Podiņmācība parasti ir sarežģīts, ilgs un mainīgs mācīšanās process, kas ir liels notikums bērniņam, kā arī izturības pārbaude vecākiem, tomēr visas pieredzes nav vienādas. Kā izrādās, arī šo prasmi var apgūt ātri un vienkārši.
No psiholoģiskā aspekta tiek uzskatīts, ka viena no pazīmēm, kas liecina, ka bērns varētu būt gatavs mācīties iet uz podiņa, ir tas, ka viņš lieto jēdzienus “es” un “mans”, viņš ir pietiekami attīstīts un sāk apzināties savu personību un savu “es”, jo arī kakāšana un čurāšana ir apzināts process, kurā bērns saprot, ka no kaut kā atsakās.
“Protams, katrs bērns attīstās ļoti individuāli, tostarp staigāšana, valodas attīstība, sevis sajušana. Ja bērnam valodas attīstība ir lēnāka, arī podiņmācības apgūšana var būt grūtāka,” stāsta klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Līga Bernāte, piebilstot, ka podiņmācības gadījumā ir gana daudz komunikācijas ar valodu. Ja bērnam ir grūtāk izteikties, tas procesu padara sarežģītāku.
Podiņmācības apgūšana katram norit citādāk, taču svarīgi atcerēties, ka tikmēr, kamēr tiek lietotas autiņbiksītes, tām jābūt ērtām. Tāpēc mazam divgadniekam ieteicamākās un ērtākās būs autiņbiksītes – biksītes ar elastīgām maliņām, kas ļaus aktīvi kustēties. Tāpat arī jāatceras, ka, aprūpējot bērniņu, jābūt uzmanīgam un par katru panākumu podiņā jāpriecājas, lai podiņmācība asociētos ar prieku.