Enurēze jeb "Mammu, es baidos par tēti!"

Enurēze jeb "Mammu, es baidos par tēti!"

08. Nov, 12:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kas ir enurēze? Ja ļoti īsi apskatām grieķu valodas vārda "ενούρηση" - "enourein" - urinēt - būtību, tad tā apraksta slimību, kuras problēmas būtība ir urīna nesaturēšana cilvēkam.

Šis raksts veltīts bērnu enurēzes tēmai, tāpēc parunāsim par bērniem.

20170825120056-76880.jpg

Autors: Pāvels Naumovs, homeopāts

Enurēze ir izplatīta starp dažāda vecuma bērniem un saistās ar lielām problēmām gan pašiem bērniem, gan viņu vecākiem.

Ar enurēzi slimo introverti vai uz iekšējām emocijām vērsti bērni, uz kuriem skatoties šķiet, ka viņi dzīvo pastāvīgās bailēs, kas ir kā viņu otrā būtība jeb otrs “es”, ar kuru viņi šajā pasaulē dzīvo jau kopš dzimšanas.

Dienas laikā bērns ir pārmērīgi satraukts un vērsts uz pārspīlējumiem. Lai gan ir ļoti grūti atpazīt šādu bērna iekšējo pārslodzi, katra vecāka pienākums būtu šādus simptomus dienas beigās nepalaist garām neievērotus un palīdzēt bērnam “atbrīvoties” no problēmām. Šāda iekšējā stresa biežākie simptomi ir – kaprīzes, spītīgums, ieciklēšanās uz kādu nelielu, nebūtisku jautājumu. Šādi bērni bieži vien savas problēmas iedzīvina savās rotaļlietās un rotaļās. Piemēram, meita tēvam stāsta, ka viņas mīļākā rotaļlieta sunītis ir kļuvis vecs un visu laiku guļ. Uz tēva jautājumu, kāpēc gan sunītis visu laiku guļ, meita atbild, ka sunītis pēc viņa ilgojas, jo viņš daudz strādā.

Ārēji emocionāls bērns dienas laikā parasti ir ļoti satraukts un uzbudināts, kas liecina par pastiprinātu emocionālo aktivitāti, kas, savukārt, izpaužas kā spēcīgi prieka un dusmu uzplaiksnījumi. Šādiem bērniem ir raksturīgas garastāvokļa svārstības, viņam nav nekādu problēmu pēkšņi sākt raudāt, bet jau pēc minūtes priecīgi smaidīt. Šiem bērniem ir grūti aizmigt, pat neskatoties uz to, ka viņiem ļoti nāk miegs un gribas gulēt, bet pamostas vai nu ar ļoti lielām grūtībām vai arī tieši otrādi – ļoti agri no rītiem.

Ja šos bērnus novēro miega laikā, ir pamanāms, ka visnemierīgākā ir tieši miega pirmā fāze, kas ilgst līdz gultas pieslapināšanas brīdim. Pēc tam, kad bērns bez pamošanās ir pieslapinājis gultu, turpmākais miegs uzlabojas un kļūst mierīgāks. Enurēze šajā gadījumā kalpo kā pagaidu līdzeklis miega procesa normalizēšanai.

Klīniski enurēze tiek iedalīta primārajā un sekundārajā, dienas un nakts, komplicētā un nekomplicētā.

Saskaņā ar mūsdienu pieņēmumiem, enurēzi var izraisīt šādi iemesli:

• traucēta nervu sistēmas nobriešana;

• uroloģiskās patoloģijas un urīnceļu infekcijas;

• reakcijas traucējumi miega laikā;

• antidiurētiskā hormona sekrēcijas ritma traucējumi;

• iedzimtība;

• psiholoģiski faktori un stress.[1]

Izņemot organisko pataloģiju, kuras slimības saistītas ar smagām dzemdību traumām, audzējiem, attīstības defektiem, visus iepriekš pieminētos cēloņos var apzīmēt ar vienu vārdu – bailes. Psihosomatiski jebkuras slimības pamatā ir psiholoģiskais aspekts.

Piemēram, dusmas rodas no aknām un žultspūšļa, vājinoties šo orgānu darbībai. Skumjas saistītas ar plaušām, netaisnības izjūtu sajūt caur diafragmu, savukārt nepatikšanas ieligzdojas degunā.

Bailes bloķē nieres un urīnpūsli. Kad cilvēks piedzīvo izmisumu, tiek traucēta hipofīzes darbība – galvas smadzeņu galvenā daļa, kas atbild par visas neiro-endokrīnās sistēmas darbību un saistaudu stāvokli, kas raksturo cilvēka patstāvību un viņa atkarību no iekšējiem un ārējiem faktoriem. Ar hipofīzi viss ir kārtībā, ja cilvēks ir līdzsvarots. Hipofīzes stress  - tā ir atkarība, kas padara cilvēku vientuļu. Kad cilvēks cīņā ar savu stresu ir pilnīgi viens, viņu pārņem sajūtas, ka viņš ir pamests, nemīlēts, rodas izmisums, no kura cilvēks vēlas atbrīvoties. Uz to arī reaģē vēdera dobumā esošie orgāni, iegurņa orgāni, saslimstot.

Kad mēs runājam par bērnu nakts enurēzi no psihosomatikas skatpunkta, veidojas pastāvīga notikumu secība: BAILES – SAJŪTA, KA MANI NEMĪL – VIENTULĪBA – IZMISUMS – ATKARĪBA – VĒLME NO VISA ATBRĪVOTIES – ENURĒZE.

Tālāk jādomā, balstoties uz lietu un attiecību loģiku. Bērns ir savu vecāku summa – divas pusītes, divas apvienotas šūnas –, kurām ir sava jauna dzīve. Taču bērnam visas dzīves garumā ir svarīgi just, ka šīs divas pusītes ir viens veselums.

Ar ko sākt?

Atbilde ir pavisam vienkārša - ar sevi.

Sakārtot savu “māju” – fiziski, psiholoģiski un garīgi. Regulāri no problēmām attīrīt gan ķermeni, gan atbrīvot sakāpinātās un uzkrātās emocijas, un dzīvot saticībā ar Dievu.

Tikai tad ļaudis – gan sievietes, gan vīrieši – piepildīs sevi ar dievišķo mīlestību, ļaujot tai brīvi plūst. Tikai tad, kad sieviete ir spējīga dot mīlestību, bet vīrietis to pieņemt, ģimenē valdīs harmonija un dvēseliskums, kas savukārt garantē uzticību un mieru bērnam – viņa fiziskajam, psihoemocionālajam, garīgajam līdzsvaram.

Jebkuri konflikti laulāto starpā tieši un netieši traucē un ietekmē arī bērnus, kuri reaģē uz vecāku problēmām, sākot baidīties, sūtot dažādus signālus slimību formā, tādējādi cenšoties ziņot vecākiem, lai tie neskrien, mēģinot darīt lietas ātri, bet gan uz brīdi apstātos un apjautātos, kas neliek mieru un traucē dvēselei mierīgi dzīvot. Ja vecāki katru dienu kaut nedaudz uz mirkli apstājas, lai pastrādātu ar sevi, viņi daudz labāk sāk sevi izprast, atbrīvoties no stresa. Mēs bieži vien apgalvojam, ka ar problēmām tiek pārspīlēts un no tām izpūšam ziloni, taču ģimenes problēma jau ir pasaules līmeņa problēma un bērns to vienkārši parāda. Šādi bērni bieži slimo ar enurēzi, kas, savukārt, norāda uz problēmas būtību, jo bērns saprot un jūt, ka viņa fiziskā dzīve ir apdraudēta. Bet bērna fiziskā dzīve ir tēvs. Tēvs ir ģimenes materiālās pasaules radītājs. Enurēze saka: šis bērns ļoti baidās par savu tēvu, tāpēc viņš naktīs mostas un kliedz: “Mammīt, tikai tu vari glābt manu tēti, jo tu esi atbildīga par atmosfēru ģimenē, tu taču mīli sevi un tēti? Mammīt, iemīli sevi, tad tu iemīlēsi arī manu tēti.” Tieši par to liecina miega traucējumi un slapināšana gultā.

Enurēzes homeopātiskā ārstēšana

Vai ir iespējams ar homeopātiju palīdzēt bērniem, kuri cieš no enurēzes, un viņu vecākiem? Tas ir ne tikai iespējams, bet dažkārt tā ir arī vienīgā iespēja, lai izkļūtu no šīs situācijas. Atkarībā no galvenā cēloņa, kas tiks atklāts pārbaužu laikā, kā arī bērna fiziskajiem simptoniem, klimata ģimenē, ārsts homeopāts noteikts individuālu ārstēšanu.

Homeopātiskā ārstēšana notiek saskaņā ar vienotu plānu, kurā tiek izmantots līdzību princips. Proti, zāļu patogēnam jāatbilst pacienta stāvoklim, t.i., lai atjaunotu normālu organisma funkcionēšanu, homeopātiskais medikaments tiek dots ļoti mazās devās. Tā mērķis – radīt receptoriem minimālu atbilstošu kairinājumu.

Homeopātiskie preparāti sniedz vajadzīgo enerģijas daudzumu, lai iedarbinātu organisma regulējošo sistēmu. Pēc to lietošanas ārsts homeopāts jau veic secinājumus par terapeitiskā līdzekļa ietekmi un reakciju uz pacienta ķermeni.

Pacienta nervu receptori pielāgojas preparāta sniegtajai informācijai un zāļu līdzībām, kas izskaidro niecīgās zāļu devas, kuras spēj sniegt lielu terapeitisko iedarbību.

Zemāk norādīti biežāk lietotie preparāti šīs pataloģijas ārstēšanai.

ACONITUM NAPELLUS (zilā kurpīte) - lieto garīgā un emocionālā stresa gadījumā, kas izpaužas kā bailes, trauksme, bailes no nāves, skumju gadījumā, skaļu skaņu nepanesības gadījumā.  Ja ir mainīgs prāta stāvoklis: skumjas, depresija, aizkaitināmība, izmisums miksējas ar enerģiju, vēlmi dziedāt un dejot.  Satraukums par sīkumiem; apvainošanās par katru joku. Pēkšņas smieklu un asaru lēkmes. Spēcīga trauksme un bailes no spokiem, tumsas. Vēlme izlekt no gultas. Slimības no bailēm. Bieža urinēšana, kuru pavada trauksme un sāpes. Enurēze kopā ar slāpēm, svīšanu un sāpēm.

AETHUSA CYNAPIUM (suņpētersīlis) - nervu pārslodze, epilepsija, bezmiegs, demence, psiholoģiskie simptomi, kas izpaužas sāpju formā, kliegšana, raudāšana, nespēja sakarīgi domāt, spēcīga trauksme, spēcīgas galvas un kuņģa sāpes.

ALETRIS FARINOSA (vienkorna sakne) - smags fizisks un garīgs nogurums, ģīboņi un reiboņi, svara zaudēšana. Urīna nesaturēšana, niecīgs urīna daudzums, tas satur fosfātus.

ALOE SOCOTRINA (aloe) - trauksme, bailes, bailes no cilvēkiem, slikts noskaņojums, īpaši mākoņainā laikā. Bērni ir īpaši dzīvīgi, pļāpā, smejas. Nakts enurēze kopā ar enkoprēzi.

AMMONIUM CARBONICUM (amonija karbonāts, 2[(NH4)2CO3]CO2) - liekulība ar asarām, sliktu pašsajūtu un depresiju, nemiers vakaros, trauksme kopā ar vājumu un murgiem, kautrība, nepatika pret dzīvi, drūms noskaņojums, neatzīst noteikumus un ierobežojumus, pazemināts intelekts. Pastāvīga urinēšana ar nelielām porcijām. Bieža un bagātīga urinēšana īpaši vakaros. Nakts enurēze, biežāk uz rīta pusi.

APIS MELLIFICA (bišu medus) - skumjas, bailes, dusmas, greizsirdība, sliktas ziņas, nemiers, izsitumi. Urīna nesaturēšana, piemēram, pirms klepus, naktī, izteikti spēcīga urīna noplūde, jutīgs urīnpūslis un biežs tenesms, kam raksturīga bieža, bet bez rezultātiem, vēlme pačurāt.

ARGENTUM NITRICUM (sudraba nitrāts, AgNO3) - trauksme, asa impulsivitāte, pastāvīgi steidzas, taču neko nepagūst, nepārtrauktā kustībā, ātra gaita. Satraucas un steidzas, kad kaut ko dara, baidās, ka nepagūs, lai gan ir pietiekami daudz laika. Neko nepieņem, jo baidās, ka neizdosies. Bailes pirms eksāmeniem, izmeklējumiem, teātra apmeklējumiem, raksturīga pat caureja. Ātri sāk dusmoties un satraucas, un dusmas izsauc tādus fiziskus simptomus, kā, piemēram, klepus, sāpes, nervozitāte, vājums, trīce. Apātija. Urīna nesaturēšana gan dienā, gan naktī.

ARNICA MONTANA (kalnu arnika) - hipohondriāla trauksme un bailes no nāves. Nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem, nespēja izdarīt pat vieglāko darbu, vienaldzība pret saviem pienākumiem. Pastāvīgi satraucas, augsta atbildība jautājumos par morāli. Satraukts prāts, trauksme, pastāvīgi sabijies, agresīvs raksturs. Raudulīgums. Tenesms. Spēcīga urīnpūšļa spiediena aizture.  Urīna nesaturēšana gan naktī, gan dienā skriešanas laikā.

ARSENICUM ALBUM (arsēna anhidrīds As2O3) trauksme, kas naktī liek celties no gultas, bet dienā pārvietoties no vienas vietas uz otru. Nemiers. Ļoti baidās palikt viens pats. Bailes un nemiers pastiprinās vakaros pirms gulētiešanas vai no rītiem pirms celšanās, bieži dreb, svīst ar aukstiem sviedriem. Bailes no vientulības, spokiem, zagļiem, ar vēlmi noslēpties. Neizlēmība, mainīgs noskaņojums, kas liek šodien darīt vienu, bet rīt kaut ko citu. Izteikti skrupolozs, depresīvs, aizvainojums pret visu pasauli. Slikts noskaņojums, viegli uzbudināms, spītīgs. Izteikta apātija un vienalīdzība, atmiņas vājumi. Bieža un bagātīga urinēšana, īpaši nakts pirmajā daļā.

BELLADONNA (belladonna) belladonna iedarbojas galvenokārt uz smadzenēm. Simptomu smagums ir tieši atkarīgs no centrālās nervu sistēmas attīstības. Izteikts uzbudinājums, nemiers, trauksme, parasti naktīs un pēc pusdienlaika, dažkārt arī galvassāpes un sejas sārtums. Spītība un raudulīgums. Robustums, kautrīgums, neuzticēšanās, aizdomīgums, sliktas priekšnojautas, vēlme aizbēgt. Bieža urinēšana. Urīna nesaturēšana naktī, sapņu laikā svīšana, sāpes, caureja.

ACIDUM BENZOICUM (benzoskābe C6H5COOH) – spilgākā pazīme, kas izpaužas šajā gadījumā, ir asa urīna smarža, urīnam raksturīga tumša krāsa. Bērnam ir tendence pievērst uzmanību dažādām nepatīkamām situācijām, jau paskatīšanās vien uz ko neglītu rada lielu triecienu. Nakts enurēze.

CALCAREA CARBONICA (kalcija karbonāts CaCO3) – piemērots bērniem ar mīkstiem audiem un tendenci uz aptaukošanos. Redzot bērnu ar lielu galvu, lielu ķermeni, bālu ādu gluži kā nokrāsotu ar krītu, mums jādomā par kalcija karbonātu. Nemierīga svīšana – pastiprināta sviedru izdalīšanās uz galvas, spilvens ap galvu kļūst slapjš. Nakts murgi – bērns mostas 2-3 naktī ar skaļu kliegšanu, nesaprotot, kas notiek apkārt, bet no rīta neko vairs neatceras. Bērni, kuriem lēni aug zobi, un kuri vēlu iemācās staigāt. Sliktāk kļūst aukstumā. Slikti strādā gremošanas sistēma. Melanholija, depresija, sāpes. Raudulīgums, raud par visiem niekiem. Skumjas un žēlošanās par vecām problēmām. Satraukums, kuru izraisa fantāzija, dažādi stāsti, raksturīgs vakaros un naktīs. Gribas trūkums. Atmiņas vājums un grūtības domāt. Neveiksmīga un sāpīga čurāšana. Bieža urīna aizture, arī naktīs. Nakts enurēze.

CAUSTICUM (sarežģīta viela, kas tiek iegūta, destilētā ūdenī kaļķim pievienojot kālija sulfātu) – galvenā pazīme preparāta lietošanai ir muskuļu vājums.  Periodiska jautrība, kas ātri nomainās ar sliktu noskaņojumu. Melanholija un pastāvīgi sāpīgas, grūtsirdīgas domas gan dienā, gan naktī. Raksturīgs raudulīgums. Bērns negrib gulēt viens pats. Bieža, sarežģīta urinācija, kuru pavada taisnās zarnas spazmas. Enurēze raksturīga īsi pēc iemigšanas, biežāk ziemā, retāk vasarās. Nevēlama urinēšana arī dienas laikā, pirms smiešanās, pirms pastaigāšanās. Raksturīgas kārpas, nagu deformācija. Apdegumu sekas. Vadoties no laika apstākļiem, biežāk raksturīga aukstā laikā, no rītiem. Balss zudums, sauss klepus. Līdzeklis piemērots bērniem ar plānu ādu, flegmatisku raksturu.

CHAMOMILLA (ārstniecības kumelīte) – preparāta būtība: ļauna, pēkšņa un rupja uzbudināmība, sāpīgu jutīgu reakciju pastiprināšanās, kas izraisa dzīves enerģijas nomākšanu un garīgo spēju traucējumus. Mulsinoši bērni ar sliktu izturēšanos un spēcīgām dusmu lēkmēm. Nespēj izturēt, ja uz viņiem kāds skatās. Slikti guļ. Naktīs kliedz, īpaši pirms zobu nākšanas. Vēlas, lai viņus aijātu rokās. Nejaušas slapināšanas.

CINA (neziedošas dažāda veida citrona verbenas) līdzekļi, kuri piemēroti simptomiem, kuriem raksturīgas dažādas somatiskās, nervu un psihiskās izpausmes.  Raksturīgs deguna gļotādas iekausums, kas pastāvīgi traucē bērnam. Slikts noskaņojums un dažādas kaprīzes. Zobu griešana naktī. Nakts enurēze kombinācijā ar deguna urbināšanu, bada sajūtu un nemierīgu miegu. Bērns gultā nakts laikā daudz griežas, kliedz.

FERRUM METALLICUM (dzelzs, Fe) – nervozs bērns, uztraucies tā it kā būtu pastrādājis noziegumu. Priecīgs un skumjš noskaņojums mijas katru otro dienu. Spazmas, urīnpūšļa iekaisums, kas izraisa urīna nesaturēšanu. Caureja ēšanas laikā.

GRAPHITES (alotropiskā oglekļa modifikācija) skumjas, dziļa melanholija, bērns ir nomākts un daudz raud. Nakts enurēze. Urīns ir ar asu, skābu aromātu.

KREOSOTUM (koksnes darvas destilācijas produkts, С8Н10О2) viens no galvenajiem līdzekļiem, kuru izmanto urīna nesaturēšanas gadījumos. Ja bērnam vēlme pačurāt rodas tik pēkšņi, ka nepietiek laika, lai nokļūtu līdz tualetei. Slapināšana gultā parasti notiek pirmajā miega fāzē, kas mēdz būt ļoti dziļa.

LAC CANINUM (suņa piens) – bērns ir nemierīgs, nespēj koncentrēt domas vai garīgi piepūlēties, lai sāktu lasīt; lai arī ko viņš sāktu darīt, visu vēlas ātri pamest. Nespēj izturēt, ja jāpaliek vienam. Bērns naktīs bieži mostas, jo viņam rādās sāpes, tāpēc nepieciešams pačurāt, lai tās mazinātu. Specifisks līdzeklis, kuru izmanto nakts enurēzes gadījumā.

MAGNESIUM PHOSPHORICUM (magnija fosfāts MgHPO47H2O) viens no svarīgākajiem preparātiem, kurus ieviesis Šuslers. Magnija fosfāts ir svarīga daudzu orgānu un audu sastāvdaļa – asins šūnas, muskuļi, galvas un muguras smadzenes, nervi, zobi. Izmaiņas to apmaiņā var izraisīt spazmas, sāpes, pat paralīzi. Trauksme, depresija. Miegainība, cenšoties mācīties. Aizmāršība. Pastāvīga depresija.  Spazmas urīnpūslī, spazmatiska urīna aizture, pastāvīga vēlme pačurāt, bet bez rezultāta. Nakts enurēze pārmērīgas nervu darbības dēļ. Nemierīgs miegs dēļ pastāvīgās vēlmes apmeklēt tualeti.

NATRIUM MURIATICUM (nātrija hlorīds; vārāmais sāls) melanholija un trauksme. Bērnu pastāvīgi pavada nepatīkamas atmiņas, kā arī raudāšana. Katrs mēģinājums bērnu nomierināt situāciju tikai pasliktina. Drūms noskaņojums. Pastāv tendence izteikties čukstus. Vēlme pēc vientulības. Bailes no negaisa, jo sevišķi naktī. Smejas tik spēcīgi, ka nespēj nomierināties. Neveiklība. Bieža un nepārtraukta urinēšana gan dienā, gan naktī, bieži vien pat katru stundu, ar bagātīgu urīna izvadīšanu. Slapināšana pirms klepus, smejoties, staigājot vai šķaudot. Urīna nesaturēšana naktī.

ACIDUM PHOSPHORICUM (fosforskābe H3PO4) - preparāts iedarbojas uz emocijām un jūtīgumu. Vēlme raudāt, nostaļģija. Bēdas, skumjas, nelaimīga mīlestība, miegainība, svīšana naktīs, jo sevišķi tuvāk rīta pusei. Skumjas un trauksme par nākotni. Trauksme. Vāja atmiņa. Bieža urīna izdalīšanās, kuram raksturīgi balti duļķaini nosēdumi. Urīna nesaturēšana naktī.

PULSATILLA NIGRICANS (sila purene) – īpaši piemērots bērniem ar maigu, labsirdīgu raksturu, kā arī tiem, kuri slimības vai sava rakstura dēļ bieži pakļauti raudāšanai, asarām. Bieži ir raudulīgi, kad ar viņiem komunicē. Nevēlama slapināšana gultā naktīs, īpaši jaunām meitenēm.

RHUS TOXICODENDRON (kāpelējošais pasumaks) trauksme, skumjas, ilgas, īpaši krēslainā laikā un naktīs, ilgas pēc vientulības, tendence uz raudulīgumu. Urīna nesaturēšana, īpaši miera stāvoklī (naktīs vai esot sēdus stāvoklī).

SEPIA (sēpija) skumjas un depresija ar asarām. Melanholija. Skumjas un trauksme, dažkārt ar karstumiem, kas īpaši raksturīgi vakaros (pastaigu laikā svaigā gaisā). Paaugstināta nervozitāte, bailes palikt vienam, jutīgums pret vismazākajiem trokšņiem un skaņām. Dažbrīd sabrukumi līdz pat nepatikai pret dzīvi. Paaugstināta uzbudināmība, atrodoties kompānijā. Bērni ātri apvainojas, kaprīzi, ar paaugstinātu uzbudināmību, ar vēlmi indīgi izteikties. Nespēja koncentrēties intelektuālam darbam. Lēna uztvere. Bieža vēlme čurāt, bet bez rezulāta. Slapināšana gultā naktīs, jo sevišķi drīz pēc iemiegšanas.

SILICEA (silīcija dioksīds) – paaugstināta jutība- viena no galvenajām pazīmēm šī preparāta lietošanai. Izmisums, melanholija, raudulīgums. Bailes. Pedantiskums attiecībā pret sīkumiem.  Bērns ir spītīgs, kliedz pat tad, ja ar viņu cenšas runāt mierīgi. Ilgstoša urinēšana kopā ar vēlmi kakāt. Bieža urīna izdalīšanās naktīs. Nakts enurēze.

SULPHUR (sērs, S) bērni, kuri necieš, ja viņi tiek peldināti vai mazgāti, ar lielu vēderu, nemierīgi un raksturīgiem karstumiem. Naktīs met nost segu un apģērbu. Skumji, melanholiski, skumjas domas; bažas par savu veselību. Pašaizliedzīgi, filozofiski.  Dienas laikā raksturīgs hipohondrisks garastāvoklis, bet līdz vakaram bērns kļūst jautrs un aktīvs. Nevēlama urīna un izkārnījumu izdalīšanās, īpaši klepus un gāzu gadījumā. Bērns iemieg ar grūtībām, jo cenšas vadīt čurāšanas procesu, bet, nonākot dziļā miegā, slapina gultā.

Izcilais franču ārsts – homeopāts D. Granžoržs savā grāmatā  “Divi homeopātiskie līdzekļi. Ko teica slimība” teicis šādi: “Mēs pētām savu šīs zemes dzīvi kā atsevišķu ceļa posmu, kura laikā mums ir jāatrisina vairākas problēmas gluži kā kāpnes, par kurām jākāpj uz augšu... vai uz leju. Pirms katra soļa rodas nedrošība, rodas jauni jautājumi. Ja mums izdosies uz to rast atbildi, tad viss kārtībā, bet ja nē, tas novedīs pie slimības attīstības. Ārējie elementi (piemēram, dažādi mikrobi, vīrusi, stress) izmanto šo nelīdzsvarotību, uzbrūkot, gluži kā ūdens ieplūstot grimstošā kuģī. Tāpēc, lai būtu veseli, ir jāsakārto sevi iekšēji, līdzsvarojot šūnu pasauli, kas veido mūsu ķermeni...”

Mīļie vecāki!

Sāciet ar sevi. Ieviesiet kārtību savā iekšējā pasaulē, mīliet to, jo tā ir Dieva dāvana.

Ģimenē esat viens vesels. Jo tad arī bērniem abas pusītes - tētis un mamma - viens nedalāms veselums.

Un bērni augs veseli, laimīgi, harmonijā ar sevi.


[1] I.V.Kazanskaya1, T.V.Otpushchennikova

'Moscow Research Institute of Paediatrics and Children's Surgery, Ministry of Public Health of the Russian Federation