Ļenas dienasgrāmata: Operācija?!

Mums bija ģimenes ārsta nosūtījums, un devāmies uz vēl vienu USG, kur mums neko jaunu nepateica. Ārste, apskatījusi aprakstu, sacīja: "Nepatīk man tas viss, labāk būtu doties uz slimnīcu uz pāris dieniņām!"

Es esmu stāvoklī. Cenšos nomierināt meitiņu, sakot, ka tas viss tikai uz pāris dieniņām, un drīz viņa būs mājās un viss būs labi.

Dabīgi, ka pa dienu solīju būt kopā ar viņu un tā arī darīju. Uz visiem izmeklējumiem devos kopā ar viņu.

Pārbaudīja nieres ar rentgena palīdzību un kontrastvielu, pārbaudīja arī visu urīnizvadsistēmu speciālā krēslā, kas mazliet atgādina ginekologa krēslu. Meitiņa raudāja, jo procedūras nebija no patīkamajām, es, kā vien spēju, mierināju viņu, sapratu, ka vajag to, ko vajag, un cita ceļa, lai noskaidrotu enurēzes cēloni, nav.

Pienāca sestdiena, slimnīcā pavadījām trīs dienas, un mūs bija jāizraksta.

Bija pusdienas, pie mums pienāca daktere un vaicāja vai meitiņai ir bijušas vējbakas, teicu, ka jā, protams. Bet nesapratu, kāds tur var būt sakars ar izrakstīšanu. Visi, kas sēdēja pie galda, paskatījās uz mani ar savādu skatienu un man kļuva jocīgi ap dūšu.

"Kad paēdīsiet, ienāciet pie manis", - teica ārste un aizgāja.

Viena māmiņa neizturēja un pateica.. "Ķirurģijas nodaļā ir karantīna, jo tur ir vējbakas.". Es biju šokā, nevar būt, ka mūs taisās uz turieni sūtīt, kāpēc?? Galvā malās vieni un tie paši jautājumi.

Ienākot ārsta kabinetā dabūju kā ar bomi pa pieri. "Pirmdien jūsu meitiņai būs operācija" - mani nošokēja ārste. - "Bet jūs nepārdzīvojat, operācija ir viegla, nav jābaidās ne no kā, izdarīs nelielu iegriezumu un viss."

Vairāk viņa neko nepaskaidroja. Es nevarēju pateikt ne vārda, es biju šokā..

Meitai es neko neteicu, negribēju viņu satraukt, viņa bija pārāk saprātīga savam vecumam.

Dienas beigās es braucu mājās, izejot no slimnīcas es ļāvu asarām vaļu, raudāju līdz pašām mājām.

Mājās visu izstāstīju vīram un vīramātei. Es ļoti baidījos ne tikai par meitiņu, bet arī par to, ka dzemdēšu pirms laika un nebūšu kopā ar savu skaistuli pirms operācijas..

Turpinājums sekos..

Mamma Ļena

www.bernuenureze.lv