19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Šajā pavasarī saņēmām it kā pašsaprotamu, tomēr ar minimālām bažām gaidītu ziņu par to, ka Ralfs ir ticis dārziņā. Tā kā šajā pašā dārziņā iet arī Madara, Ralfam pienācās “māsas / brāļa” privilēģija, un tomēr, skatoties rindu e-riga.lv, bija neliels uztraukums, ka varētu arī netikt šogad.
Ralfam pirmā diena būs tieši 1.septembrī, viņam būs 1 gads un 7 mēneši (paliks 4.semptembrī). No iepriekšējā gada būs palikuši 3 bērniņi, kopā ar Ralfu dārziņa gaitas uzsāks vēl viena meitenīte, tātad pirmās divas dienas grupiņā būs 5 bērni.
Plāns ir tāds, ka pirmās dienas Ralfs paliks uz dažām stundām – līdz pusdienlaikam. Tieši tāpat bija arī Madarai – ar viņu viss gāja kā pa diedziņu, jo viņa ļoti ātri iedzīvojās un par iespēju apmeklēt dārziņu bija tiešām priecīga. Pēc tam palikšanas laiks arvien tiks paildzināts līdz pat pilnai dienai.
Madara dārziņā iet jau 4 gadus, viss liekas tik pašsaprotams un pierasts, bet tieši pirmo gadu jau vairs neatceros. Tāpēc arī tagad ir uztraukums par to, kā ies Ralfam. Drīzāk tādas kā bailes no nezināmā… :)
Apmeklējot pirmo vecāku sapulci, uzzināju (atsvaidzināju atmiņā), ka bērniņam ir jāmāk pašam ēst, dzert no krūzītes, iet uz podiņa un aizmigt. Mums principā ar visu ir problēmas!
Ralfs ēd tikai ar dakšiņu – to, ko var uzdurt. Saturs no karotes ir visur, tikai ne mutē. Puika ar lielu piespiešanos dzer no snīpīškrūzītes, toties no pudelītes var izdzert pat vairāk nekā es. Par parasto krūzi vispār nerunāsim… Tālāk – pods. Jā, to viņš šobrīd apgūst, domāju, ka ar iešanu uz podiņa lielām problēmām nevajadzētu būt, vienīgais mīnuss ir tas, ka Ralfs iet uz lielā poda, bet mazo podiņu izmanto kā rotaļlietu, savukārt dārziņā ir tikai mazie podiņi. Ceru, ka ‘bara instinkta’ vadīts, viņš mierīgi sēdēs arī uz parastā podiņa un necentīsies uz viņa braukāt apkārt un uzmaukt kādam galvā! Patiesībā jau visas šīs lietas ir apgūstamas. Jā, tas prasa zināmu piepūli, pacietību, apņemšanos un laiku, bet to var iemācīties.
Mūsu lielā problēma ir gulēšana. Ralfs viens pats neguļ! Viņš pa dienu un uz nakti aizmieg uz rokām vai, guļot blakus un laižot pirkstus caur maniem matiem. Kad viņš ir aizmidzis, ieceļu viņu gultiņā, bet, kad dziļais miegs ir pāri, viņš tāds pusaizmidzis ceļas gultiņā kājās un, protams, bļauj… Tad nu ņemu viņu blakus un mēs kopā guļam tālāk. Kā lai iemācu viņam gulēt vienam pašam? Un tepat starp rindiņām var arī izlasīt to, ka normāli pa nakti neesmu izgulējusies nu jau gadu un 4 mēnešus. Savā ziņā esmu jau pieradusi, ka kāds man pa nakti plūkā matus! :)
Man ir vēl 2 mēneši laika, lai maksimāli iemācītu Ralfam visu nepieciešamo, lai jaunais sākums viņam būtu pēc iespējas vieglāks un radītu mazāk stresa. Zinu, ka nekas traks jau nebūs, ja viņš to visu nemācēs – iemācīsies vēlāk, bet tā gribas, lai puikam dārziņš liktos tikpat jauka vieta kā māsai!
Vai arī jums ir bijušas kādas bažas, mazajam uzsākot iet dārziņā? Cik daudz prata jūsu mazuļi?
Man ir draudzene, kas joprojām virpina matus (savus), kad ir kāda saspringtāka situācija vai vienkārši garlaicīgi 😃 Tas ir pilnīgi normāli un tiešām ir tikai ieradums. 😀
Manam puikam ir gads un gandrīz 4, arī jau sen gan ēdot krūti, gan uz aizmigšanu bužina rociņā manu matu šķipsnu. Jā, arī rausta, vienkārši iedodu tādu, kura nesāp 😃 šad tad pacīnāmies, ja pārāk aizraujas.
Domāju, ka nekas unikāls tas nav, vienkārši tie mati ir pa rokai un interesanti. Ar laiku izveidojas pieradums, pierastas lietas, kas turklāt nepastarpināti ir mamma, nomierina.
Un puika aizmieg labi arī ar tēti, ja miegs nāk un manis nav mājās. Ja esmu, tad gan nekur sprukt...
Sveika!
Ralfam tas ir tāds kā veids, kā nomierināties. Vismaz man tāds priekšstats ir radies. 😀
Viņš laiž pirkstus caur matiem, tad kādu šķipsnu aptin sev ap pirkstu un parauj 😃 Man ir čolka, un parasti es smejos frizierei, ka man filēt čolku nevajag, man mājās ir dabīgais filieris 😃 Ikdienā, kad nesu viņu uz rokām (nu mazums, kaut kur gadās...), tad arī viņš man pakauša daļā slidina matus caur pirkstiem.
Te viena meitene rakstīja par mīksto mantiņu - rūķi ar bārdu. Mēģināšu matus "iemainīt" pret ko līdzīgu, bet, ja godīgi, liekas, ka nenostrādās. Der jebkuri mati, bet neko citu gan nav mēģinājis, jo viņam vajag kaut ko stabilu (viņš taču ik pa laikam PARAUJ)! 😀
Man tas netraucē līdz tam brīdim, kad viņš sāk plēst matus - tad vienkārši sāk sāpēt! Pa nakti viņš tā dara pa miegam vai pusmiegā, nezinu, bet brīžiem liekas, ka visu laiku man kāds ņemas pa galvu. Citreiz netraucē, citreiz reāli besī 😃
Es vēl smejos, ka viņam patiks meitenes ar gariem matiem vai arī pats, kad izaugs, būs frizieris. 😀
Oi, man bija tieši tādas pašas bažas, kad dēliņu palaidu dārziņā. Viņam bija 1.5 gadi. Ēst jau bija apguvis, dzert no krūzītes ar, bet nu podiņš. Kad par to ieminējos dārziņa vadītājai un audzinātājai viņas man smejoties teica, ka tā jau nav nekāda problēma. Tāpēc taču domāts dārziņš, kur to visu apgūst. Gluži kā skola. 😀 Jo skaidra lieta, ka tik mazs cilvēks nemāk pateikt ka vēlas uz podiņu, vai pats novilkt bikses. Laikam jau viss atkarīgs no audzinātājas. Cik liela ir viņas vēlme darboties. 😀
Bija problēma ar gulēšanu, bet to atrisinājām ļoti ātri. Man dēls parasti gulēja ratos un parasti apģērbts. Pārģērbu vien uz nakti. Tā tad arī bija lielākā problēma, kad audzinātāja sāka ģērbt nost. Vienojos ar audzinātāju, ka iesākumā ļaus gulēt ar visām drēbītēm. Un tas nostrādāja. 😀
Jāpiebilst, ka te ir runa par privāto dārziņu.
👋 Arī mana meitiņā uzsāka b/d gaitas 1,6 g.v. - viņa mācēja padzerties un pati ēst (cik nu tik mazs bērns to prot un cenšas darīts, lai gan no barošanas neatsakās), podiņu kā tādu zina, bet pati negāja un ar gulēšanu arī tā bija kā bija. Bet uzskatu, ka "silītes" grupas tāpēc jau ir, lai mazie to visu tur apgūst. Un jāsaka, ka mazais bērnu dārzā un mājās ir divi dažādi cilvēciņi, tur ir sava kārtība un režīms, kam mazie ar laiku pielāgojas un visu iemācās. Arī mana meita to visu veiksmīgi apguva. 😉
Lai gan atzīstu, ka daudz atkarīgs no audzinātājas un auklītes (Cepuri nost mūsējām!)... Un priecājos arī par tiem mazajiem un viņu vecākiem, kas ļoti savlaicīgi ir sākuši gatavoties b/d gaitām un pa lielam visu prot, jo tas tiešām atvieglo mazajam dzīvi (mazāk stresa).
Šobrīd b/d ir brīvlaiks, bet tūlīt jau atsākies un bažas rada tas, ka, ieraugot dārziņu, nu jau kliedz "Nē, nē" 😕
Kad tu tā piemini, tad vispār bija piebilde, ka būtu labi, ja bērns vismaz censtos pats kaut ko stīvēt mugurā... 😀
Patiesībā ļooooti daudz kas ir atkarīgs no tā, kā vadītāja un audzinātājas to pasniedz.
Madarai ir viena audzinātāja gados (ar savu zināmu pieredzi), bet otra jauniņa. Tad nu ik pārdienas redzu, ka atšķiras tas, kas katrai no viņām šķiet svarīgāks bērnu audzināšanā, skološanā un pieskatīšanā...
Tā ka tikpat labi var būt, ka neviens bērniņš pirmajā grupiņā vēl neko nemācēs, bet audzinātājām ir vieglāk likt visu iemācīties jau mājās, lai pašām nav ar to visu jānodarbojas. Bet tas tikai minējums 😀
Tas ir "Asniņš" Ķengaragā.
Par rūķi labs! 😀 Man vienu brīdi bija doma kādu garmatainu lelli viņam blakus nolikt, bet tāds rūķis varētu būt atbilstošāks! Būs jāpamēģina 😀
Noteikti, ja es uz to visu skatītos no malas, ar vēsu prātu, es saprastu, ka problēmas nemaz nav. Gan jau, ka nāks laiks, nāks zināšana, bet pagaidām nepaiet ne diena, kad es nedomātu par to, kā lai ātrāk viņam visu iemāca. Un tieši šis "ātrāk" visu izbojā un nekas labs mums nesanāk...
Visas prasības ir optimālas. Vadītāja sapulcē ar šķību smaidu minēja, ka pieņems bērniņus, protams, arī tad, ja viņi to visu nemācēs, bet tieši pašu bērnu interesēs esot to visu mācēt, lai jaunais dzīves posms viņiem radītu pēc iespējas mazāku stresu. No vienas puses, es piekrītu, ka bērnam ir vieglāk, ja mainās tikai sienas un kompānija, nevis ir no jauna jāapgūst visa dienas kārtība. Bet, no otras puses, ja atmiņa neviļ, tad Madara tieši dārziņā iemācījās iet uz podiņa. Ēst, dzert un gulēt gan meita jau mācēja...
Tiešām tādas prasības pusotrgadniekiem?
🤓|
Nezinu gan, kur garantija, ka dārziņā viņš aizmigs tieši tāpat kā mājās (pieņemot, ka mājās izdotos mainīt gulēšanas paradumus). Vai nav tā, ka citos apstākļos, ar citiem cilvēkiem mazajam tāpat būs jāatrod no jauna savs paņēmiens aizmigšanai?
pārspīlēts ir tas , ka bērnam ir jāmāk iet uz podiņu. tās nu gan ir muļķības, dārziņā bērns mācās iet uz podiņa.