Mūsu izvēle – valsts dārziņš

Labvakar!

Gada nogalē diskusijā jautāju, vai mainīt privāto dārziņu pret valsts vai ne (diskusija atrodama šeit: http://www.maminuklubs.lv/pirmsskola/privatais-bernudarzs-vai-valsts-106281/). Ko un kāpēc mēs izlēmām, par to tālāk tekstā.

Atbildi nedevām, kamēr nebijām iepazinušies ar audzinātājām un vidi. Aizgājām parunāties ar vadītāju, pēc tam metodiķe parādīja arī grupiņu.

 Kāpēc izvēlējāmies par labu valsts bērnudārzam?

1. Mums patika plašumi (pēc privātā bērnudārza šeit patiešām ir daudz vietas).

2. Patika audzinātājas un auklīte (visas jaunas).

3. Galvenais un noteicošais bija tas, ka meita nepilnās 5 minūtēs sāka skraidīt pa grupiņu.

4. Dārziņš atrodas 5 minūšu gājienā no mājām, ja meita vēlas, tad pēc dārziņa gandrīz nekad neejam uzreiz mājās, bet uzturamies ārā vismaz stundu (tas meitai arī vajadzīgs enerģijas izlikšanai). No iepriekšējā dārziņa braucām ar transportu, jo tas atradās ~ 40 minūšu gājienā un ~ 10 minūšu braucienā (no mājas mašīnā, no mašīnas mājās). Nebija izstaigāšanās momenta, līdz ar to meita mājās rīkoja histērijas (nebija izlikta sliktā enerģija).

5. Arī izmaksas nav mazsvarīgas, ja domā par nākotni un vēl kādu mazuli.

6. Bez tam apzinos, ka negribu, lai meita iet visu laiku privātajā dārziņā, tad vēl kādā privātā skolā un kad pienāks laiks augstskolai, tad nebūs pieradusi pie lieliem bariem un ne tik individuālas pieejas – būs kā „no laivas izmesta”. Lai mācās jau tagad pastāvēt pati par sevi, nav vairs tik maza (nāk. ned. jau 2 gadi un 7 mēneši) un ir pietiekami sabiedriska.

7. Domājām arī par to, ka, ja ilgāk būs privātajā dārziņā, tad vairāk pieradīs pie tiem bērniem un vecākai esot (kad bērni paliek arī kautrīgāki), būs grūtāk iedzīvoties citā vidē.

8. Bail bija par to, ka, ja atteiktos no šī valsts dārziņa, vai mums neizņemtu no otra valsts dārziņa rindas.

No kā mēs baidījāmies?

1. Mūs mazliet biedēja grupiņā esošo bērnu vecums – dažiem tagad jau ir palikuši 5 gadi, bet ir arī vēl mazāka meitenīte – izskatās uz nepilniem 2 gadiem. Šobrīd, kad uz valsts dārziņu iet jau 3. mēnesi, varu teikt, ka vecāki bērni viņai nāk tikai par labu – ir sākusi diezgan strauji labāk un labāk runāt (vismaz varam saprast, kas patīk, kas ne, kas sāp utt.). Ja tad, kad aizgājām apskatīt grupiņu, meita likās tāda maza un sīciņa starp tiem lielajiem bērniem, tad tagad izskatās, ka dažu labi ir pāraugusi un nemaz tik maza nav.  

2. Adaptācijas laika īpaši nebija arī šajā dārziņā (varbūt darījām nepareizi, bet uzreiz vedām uz gulēšanu un bez mūsu dzīvošanās kopā ar viņu. Kā meita sāka dārziņa gaitas, rakstīju šeit: http://www.maminuklubs.lv/pirmsskola/20120827-bernudarza-gaitas-saktas-/). Pirmo nedēļu paraudāja no rītiem, bet pēc tam ar iešanu uz grupiņu nebija problēmu – skrēja pati iekšā, citreiz pat neatvadoties. Iespējams, ka tas ir puisīša, kurš viņai patīk ,dēļ, to es vienreiz uzzināju, kad viņa pati vakarā  man pateica: „Man patīk puisītis grupiņā.” Es: „Kā viņu sauc?” Meita: „Kārlis.” Tagad Kārļa vārds skan rītā un vakarā mūsu mājās. :) Kad ieminos par viņu, tad smaida un ķiķina. :)) Nez kas būs tad, kad rudenī 5gadīgais puisis ies uz citu grupu??

3. Slimošanas. Iepriekšējā raksta komentāros bija bažas par to, vai vides maiņas dēļ nebūs biežāka slimošana. Ja privātajā dārziņā meita, sākoties rudenim, slimoja ik pēc 2 nedēļām (2 nedēļas gāja, vismaz 1 mājās), tad šajā bērnudārzā starplaiks starp slimošanām ir palielinājies (4 nedēļas iet uz dārziņu, vismaz 1 mājās – atkarībā no slimošanas smaguma). Varbūt to ietekmē tas, ka šajā grupā ir lielāki bērni, kuri tik bieži vairs neslimo.

4. Ēdināšana. Daudzi brīdināja, ka valsts bērnudārzā ēdināšana nebūs tik  laba, cik privātajā. Tas skaidrs, jo privātajā maksājām Ls 2 par dienu, bet te – Ls 1,30. Par šo summu uzskatu, ka ēdināšana arī šajā bērnudārzā ir laba.

Tāda ir mūsu pieredze ar dārziņa maiņu.

Vēlot labu iejušanos bērnudārzā arī Jūsu mazuļiem,

Maija