Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Lai arī pēdējo mēnešu laikā notikušas aktīvas diskusijas par valsts valodas lietošanu mācību procesā mazākumtautības izglītības iestādēs Latvijā, iesākumā svarīgāk būtu garantēt mācības valsts valodā pašiem latviešiem. Un šeit runa būs par pirmsskolas apmācību procesu, kur daudzo sistēmas nepilnību dēļ, diskriminēti ir tieši latviešu valodā runājošie. Tad, nu, pēc kārtas.
Pirmkārt, nedaudz par vēl aizvien nesakārtoto rindu sistēmu, ar ko viss sākas. Iemesls, godīgi sakot, ir gaužām vienkāršs. Ja viens bērns tiek pieteikts trīs dārziņos gaidīšanas rindā, tās tiek vienkārši automātiski uzpūstas un rodas "mudžeklis". Ja būtu iespējams bērnu reģistrēt tikai vienā dārziņā, tad ikvienam būtu redzams, kurā iestādē vispār būs iespējams saņemt savu kārtu. Tostarp mūsdienu tehnoloģijas ir pietiekami attīstītas, lai izveidotu pārskatāmu sistēmu, kur varētu pat noteikt precīzu laiku, kad konkrētais bērns tiktu uzņemts bērnudārzā utt. Attiecīgi vecākiem būtu iespēja pašiem pieņemt lēmumu par to, vai gaidīt ilgāk uz sevis izvēlēto dārziņu, vai tomēr būt gataviem veikt garāku maršrutu līdz tai iestādei, kurā ir vietas. Vismaz būtu pārskatāmība.
Tad, nu, paturpināsim par sistēmas ķēdi, kas noved līdz haosam izglītības procesā. Lai risinātu dārziņu jautājumu, mazakumtautības pirmsskolas izglītības iestādēs tiek veidotas latviešu grupiņas, tostarp šīs grupiņas nereti komplektēts no dažādu vecumu bērniem. Pirmkārt, šie latviešu bērni nereti ir spiesti mācīties krievu valodā, jo grupiņas pedagogiem šad un tad nepieciešams atvaļinājums, dažkārt audzinātāji mēdz slimot vai arī bērnu skaits slimības dēļ ir tik neliels, ka, ekonomējot finanses, bērni visu faktoru rezultātā tiek "izmētāti" pa krievu grupiņām. Otrkārt, šajās jauktajās grupiņās nereti viens audzinātājs cenšas nodrošināt nodarbību laikā izglītošanu dažādu attīstības posmu un vecumu bērniem, kas liek padomāt par to, vai bērni vispār saņem atbilstošu izglītošanu mācību gada laikā.
Tāpat jāatzīmē vasaras brīvlaiki. Paldies Rīgas domei par to, ka tiek uzmeklēti bērnudārzi, kuros var uzņemt bērnu, kamēr ierastais dārziņš ir "atvaļinājumā". Taču te mēs atgriežamies pie valsts valodas apguves latviešu bērniem, kuriem šajā situācijā dažkārt pat nav iespēja izvēlēties, jo bērns tiek vienkārši “iesviests” mazākumtautības iestādē. Varbūt tomēr būtu jāņem vērā to, ka šim bērnam kā psiholoģisku, tā jebkādu citu aspektu dēļ nebūtu piemērota izglītība mazākumtautības dārziņā krievu valodīgo bērniņu grupā.
Protams, paldies ikvienam valstsvīram, kurš ik pāris gadus vēlētājiem sola sakārtot pirmsskolas izglītības sistēmu. Taču te vairs nav runa tikai par nesakārtotajām rindām, bet gan par ķēdi, kas no tā izriet - vietas dārziņos nav, bet, ja ir, tad bērns var nesaņemt vecumam atbilstošu un pilnvērtīgu izglītību savā valsts valodā.
Te nav runa par to, ka būtu nepareizi apgūt laikus svešvalodu, taču jāsaprot to, ka, dzīvojot Latvijā, ikvienam vajadzētu būt izvēlei, kādu valodu papildus dzimtajai valodai apgūst, nevis to darīt piespiedu kārtā.
Tāpat te nav pretenziju pret krievu valodu kātādu, bet par nesakārtoto bērnudārzu sistēmu, ko precīzi aprakstīja lauvinja savā komentārā. Tā kā mazākumtautību iestādēs lielu rindu nav, būtu vērtīgi daļu no tiem pielāgot valsts valodai(pārveidot pat LV dārziņu), attiecīgi trisinot arī rindu jautājumu (mazliet).
No raksta izklausās, ka runa ir par bērnudārzu. Godīgi sakot, nezinu kur problēma, jo agrāk bērni sāk apgūt svešvalodas jo labāk, pēc tam būs vieglāk meklējot darbu utt.. To ka agra svešvalodu apguve ir ļoti laba bērna nākotnei, pierāda neskaitāmi pētījumi. To kāpēc bērni šādos dārziņos tiek atdalīti atsevišķā grupā gan nesaprotu... Šāda situācija tiešām nerada nekādu labumu. Par skolu es saprastu vairāk, jo pati bērnam nespētu nekādi palīdzēt.
Par šo sūti PALDIES Ušakova k-gam un saskaņai! Rīga ir vienīgā pilsēta LV, kru ir šādas problēmas. Bez tam "saudzējot" mazākumtautību bērnudārzus un skolas, situācija Latviešu skolās un b/d kļūst vēl saspringtāka, jo daļa no krievu tautības un jauktajām ģimenēm izvēlas savām atvasēm latviešu skolas un b/d.
Šobrīd rajonā, kurā dzīvoju, praktiski nav rindu krievu b/d, bet LV bērnu dārzos ir ļoti garas rindas un vietas ne netu nepietiek. Bērna skola ir pārpildīta, blakus esošā krievu skola pustukša, netālu otra pustukša krievu skola, bet apvienot krievu skolas, dodot iespēju paplašināties LV skolai nav politiski iespējams...
Vienmēr pastāv izvēle. Vasarā bērnu var vest uz maksas bērnu skoliņu, ja citu tautību bērni rada psiholoģisku traumu. Tāpat vasaras mēnešos bērnu dārzā netiek organizēts izglītības/ mācību process. Par bērniem runājot, šajā vecumā bērnus netraucē valodas barjera, tiešo otrādi viņi ļoti viegli iemācās saprast otru valodu un pat runāt, jo tas ir kas ļoti jauns un interesants. Man vecākā meita uzsāka b/d gaitas poļu dārziņā, tad viņa runāja tikai latviešu valodā, bet mazā draudzenīte tikai poliski, pēc pusgada abas sarunājās krievu valodā. Katras valodas apguve vai tā ir krievu vai angļu bērnam dod papildus zināšanas.