Miegs ir tikpat svarīgs kā ēdiens, ūdens un skābeklis

Lai gan miega medicīna vēl ir salīdzinoši jauna medicīnas nozare, tās nozīme ir būtiska – miegs ir tikpat svarīgs kā ēdiens, ūdens un skābeklis. Bērnu ārste un miega speciāliste Marta Celmiņa ikdienā palīdz vecākiem un bērniem risināt miega problēmas, tāpēc sarunā ar Māmiņu Klubu sniedz atbildes uz biežākajiem jautājumiem par bērnu miegu un problēmām.

Kas ir miega medicīna un kāpēc tā vajadzīga?

Miega medicīna ir specializēta medicīnas nozare, kas pēta un ārstē dažāda veida miega traucējumus – bezmiegu, pārlieku miegainību, miega laikā novērojamus traucējumus (piemēram, runāšana, staigāšana miegā), krākšanu, kā arī citas neiroloģiskas parādības, kas izpaužas naktī. Atšķirībā no miega konsultantiem, miega ārsts ir pilntiesīgs mediķis, kurš ieguvis medicīnisko izglītību, pabeidzis rezidentūru un papildus apguvis miega medicīnu.

Bērnu miegs – bieži pārprasts un neizprotams

Daudzi vecāki joprojām dzīvo ar priekšstatu, ka bērniem "vienkārši jāguļ", taču realitāte bieži vien ir daudz sarežģītāka. Pētījumi rāda, ka 64% bērnu Latvijā cieš no miega problēmām. Marta Celmiņa uzsver, ka šīs problēmas bieži ir vecumam raksturīgas un normālas, taču, ja vecāki jūtas izsmelti vai emocionāli iztukšoti, tās var kļūt par būtisku dzīves kvalitātes traucēkli.

Miega ieradumi veidojas jau no dzimšanas

Jaundzimušie guļ gan dienā, gan naktī, un viņu nomoda režīms var būt haotisks. Tas ir normāli. Vecākiem ieteicams iepazīties ar informāciju par bērnu miega attīstību uzticamos avotos, piemēram, vietnē www.veselapasaule.lv. Līdzīgi kā pieaugušajiem, arī bērniem miega vajadzības ir individuālas – nav viena pareizā ilguma vai grafika, kas derētu visiem.

Nakts bailes un citi miega traucējumi bērnībā

Viens no biežāk sastopamajiem traucējumiem bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem ir nakts bailes jeb nakts terori – īpatnējas, bet parasti nekaitīgas parasomnijas, kuru laikā bērns, esot dziļā miegā, var kliegt, staigāt vai izrādīt bailes, pats to neatceroties. Marta Celmiņa uzsver, ka šāda uzvedība nav saistīta ar murgiem vai ciešanām un parasti izzūd bērnam augot. Svarīgākais šādos gadījumos ir nodrošināt drošu vidi un vecāku mierīgu attieksmi. Ārkārtas gadījumos iespējama medikamentoza terapija, taču šāds risinājums tiek izmantots ļoti reti.

Kopīga gulēšana ar bērnu – vai tas ir pareizi?

Pasaules Veselības organizācija drošības dēļ iesaka bērniem līdz sešu mēnešu vecumam gulēt vienā istabā ar vecākiem. Ideālā gadījumā bērns guļ savā gultiņā, taču, ja ģimene izvēlas kopīgu gulēšanu vienā gultā, svarīgi to darīt droši. Būtiskākais nav forma, bet drošība un vecāku labsajūta.

Diendusa – vajadzīga vai traucējoša?

Bērniem līdz piecu vai sešu gadu vecumam parasti nepieciešama diendusa, taču ap divu gadu vecumu jau līdz 6% bērnu tā var nebūt nepieciešama. Ja bērns vakarā nevar iemigt laicīgi, iespējams, dienas miegs ir kļuvis par slogu, nevis ieguvumu. Šādos gadījumos dārziņā bērnam var piedāvāt mierīgu atpūtu bez gulēšanas.

Miega problēmas pusaudžu vecumā

Arvien biežāk pusaudži cieš no miega traucējumiem, nespējot aiziet gulēt laikā. Vecāku norādījumi "nolikt telefonu" bieži ir neefektīvi – pusaudžu smadzenes darbojas citādāk, un viņi izjūt gan hormonālas, gan psihoemocionālas pārmaiņas. Risinājums slēpjas kopīgā dialogā, izpratnē un piemērotu ieradumu veicināšanā. Palīdzēt var arī nomierinošs saturs, piemēram, meditācijas aplikācijas vai pazīstams, mierīgs seriāls.

Miegs nav greznība – tas ir fizioloģiski nepieciešams cilvēka funkcionēšanai un attīstībai. Marta Celmiņa uzsver, ka miegs ietekmē visas organisma sistēmas un jebkādas miega problēmas jārisina atbildīgi. Ja vecākiem rodas šaubas, vai miegs kļūst par ikdienas slogu, ir vērts vērsties pie miega ārsta, nevis paļauties uz neprofesionāliem padomiem.