Izglītības darba speciāliste:"Katram kaķītim nav jānodrošina smilšu kastīte pie mājas stūra"

Šoreiz stāsts ir par to kā manai darbabiedrenei iet ar bērniņa iekārtošanu bērnudārzā.

Mazajam septembrī paliks 4 gadiņi, bet tā kā bija mazo, kas pieskata viņu uz dārziņu nelaida, doma bija laist ar šā gada rudeni.

Iesniegumu par uzņemšanu viņa uzrakstīja pirms gada, kurā kā jau prasīts norādīja ar kuru datumu vēlas, lai mazais sāktu iet dārziņā un norādīja kurā dārziņā, protams tajā kurš ir blakus mājai.

Arī es iesniegumu uzrakstīju pirms gada ar norādi, ka vēlamies sākt ar šā gada augustu, tikai mēs pieteicāmies uz citu dārziņu. Šā gada aprīlī saņēmu vēstuli, kurā teikts, ka esam uzņemti un, lai ejam rakstīt iesniegumu.

Darbabiedrene vēstuli nesagaidījusi nolēma pazvanīt uz pilsētas domi, izglītības darba speciālistei, kas atbild par rindām bērnudārzos un pajautāt, kāpēc viņi nav uzņemti dārziņā.

Speciāliste atbildēja, ka darbabiedrenes izvēlētajā dārziņā vietu nav, bet varot mazo vest uz citu dārziņu. Darba biedrene sakot, ka uz citu negribot un nevarot, jo tas ir tālāk no mājām, un galīgi nav pat pa ceļam uz viņas darbavietu, mašīnas ar neesot ar ko aizvestmazo, bet viņu izvēlētais ir blakus mājai.

Izglītības darba speciāliste atbildējusi, ka MK noteikumi neko tādu neparedzot, un teikusi: "Katram kaķītim nav jānodrošina smilšu kastīte pie mājas stūra."

Darbabiedrene bija tik sašutusi, kā gan varot bērnu salīdzināt ar kaķi. Un vispār speciāliste esot bijusi ļoti nelaipna. 

Vēl darbabiedrene jautājusi, vai tad, kad mazajam sāksies obligātā piecgadīgo programma viņi tikšot savā izvēlētajā darziņā, speciāliste teikusi, ka iespējams nē.

Tāda lūk pie mums ir attieksme pret bērniem, vecākiem un ģimenēm. Pilsētas mērs gan vēlēšanu dienā vēl apgalvoja, ka mūsu pilsēta esot vienīgā valstī, kur nav rindu uz bērnudārzu.

Pie mums ir tā ka viss notiek tik caur pazīšanos, pat dārziņā nevar tikt, lai gan tie kuriem ir pazīšanās tiek šajā dārziņā pat bez gaidīšanas rindā.

Tāds lūk šoreiz stāsts par bērnudārziem, kuru man šorīt pastāstīja darbabiedrene, kura vēl līdz šim nevarot nomierināties, pat pasmējās, ka varbūt jāpasaucot "Bez tabu".