19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Nu jau esot 2 bērnu mammai, saskāros ar dilemmu. Ko darīt ar vecāko bērnu, ja dārziņš atrodas tālu no mājām, jābrauc ar diviem transportiem, ir zīdainis uz rokām un uz darbu nav jāiet. Patiesībā sen jau gribēju meitu pārlikt uz kādu no blakus dārziņiem, mums te to ir daudz, taču rindas - ak vai...! Es zinu, ka par rindām un tikšanu kārotajā dārziņā man nav jāstāsta, jo ar to saskaras visi. Bet stāsts šoreiz nebūs par to.
2013. gadā saņēmu patīkamu zvanu no viena dārziņa, kur rindā stāvējām, meitai uz 1. septembri bija jau 1 gads un 10 mēneši. Lai gan dārziņš atradās Pļavniekos, bet mēs paši dzīvojām centrā, es ne mirkli nešaubījos, ka piekritīšu, jo uz tuvajiem dārziņiem mēs bijām joprojām tālā rindā, bet man bija nepieciešams sākt darba gaitas. Aizejot uz dārziņa lielo sapluci, it kā viss jauki, protams, dārziņš vecs, neremontēts, nopriecājos, ka vismaz logi ir jauni. Pirmais iespaids man sabojājās par vadītāju, runājā auditorijas priekšā, lauzītā latviešu valodā, meklējot īstos vārdus, es saprotu, ka dārziņš ir jaukta tipa ( ir gan latviešu, gan krievu grupiņas), bet tomēr, ja to apmeklē arī latviešu bērni, valoda būtu jāzin diez gan labi, tas pat ir atrunāts likumā par pedagogiem un kādam ir jābūt valodas līmenim, lai strādātu šādā iestādē. Beigās izrādījās, ka puse kolektīva, tai skaitā arī audzinātājas runā lauzītā valodā, arī latviešu grupiņās. Vadītājas attiksme patiesībā bija visai krimināla, ja tā var izteikties, pajautājusi, kuriem līdzi ir dokumenti, izrāva tos no rokām un aizskrēja uz lietvedību neko nepaskaidrojot, vien vēlāk pasakot, ka tur būs līgums, kas būs jāparaksta. Es pat nepaspēju izņemt no mapes laukā savus personīgos dokumentus, kas vispār neatiecās uz dārziņu. Ar audzinātājām un grupas biedriem, vecākiem, mums tiešām bija paveicies, visi bija jauki, vienmēr varējām visu izrunāt, bērni ļoti daudz ko iemācījās īsā laika periodā panākot vecākās grupiņas bērnus. Bet par to jau nav runa, tālākais, kas mani šokēja un katru rudeni iedzina mīnusos reizēm, ka tika izsniegta A4 lapa ar sarakstu, kas nepieciešams bērniem, lai ar viņiem strādātu, lieki piebilst, ka viss tiek samests vienā katlā un, ja kāds nopirks savam bērnam dārgākus un labākus zīmuļus vai citas lietas, nav teikts, ka to izmantos tieši tavs bērns. Jautāju toreiz - kā, vai tad valsts nenodrošina ar pirmām nepieciešamajām precēm priekš bērniem?? Atbilde bija - valsts kompensē ļoti maz, nekam nepietiek, ja gribat, lai bērni mācās un darbojas, tad ir jāpērk. Tā 3 gadus, cītīgi pirku visu, kas A4 pilnajā lapā bija norādīts. Lieki piebilst, ka pirmajā mācību gadā pirkām pat tualetes papīru un sadzīves tīrīšanas līdzekļus, kas galīgi negāja kopā ar bērnu mācīšanu, pēc sūdzības iesniegšanas tas gan tika atcelts. Ar audzinātājām nekad problēmu nebija, visu vienmēr varējā, izrunāt, grūtības parasti bija ar vadītāju un dārziņa māsiņu, ka neviens nesaprata manus jautājumus un nevarēja man pateikt, kāpēc bērnam kājā caurums, iekaisis, nav izdezinficēts un 2 nedēļas mēs dzīvojām mājās, cīnoties ar strutām un temperatūru. Māsiņas atbilde bija vienkārša - Viņa ļoti bļāva tāpēc sarkans. Kāds sakars iekaisumam ar to ka bļāva?? Protams, bērnam sāp, bet ir jādara viss, lai iztīrītu pušumu un nerastos infekcija... Kopš tā gadījuma dārziņam nav māsiņas jau 2 gadus. Rodas jautājums, kurš konstatē, ka bērns tiešām slims?? Uz jautājumiem, kad būs kāds medicīnas personāls, atbilde ir - neviens negrib nākt strādāt, bet meklējam. Pulciņu piedāvājums dārziņam nav, neko nepiedāvā - telpu nav, laika nav, pedagogu nav utt. Gribat, meklējiet, runājiet paši, bet nesolam, ka būs telpas un iedalīts laiks. Un katru vasaru, cenšas pierunāt pēc maksimuma vecākus, lai neved bērnus uz dārziņu, jo audzinātājām pārāk liels noslogojums ar apvienotām grupiņām, neviens negrib rēķināties ar to, ka ne visiem ir, kur vest bērnus pa vasaru, ne visi var dabūt atvaļinājumu uz pasūtījuma. Šovasar es, protams, varēju nevest jau no vasaras sākuma, jo biju bērniņa gaidībās un piedzima brālis. Pusvasaru es domāju, ko darīt, turpināt vest, bet ar mazo tik tālu būs grūti un augusta sākumā es izņēmu dokumentus no dārziņa. Iznākot laukā, es sajutu nenormālu atvieglojumu, bet reizēm arī šaubas un bailes kā būs turpmāk. Negaidot ne mirkli pieteicu rindā uz tuvajiem valsts dārziņiem uz neko lielu necerot.
Pienāca 22. augusta rīts, kad saņēmu telefona zvanu no dārziņa, kas ir tepat blakus pagalmā! Es biju sajūsmā un jau nākošajā dienā steidzos iesniegt dokumentus un parakstīt līgumu. Un te nu es saskāros ar to, ka liela nozīme ir tam, kāda ir dārziņa vadītāja un kādas ir viņas prioritātes. Uz jautājumu, kas man jāpērk, viņa plati sāka smaidīt, jo saprata par ko ir runa un atbilde mani šokēja - NEKAS nav jāpērk. Visu priekš mācību procesa nodrošina dārziņš. Nav nekādas fondu naudas, nav nekādas pirkšanas. Var izveidot bērnam tikai savu mantu kasti, ar saviem personīgajiem zīmuļiem, krāsojamo grāmatu vai ko citu, ko lietos tikai tavs bērns brīvajos brīžos, bet par mācību materiāliem nav jāsatraucas un jādomā. Teikšu godīgi biju šokā. Pats dārziņš arī - izremontēts, skaists, jauni spēļu laukumi, stingra uzraudzība ar dežurantu, kas nelaiž kuru katru iekšā, vārti pa dienu aizslēgti. Vadītāja visu izstāsta pati, kas un kā, dod aizpildīt dokumentus, iedod līgumu, kur izskaidro neskaidros punktus, ar smaidu sagaida un pavada. Dārziņā ir dažādi pulciņi, gan maksas, gan bezmaksas, bērnam tiek piedāvāta plaša attīstība dažādās jomās.
Un te nu es apsēdos un sāku domāt... Abi ir valsts dārziņi, tātad pēc būtības abos būtu jānodrošina nepieciešamie materiāli, es neiebilstu kaut ko piepirkt klāt, par to jau nav runa, bet ka man ir jāpērk viss, lai gan valstij būtu jānodrošina, tad gan rodas jautājumi - kāpēc vienam dārziņam pietiek līdzekļi, bet otrs bez maz vai raud, ka naudas nav, nekam nesanāk?? Kad beidzot būs vienlīdzība dārziņos..??
Es nemirkli vairs nenožēloju savu lēmumu, ka aizgājām, jo jau pavasarī mūs brīdināja par to, kas būs jāpērk rudenī, bet šeit par to tikai pasmaida.
Es jau nesaku, ka esmu pilnīgi un galīgi pret kaut ko iegādāties, bet tomēr jābūt kaut kādām robežām, jo kaut kādiem materiāliem ir jābūt pašam dārziņam priekš bērniem. Pēc manas pieredzes sanāk, ka mūsu dārziņam vispār nav nekā.
Par fonda naudām piekrītu, tā ir tikai vecāku ppašu inicatīve, un mēs to vācām priekš dāvanām audzinātājām un attīstošajām rotaļlietām bērniem, par to vispār nav runa, jo tas jau ir mans lēmums vai es piedalos ar fonda naudu vai nē.
Šobrīd es saprotu tikai to, kā dārziņā strādā vadītāja tāds ir dārziņš.
Kā mums skaidroja pašvaldības bērnudārzā, likumā ir noteikts, ka vecāki nodrošina individuālos mācību līdzekļus. Tas esot stiepjams jēdziens. Strīdēties viņi netaisoties, saraksts ir IETEICAMAIS, negribat - nepērciet neko. Un tiešām neatprasīja un īpaši nekomentēja vairs neko (es gan nopirku lielāko daļu, bet arī ne visu, jo ne visu pratu atrast, man poņas par visādiem rokdarbiem maz).
Nekādu fonda naudu vākšanā audzinātājas un bērnudārzs neiesaistās. Vecāki paši nolēma, ka vajag kaut ko nedaudz samest, lai varētu bērniem uzorganizēt kaut ko papildus Ziemassvētkos un audzinātājām dāvanas nopirkt. Neviens neprotestēja, un nevienu, protams, arī nepiespiestu maksāt. Ja bērnudārzs (audzinātājas, auklīte, administrācija) vāc kaut kādas naudas, tas ir pretlikumīgi.
Bieži vien neapmierinātie šos abus faktorus ir palaiduši garām. Nedomāju, ka kāds pašvaldības bērnudārzs būtu tik drosmīgs, nebaidoties no tiesībsarga, dot obligātos sarakstus un vākt naudas 😉
Pašvaldības piešķirtie līdzekļi materiāliem esot ļoti niecīgi. Bija garāks skaidrojums, kas tieši no tiem sanāk.
Jā, protams, domāju, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kā kurš bērnudārzs apsaimnieko piešķirtos līdzekļus. Es, piemēram, nesaprotu, kāpēc mūsu bērnudārzam vajag mājaslapu uzturēt - jā, piekrītu, visa informācija internetā ir ērti un forši, tomēr mūsdienās ir papilnam bezmaksas un pat elastīgāku veidu kā tā mājaslapa... Feisbukā slēgtā grupa, piemēram.
Jā, un man tomēr liekas svarīgi aizrādīt, ka bērnudārzi ir PAŠVALDĪBAS, nevis valsts. Līdzekļu un darbinieku trūkumi tajos diemžēl ir vispirms pašvaldības atbildība. Un Rīgas pašvaldība diemžēl bērnudārzu jomu ir atstājusi dziļā novārtā. Jo, pareiz, daudzi vēlētāji jau nemaz neaizdomājas, ka bērnudārzi ir pašvaldības (reku tepat māmiņklubā jau divas tēmas par "valsts" dārziņiem 😃)
Pļavniekos, 267. b/d, Dravnieku iela 8 , tas ir tas "labais", kas prasa no vecākiem visu pirkt.
Jā, es arī esmu par valsts dārziņiem, noteikti, jo ar visiem līdzfinansējumiem sanāk pārāk dārgi un diez vai pat ir vērts. Galvenais, lai trāpās labs valsts dārziņš, kas valsts līdzekļus tērē bērniem par labu.
Tāda nu redz ir tā attieksme un viss atkarīg no vadītājas. Un ja vecāki neziņo, nesūdzas ofciāli,tikai parunā savā starpā ,tad tā tas arī turpināsies. Mums arī ir valsts dārziņš un es neteikšu ,ka būtu kas ļoti daudz jāpērk- zīmuļi, penālis, grāmatiņa ,ko krāsot, pāris plastelīni, papīra bloks. Nu tas kopā nav daudz! Prieks,ka tev izdevās atrast labu dārziņu! Un arī es domāju,ka valsts dārziņi brīžam ir labāki,kā daži privātie!
Tas isteniba ir galigakais sviests ka tik daudz bija japer, mums ar iedeva nelielu sarakstinu audzinatajas, jo vinas jau ar berniem darbojas un labak zina ko vajaga, toreiz sanaca loti maz ko nopirkt un audzinataja tik noteica lai nesatraucos viss bus, mums ari grupinas mammas ir saprotosas, ja kadam uz ziemassvetkiem aptrukstas finanses, vienmer domajam lai berns nepaiktu bez davanas, Man puika otro gadu iet valsts darzina, bet esmu tiesam apmierinata, piebildisu ka mums ari ir jauktais un par attieksmi nesūdzos, Piemeram es netaisos izgrust lielu naudu lai laistu bernu privatajos, jo ari privatajos viss nav tik skaisti!