Kā jau visiem pirmklasniekiem, arī mums šis bija īpašs pirmais septembris,jo Adrians uzsāka skolas gaitas.
No rīta pucējāmies, gatavojāmies ,vilkām skolas formu un devāmies uz skolu.
Mani vairāk kā pašu pirmklasnieku pārņēma īpaša sajūta- mūsu mazais Adrians ir jau liels.
Pirmā uzstāšanās svinīgajā pasākumā lika justies īpaši svarīgam.
Kad svinīgais pasākums beidzies, protams sajūta ,ka jāsāk iet skolā īsti nav. Bet visi apsveic un saka, ka nu jau liels puika un skolas gaitas sākušās.
Šoreiz trijatā devāviems pusdienās par godu lielajam notikumam.
Un arī te sveiciens no kafeinīcas- kokteilis pirmklasniekam. Lepnums sirdī un apziņa- esmu liels.
Vakarā nolēmām ģimenes lokā apēst kūku un ciemos atbrauca arī krustēvs un krustmāte. Te nu Adrians saņēma visjaukāko dāvanu-zīmuli!
Mēs visi bijām šokā par tik feinu dāvanu.
Šis pirmais septembris noteikti paliks atmiņā ne jau ar lietaino dienu,bet saulaino un jauko sajūtu sirdī.