Mājās gatavots plastilīns-nodarbošanās vairāku stundu garumā

Jau rakstīju, ka esmu iepazīstinājusi savu 2,1 gadus veco meiteni ar plastilīnu. Protams, viņai tas vairāk bija kā mīcīšana, plēšana, nevis veidošana. Mājās pieejamais Krievijâ ražotais plastilīns mazam bērnam nav piemērots- pārāk grūti mazajiem pirkstiņiem to sarullēt, izlīdzināt utt. Ir, protams, PlayDoh vai Jovi plastilīni, bet biju atkal piemirsusi tos nopirkt. Un pienāca, lūk, šī pirmdiena, kad Terēze, atradusi brāļa plauktā cieto masu, izmisīgi centās to veidot. Nu nesanāca mums tā, kā gribētos, tādėļ sāku domāt, kā var pagatavot mājas apstākļos ko līdzīgu plastilīnam. Saliku kopā vairākas netā atrastas receptes, un tā mums mājās tika izražots pirmais plastilīns. Vajadzīgs: ûdens 500 ml, milti 500 ml, sāls 350 g (pirms pievienot masai, samalu rupjo vārāmo sāli smalkāk, lai rastos kas līdzīgs galda sālim), eļļa 1 ēdamkarote, citrona sula 1 ēdamkarote, pārtikas krāsvielas. 

Uzliku katliņā vārīties ûdeni ar eļļu, tikmēr atsevišķā traukā sajaucu sāli ar miltiem un citrona sulu, bet tur, manuprāt, izdarīju kļūdu, jo labāka, mazāk graudaina, masa būtu, ja to sāli arī karsētu kopā ar ûdeni un eļļu. Nav daudz jūtami to graudiņi, bet ir.

Nu un tad, kad šķidrums uzsilis, lejam virsù sausajai masai un mīcam, kamèr veidojas staipīga, pie rokām nelīpoša masa. Ja jūti, ka vēl vajag miltus, droši ber klāt. Princips tāds pats kā gatavojot kūku mīklu:) 

Kad masa vajadzīgajā konsistencė, dalam to vairākos bumbuļos, kurus katru taisīsim citā krāsā. Te nu var iesaistīties visa ğimene, mazākos ieskaitot. Te var ļoti labi pārbaudīt arī savas zināšanas, vai atminies, kuras krāsas ar kurām jāsajauc, lai tiktu pie, piemėram, brûnas krāsas. Tāpat var spēlėties ar krāsu niansēm, piesātinājumu-piepilinot mazāk krāsas, tonis būs gaišāks, vairāk-tumšāks, izteiksmīgāks. Katram bumbulim vismaz 3-10 pilieni jārēķina. Krâsu jaukšana bija tiešām aizraujoša arī skolniekiem. Mums sanāca 13 dažādas krāsas no 4 pamattoņiem. Es domāju, ka mēs vèl būtu eksperimentējuši, ja vien nebūtu jāiet pa gultām. Krāsainos plastilīna bumbuļus salikām saldēšanas maisiņos, lai gaiss netiek klāt. Vienu daļu ielikām ledusskapī, otru- atstājām istabas temperatūrā, jo nebija īstas pārliecības, kā būs labāk. Runājot par plastilīna konsistenci- tā bija ideāla, tik viegli veidojama, pie rokām nelīpoša. Super!

Un tad pienāca ilgi gaidītais rīts, kad ar mazām bailēm vėru vaļā maisus, lai skatītos, vai mūsu plastilīns nav sakaltis vai kā citādi sabojājies. Nè, ideāls. Mūsu izklaide varėja sākties. Terēze tik viegli spēja to savelt, ripināt, plėst, mīcīt, jaukt kopā. Spiedām ar piparkūku formiņām dažādas figūras, pinām bizes, Terėze plastilīnā sprauda zobu irbulīšus un salmiņus. Ko tik nedarījām, jo masa tieșām viegli padodas jebkam. Bet!!! Ne veidošanai tādā izpratnē, ka varės veidot statiskas figūras. Tās vienkārši neturas, it kā no smaguma saplok. Bet tâ kā man galvenais bija ėrts plastilīns tieši mazās pirkstiņiem un spējām, tad daudz nepārdzīvoju.

Brālis, atnācis no skolas, mėğināja pagatavot kaut ko no grāmatas pėc parauga. Vispār laba grāmata, mums tā jau gadiem mājās, bet vėl aizvien noder. Manuprāt, esmu vēl redzėjusi grāmatnīcās.

No horizontālo figūru sėrijas sanāca augļi un dārzeņi. Krāšņi! Puika vienu bumbu bija aiznesis uz skolu. Vēl šovakar viņam zvanīja draugi, lūdzot izsniegt recepti:) Izsecināju, ka tāds mājas plastilīns ir gana liela eksotika, bet milzīgs prieks, ka pat deviņgadnieki izrāda interesi par darbu ar plastilīnu, veidošanu. Un vėl jau to milzīgo intetesi raisa tieși iespēja pašam pagatavot plastilīnu. Būt klāt,mėğināt, eksperimentēt, nevis vienkārši ieiet veikalā un nopirkt. Bet ko tur daudz? Es pati ar to aizrāvos- abas ar mazo ņėmāmies vairākas stundas!!! Tas tik tiešām ir rādītājs, ja tik mazs bėrns aizrautīgi spēj darīt vienu lietu pāris stundu no vietas! Domāju, ka mājās gatavotā plastilīna konsistence ir tā lielais pluss. Esmu ļoti apmierināta. Șobrīd gan nevaru prognozēt, cik ilgi mūsu bumbuļi būs darboties spējīgi. Šobrīd izlėmu, ka turėšu tos maisiņos ārpus ledusskapja, jo man šķiet, ka tieši tie bumbuļi, kas bija ievietoti aukstumā, palika mazliet lipīgi, tāpėc pievienojām vēl drusciņu miltu. 

Vėl viena lieta-krāsas ir viegli atdalāmas viena no otras, ja vien galīgi nesaspiež vienu iekš otra kā mana mazā sadarīja:) Tāpèc šodien mums ir mazāk piku kā iesākumā, toties citu nokrāsu. 

Katrā gadījumā esam gatavi atkārtot plastilīna ieguvi, radot atkal jaunas krāsas. Esmu nolėmusi pievienot arī kādu spīdumiņu. Varbūt arī ėterisko eļļu, piemėram, lavandas, lai strādājot arī degunam prieks.

Izmaksas šādam plastilīnam ir daaaudz zemākas kā veikalā nopērkamajam. Un tas ir pilnīgi nekaitīgs. Protams, ēst to nevajadzētu, jo klāt tomēr tās krāsvielas, bet diez vai arī bėrnam garšotu, jo pieņemu, ka tas ir ļoti sāļš.

Vai jums ir pieredze ar paštaisītu plastilīnu? Ko varat ieteikt?