Bērnudārzu rindu mazināšanai jāīsteno princips «nauda seko bērnam»

Bērnudārzu rindu mazināšanai pilnībā nepieciešams ieviest principu «nauda seko bērnam» - par to otrdien vienojušies Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti, diskutējot par bērnudārzu problēmām un iespējamajiem risinājumiem.

Apakškomisijas deputāti šodien arī vienojās lūgt atbildīgās ministrijas nekavējoties izstrādāt nepieciešamos noteikumus bērnudārzu rindu risināšanai, informēja Saeimas Preses dienestā.

Lai bērniem nodrošinātu kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, ģimenes interesēs ir nepieciešams skaidri noteikt, ka nauda "seko" bērnam neatkarīgi no tā, kurā bērnudārzā vecāki izvēlas mazuli sūtīt.

Vecākiem jāļauj izvēlēties savam bērnam atbilstošāko bērnudārzu.

Naudas apjomam jābūt noteiktam ar korektu aprēķinu par viena bērna izmaksām konkrētā pašvaldībā," uzsvēra Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks ("Visu Latvijai!"-TB/LNNK).

Parādnieks norādīja, ka apakškomisija lūgs valdību nekavējoties dot deleģējumu Izglītības uz zinātnes ministrijai (IZM) pieprasīt un saņemt informāciju un pieņemt lēmumu, kā arī izstrādāt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus bērnudārzu jautājumu sakārtošanai. Tāpat ministrijai būs jāpieprasa desmit pašvaldībām aizpildīt konkrētas aprēķinu tabulas par bērnudārzu izdevumiem. Ja šo tabulu kādā pozīcijā nevarēs aizpildīt, pašvaldībai būs jānorāda, kāpēc nevar.

2400 bērnu nav rindā

A

pakškomisijas vadītājs arī norādīja, ka samilzušās bērnudārzu problēmas risināšanai apakškomisija ar Saeimas Izglītības komisiju plāno rosināt arī atbilstošus grozījumus Izglītības likumā, savukārt Finanšu ministrijai tiks pieprasīta informācija par nākamajā gadā valsts budžetā atvēlētajiem līdzekļiem bērnudārziem un auklītēm.

Parādnieks šodien uzsvēra, ka Rīgā ir vairāk nekā 2400 bērnu, kuri nav reģistrēti bērnudārza rindā. "Tas liecina, ka bērnu vecāki ir spiesti samierināties ar situāciju, taču tādējādi patlaban prioritāras ir nevis bērnu un ģimeņu vajadzības, bet pašvaldību un to pārvaldīto bērnudārzu intereses," secina deputāts.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Liveta Sprūde apakškomisijas deputātus informēja, ka IZM ir izstrādājusi kārtību, kā pašvaldības sedz bērnudārza izmaksas privātajam bērnudārzam un kā valsts sniedz atbalstu bērnu auklītēm. Taču līdz šim ministrijai nav ticis dots deleģējums šo noteikumus izstrādāt, teica Sprūde.

Ar pozitīvu piemēru apakškomisijas sēdē dalījās Babītes novada pārstāve Evita Vinceviča, uzsverot, ka šajā pašvaldībā princips "nauda seko bērnam" realizēts pilnībā.

Pašvaldības aprēķini liecina, ka reālās izmaksas ir 180 latu par bērnu.

Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa deputātiem uzsvēra, ka ministrijām, izstrādājot noteikumus, ir jādomā, lai bērnu vecākiem nebūtu liels administratīvais slogs, iesniedzot nepieciešamos datus par bērnu.

Patlaban Izglītības likums noteic, ka pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu, nodrošina vietu pašvaldības bērnudārzā. Ja bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā bērnudārzā, pašvaldība šim privātajam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

LETA