Māmiņas dienasgrāmata: urrrā- sausā nedēļa!

Pateicoties kalendāra metodei, ir iespējams redzēt, kura naksniņa ir sausa, kura bijusi slapja. Pašā sākumā, kad ieviesām tādu kalendāra atzīmēšanu, aina bija baisa. 5-6 naktis nedēļā slapjas. Pa vidam ir arī nedēļas ar 3 slapjām naktīm, bet tad atkal – teju viss zils.

Beidzot sausā nedēļa ir klāt!

Nezinu, kas tieši stāv aiz mūsu sausās nedēļas, neko īpašu neesmu ievērojusi, ja vien neņem vērā, ka tagad ir vasara, ka uz dārziņu bērni neiet, dzīvojam pa māju, tā kā ir vasara, tad arī nespēju izkontrolēt to, lai bērns divas stundas pirms gulētiešanas nedzertu, jo bieži gadās, ka viņi dzīvojas pa āru, desmitos ienāk iekšā un uzreiz pie krūzēm- slāpstot! Nu kā nedosi dzert?

Vai tiešām varētu būt, ka šī čurāšana naktī ir dēļ dārziņa? Pēc divām nedēļām tas kļūs skaidrs, kad atsāksies dārziņa gaitas. Bērns gan ļoti gaida dārziņu, ja jūlijā likās forši, ka nav jāiet, tad nu jau ik pa laikam prasa, kad būs jāiet uz dārziņu, un žēli pūš, kad pasaku, vēl divas nedēļas dārziņš ciet. Tātad – viņam tur patīk, un ja jau patīk, vai tad var kādā zemapziņas līmenī tomēr slēpties tur iemesls šai nakts slapināšanai? Tiec nu gudrs. Mēs pieaugušie jau reizēm nespējam izprast savas emocijas un tikt ar tām galā. Kur nu vēl bērns, kurš vispār tikai mācās. Un mācās jau no mums. Tātad, ja es netieku galā ar emocijām, viņš arī to nevar iemācīties. Labs pamudinājums iemācīties dusmoties. Domāju, piekritīs ikviena mamma, ka bērni jau nu iemāca dusmoties, vai pareizāk teikt – dusmas atpazīt, un tās uzreiz kaut kādā veidā pārveidot un uzvarēt.

Dusmas - tas ir normāli

Īpaši jau ar dusmām dažreiz nākas sastapties tiem vecākiem, kuru bērni slapina gultiņā. Sākumā jau ne, vismaz es tā gribu domāt. Sākumā ir viegli. Bet, ja slapināšana ilgst vairāk kā pusgadu............. Tad man sāka palikt grūti. Tad brīžiem bija situācijas, kad es iekšēji kliedzu –KO JAU ATKAL? Un vienmēr vajadzēja ievilkt elpu, aizskaitīt līdz desmit, lai tad samīļotu mazo un pateiktu, ka gadījās. Tas nekas, tūlīt apmainīsim paladziņu un iesim nomazgāties. Domāju, ka varbūt šīs manas nopūtas (kamēr saņēmos), liek tagad man puikam tā lepoties ar sevi.

Bet ir. IR! IR MUMS SAUSA NEDĒĻA AIZ MUGURAS! Arī puika pats lepns, no rīta atnāk, ielien pie manis gultā un saka, ka neesot piečurājis gultu. Pēdējo mēnesi ir ļoti lieli uzlabojumi bijuši, salīdzinot ar pavasari – tagad kalendārā bija 4-5 saulainas naktis. Un nu – jau nedēļa saulaina!

Māmiņa Anna

Meklē atbalstu, noderīgus ekspertu padomus:

www.bernuenureze.lv