Kā divgadniece gatavojas svētkiem

Mana Terēze, kurai oktobra beigās palika 2 gadi, ir ļoti aktīva meitene. Viņa visur grib būt klāt, visur palīdzēt, gatava ikvienu jaunu lietu kāri tvert. Tad nu, gatavojoties Helovīniem, tapa atbilsoša glezniņa.

Nepieciešamie materiāli: melns, sarkans, dzeltens aplikāciju papīrs, melns samtīgs papīrs (nav obligāti, es vienkārši gribēju citu faktūru), liela ota, balta guaša krāsa un līme (pva vai līmes zīmulis), un smukas pēdiņas.

Darbu sāk ar to, ka nokrāso vienu bērna pēdiņu pilnībā baltu (Terėze pati gribēja krāsot, un viņai tas arī labi sanāca), un uzspiež to uz melnā aplikāciju papīra. Noteikti vajag kārtīgi piespiest pēdiņu un pirkstiņus, citādi būs tukšās vietas. Ar otru kājiņu atkārto to pašu. Kamēr nospiedumi žūst, nesam bērnu uz vannu, lai nomazgātu kājiņas.

Kad pēdiņas nožuvušas (apmēram minūtes 15), dodam mazajam otiņu, ko pamėrcė  līmē, un ar to noklāj jau iepriekš mammas sagrieztās zvaigznītes, mēnesi, actiņas un mutes. Parāda bērnam, kur labāk tās pielīmēt, piespiežot un nogludinot ar pirkstu galiņiem. Terēzei līmēšana ļoti patīk, vienīgi, ja es neparādītu, kurā vietā kurš gabaliņš labāk izskatīsies, galarezultāts noteikti savādāks:D Bet ne mazāk spocīgs. 

Šāda darbošanās ļoti labi attīsta sīko muskulatūru, spiežot, gludinot dažādu faktūru, formu papīrus, klājot līmi uz sīkiem gabaliņiem. 

Vēl viens Helovīnu rotājums, kuru veiksmīgi papildināja Terēzes mazie pirkstiņi, bija šāds briesmonītis. Šeit gan pati atrada īsto vietu, kur uzlīmēt izgrieztās detaļas.

 Savukārt īsta pirkstiņu nodarbe sanāca ar brāļu no līmplēvesizgrieztajām pelītēm. Vispirms mazā rūpīgi noņēma plēves lieko daļu un tad, cenšoties nesalīmēt kādas daļas nepareizi kopā, aplicèja pelītes uz grīdas līstes. Šādi viņai izdevās uzlikt 3 pelītes rindā, pārējām spēks nesanāca.

Vispār šobrīd meitiņai ļoti patīk viss, kas ar līmi un grāmatiņām ar uzlīmėm saistīts.

Un zīmėt, zīmēt, zīmėt. Cenšos viņai ierādīt, ka uz papīra var ne tikai ķėpāties bezmērķīgi, bet ar otiņu gan punktiņus likt, gan svītras uzvilkt, gan aplīšus uzzīmėt. Tāpat mums, mammām, varbût šķiet, ka noklāt lapu ar otiņas palīdzību ir elementāri, bet mūsu mazajiem tā ir vesela pasaule, kamėr izprot, kā krāsot, lai krāsojums būtu vienmėrīgs.

Man patīk, ka meita strādā iz , citam varbūt ėrtāk pie galda, bet kas visiem noteikri būtu jāliwto, ir kāds priekšautiņš, citādi būs krāsains ne tikai papīrs, bet arī apģērbs. Un vēl kas- pagāja kāds laiks, lai iemācītu izskalot otiņu. Sākumâ tā tika ķellēta iekšā visur pēc kārtas, tāpat ûdens trauciņš bieži gāzās, bet nu jau ir apjautusi, ka ar vienu roku trauciņș jāpietur un tad ar otru var skalot otiņu.  

Pėdėjais ir mans mīļākais darbiņš, jo tur ir gandrīz viss no mācītā. Un  Pikaso cienīgas formas:)

Nākamie svētki bija Mārtiņdiena, kam Terēze gatavojās, bet to parādīșu nākamreiz. Tikmėr varat dalīties, kā jūs attīstat savus divgadniekus mājās? Vai uzskatat, ka šāda darbošanās ir nepieciešama? Varbūt ir gana, ka bērns švīkā papīru ar zīmuļiem pėc saviem ieskatiem? Un cik ilgi vispār būtu divgadnieks pa dienuapzināti un mērķtiecīgi jānodarbina?