Nākamreiz jau uz otro līmeni!

Otrā nodarbība slēpošanas skoliņā noritēja ļoti veiksmīgi. Pirmais ,ko paziņoja instruktors, ka Adrianam jādodas būs uz lielo klanu,jo mazajā vairs nav ko darīt.

Tad nu ne visai apmierināts,jo bija bail ,Adrians kopā ar Ernestu un instruktoru devās iekarot lielo kalnu.

Pirmie nobraucieni bija diezgan traki. Šķībi un greizi, ar pāris kritieniem.

Bet mēs ar Denīzi uz vietas nostāvēt nevarējām, braukājāmies ar savu braucamo un devāmiem pie SEB meitenēm dzert tēju un ēst cepumus.

Pēc laiciņa atgriežoties jau skatījāmies kā lielais brālis brauc viens pats .Nu no malas prieks bija skatīties. Vēl pēc laika instruktors teica,ka nu jau var droši atstāt vienus,lai trennējas,jo pamati ir apgūti ļoti labi un iesācēju skolā vairs nav ko darīt. Nākamreiz noteikti uz nākamo līmeni.

Neticami man tas viss likās,ka jau pēc divām nodarbībām bērns tik labi visu var apgūt.Bet man kā mamma protams tas bija ļoti patīkami.

Tomēr jāatzīst,ka instruktoram viegli neklājās, jo Adrians pēc dabas mums tāds pamatīgs spītnieks-nu viņam šķiet ka visu zina labāk! Tad nu arī ar instruktoru bija pamatīgas diskusijas kā ir pareizi jāslēpo. Brīžiem pat Adrians centās mācīt viņu.Bet pagāja laiciņš un viņi tomēr bija vienojušies ,kurš ir priekšnieks un tad arī rezultāti neizpalika.

Man ļoti patika tas ,ka pret bērnu izturas saprototši,bet tomēr stingri. Tas liecina ,ka cilvēki ,kas tur strādā ne tikai prot labi slēpot ,bet ir arī lieliski pasniedzēji!

Mēs ar nepacietību gaidām svētdienu ,lai redzētu ,kā tad attīstīsies mūsu dēliņa slēpošana, ko viņam liks nākamreiz darīt. Arī viņš pats gaida,jo jūt pamatīgu gandarījumu pēc paveiktā darba!