Kas ietekmē to, vai bērna uzvedību pieņemam vai nepieņemam?

Robeža starp pieņemšanas un nepieņemšanas zonu ir ļoti trausla. Bieži vien vecākiem saka – esiet konsekventi. Tomēr kā apgalvo psiholoģe Diāna Zande, vienmēr nav iespējams būt konsekventiem! Turpinājumā skaidrojam, kādi faktori tad ietekmē to, vai bērna uzvedība mums šķiet pieņemama vai nepieņemama... 

Faktori, kas atkarīgi no pieaugušajiem

Tas, vai vecāki būs pieņemoši vai nepieņemoši, var mainīties, atkarībā no viņu noskaņojuma, noguruma un veselības stāvokļa.

„Tad, ja vecākiem ir daudz spēka un laba oma, viņu pieņemšanas zona ir lielāka un līdz ar to arī vairāk bērna uzvedību viņiem šķiet pieņemamas.

Arī, kad esam veseli, bieži esam pieņemošāki nekā tad, kad slimojam. Kad mums kaut kas sāp, un ir grūti, mūs, iespējams, tracina pat skaņa, ko bērniņš rada, līdzās sēžot un zīmējot.

Tātad tas, kā mēs jūtamies, ļoti izmaina arī to, kā pieņemam savu bērnu!

Arī tad, kad esam uzvilkti, kļūstam kašķīgāki nekā tad, kad esam labā omā.

Tādēļ, lai būtu labi vecāki, ļoti svarīgi ir rūpēties par to, lai mēs būtu pēc iespējas atpūtušies! Tātad nevis visu, visu izdarījuši un pārguruši, bet pēc iespējas atpūtušies, lai varētu paciest vairāk sava bērna uzvedību, kā arī izvērtēt, vai tiešām uzvedība, kura mums šobrīd šķiet nepieņemama, patiešām tāda arī ir,” skaidro Diāna Zande.

Faktori, kas ir atkarīgi no bērna

To, cik liela būs vecāku pieņemšanas un nepieņemšanas zona, ietekmē arī bērna temperaments.

„Dabiski vieglāk vecākiem būs pieņemt bērniņu, kurš ir mierīgs, kluss, paklausīgs un pacietīgs. Turpretī bērns, pret kuru automātiski varētu veidoties lielāka nepieņemšanas zona, ir niķīgs, neapmierināts, skaļš un straujš.

Lūk, jau tikai bērna temperaments vien var noteikt to, vai vecākiem viņu pieņemt būs viegli vai grūtāk,” stāsta psiholoģe.

Vēl Diāna Zande atklāj, ka dažiem vecākiem vieglāk ir pieņemt puiku, kamēr citiem - meiteni.

„Ir vecāki, kuri saprotoši pieņem to, ka puika ir vairāk aktīvs, tāpēc viņam arī tiek piedots, piemēram, tas, ka rāpjoties kokā, viņš saplēš drēbes. Savukārt tad, ja pārāk aktīva un kustīga ir meitenīte, un viņa ir tā, kura saplēš savas drēbes, tas var būt nepieņemami.

Īpaši, ja domājam par vecvecākiem, kuriem bieži vien ir vairāk stereotipu par dzimumiem un to, kā jāuzvedas puikam vai meitenei,” saka Diāna Zande.  

Kā vēl vienu faktoru tam, kādēļ vecāki pret savu bērnu var izturēties pieņemošāk un saudzīgāk, ir kāda slimība.

„Ļoti iespējams, ka tad, ja šis bērniņš izlies pienu, vecāki šo uzvedību pieņems daudz saprotošāk nekā tad, ja tā gadītos veselam bērnam,” pieļauj psiholoģe.

Situatīvie faktori

Vēl vecāku pieņemšanas un nepieņemšanas zonu ietekmē un maina situācija, kurā piedzīvojam konkrētu bērna uzvedību.

„Tad, ja mājās viņš skrien un skaļi kliedz, šī bērna uzvedība iekļaujas pieņemšanas zonā. Turpretī, ja šādi viņš sāk uzvesties, atrodoties teātrī, tā momentā kļūst par uzvedību, kas nav pieņemama.

Arī trokšņošana brīdī, kad vecākiem ir brīvdiena un nav jāstrādā, var būt pieņemama, bet tad, ja vecākiem jāsagatavo gada atskaite vai jāpagūst izstrādāt nozīmīgu prezentāciju darbam, šī pati bērna uzvedība iekļūst nepieņemšanas zonā.  

Visus šos faktorus noteikti ir būtiski apdomāt, lai vecāki paši saprastu, kā viņi kopumā pieņem vai nepieņem savus bērnus, un kāpēc!

To apzinoties, pieņemšanas zonu ir iespējams harmonizēt, un rezultātā panākt to, ka kādu noteiktu bērna uzvedību nepieņemam tādēļ, ka tā tiešām nav pieņemama, nevis tikai tāpēc, ka bērns, piemēram, ir pārāk aktīvs vai skaļš,” uzsver Diāna Zande.

Māmiņu Klubs

Vai esi ievērojusi, kādas tava bērna uzvedības vienā situācijā Tev šķiet pieņemamas, bet citā - nē?