tagad ir mākslīgais sniegs, kā gan citādi?