Kāpēc bērns mānās?

Vai arī tavs bērns reizēm mēdz pārspīlēt, taisnību izpušķojot? Vai viņam ir kāds iedomu draugs? Vai viņš mēdz novelt vainu uz citiem un teikt, ka blēņas, kas sastrādātas, nav viņa darbs? Kāpēc bērns mānās? To tūliņ uzzināsi.

Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Līdz trīs - četru gadu vecumam bērnam ir grūti norobežot realitāti no fantāzijas. Tas nozīmē, ka gadu vai divus gadus vecs bērns nesaprot tādu jēdzienu kā taisnība vai meli. Viņa izdomājumi skaidrojami šādi:

• Aktīva iztēle. Bērna fantāzija attīstas tik spēcīgi, ka dažkārt viņš var domāt, ka viss, kam viņš tic, ir taisnība. Vai tad katram bērnam nav zivtiņa, ar ko kopā viņš peld pa vannu? Vai arī - princese, kas paslēpusies zem gultas?
• Bērns ātri aizmirst. Aktīvs divgadnieks var aizmirst, kam sākotnēji piederējis plīšu lācītis. Viņš vienkārši grib tieši tagad un tūlīt ar to parotaļāties. Kad rājat bērnu par to, ka viņš zīmē ar zīmuli uz sienām, viņš saka, ka to nav darījis. Viņš nemelo, viņš vienkārši aizmirsis par šo savu nodarījumu. Vai arī viņš tik ļoti spēcīgi to nožēlo, ka pārliecina sevi par to, ka viņš to tiešām nav darījis.
• Eņģeļa sindroms. Bērns, kurš saprot, ka vecāki viņu uzskata par nespējīgu uz nepareizu rīcību, sāk pats tam ticēt: "Mamma un tētis mani mīl, tāpēc esmu tik labs. Labs zēns nekad neizlej pienu. Kādu pienu? Es neredzu, ka kaut kur būtu izliets piens!".

Ko darīt, ja bērns mānās?

Tas var šķist bezmērķīgi, jo tu taču negribēsi bērnu uzslavēt par mānīšanos, bet labākais veids, kā tikt ar problēmu galā šajā posmā ir atslābināties un gūt baudu no bērna stāstiem. Spēcīgi pārspīlētas fantāzijas parasti ir nekaitīgas un tās ir divgadīga bērna normālas attīstības sastāvdaļa. Galu galā, tu taču viņam lasi pasakas. Tad kāpēc gan bērns nedrīskt pievienot pasakai kaut ko no sevis? Tas pats attiecas uz iedomu draugiem. Izdomāti draugi ir normāla parādība, kas norāda uz labi attīstītu bērna iztēli. Pat tad, kad bērns savās blēņās vaino savu iedomu draugu, uztraukumam nav pamata. No emocionālā skatu punkta raugoties  - draugiem ir ļoti svarīga funkcija: bērns var droši izprast, kas vēlas būt viņš pats. Lai gan divgadnieku nevajag sodīt par to, ka viņš izpušķo taisnību, tev jāaudzina viņā ieradums būt godīgam, cik vien tas iespējams šajā vecumā. Te būs daži padomi:

• Paslavē godīgumu. Tā vietā, lai rātos par blēņām, pasaki bērnam paldies par to, ka viņš godīgi visā atzinies. Ja sāksi kliegt, diezvai bērns nodomās, ka godīgums sevi attaisno.
• Nerājies. Tavai reakcijai jārosina bērnu atzīties, nevis noliegt notikušo:"Kā tad šie zīmulīši tā sakrituši pa visu istabas paklāju? Varbūt kāds man palīdzēs tos salasīt?"
• Nepārslogo bērnu. Nenokrauj bērnu ar lielām cerībām un daudziem noteikumiem. Viņš tos var nesaprast, vai arī - nespēs tiem sekot līdzi. Lai izvairītos no tavas neļaušanas, viņam nāksies melot.
• Veido uzticamas attiecības. Bērnam jāzina, ka viņam uzticies un viņam jāsaprot, ka arī tev viņš var uzticēties. Nav nekā svarīgāka kā saprast, ka godīgums ir labākā politika. Vecāku uzdevums - būt paraugam, kam bērni vēlas līdzināties. Ja bērnam jāvakcinējas, nemelo viņam, ka tas nav sāpīgi, jo viņš taču sapratīs, ka tas tā nav. Centies vienmēr turēt savus solījumus, un, ja tomēr to nespēj, atvainojies par solījumu pārkāpšanu. Slavē bērnu par godīgumu. Ja viņš atzīsies, ka apēdis cepumu, nerājies. Pasaki paldies par atzīšanos. Pozitīva attieksme rada brīnumus. 

Māmiņu Klubs