Bērnudārznieka dienasgrāmata: vēl dzīvojamies pa mājām

Piektdiena. Arī šodien uz dārziņu neejam, jo Emīls no rīta klepoja un nedaudz puņķojās. Arī vēderiņš pa dienu pasāpēja un bija mīkstāka vēdera izeja. Tā kā temperatūras nav, tad izejam arī ārā. Vakarā atkal nedaudz paklepo.

Emīls no rīta tik pajautāja, vai esot brīvdiena, ka neejam uz bērnudārzu, es pateicu, ka viņam ir klepus, iesnas, vērdiņš sāp – tāpēc uz dārziņu neejam.

Brīvdienas – sestdiena un svētdiena paiet līdzīgi. Norīta klepus, vēders sāp reizēm pa dienu. Ar to vēderiņu ir tā, ka nav tā kā caureja, bet katru rītu vēders divas reizes iziet ļoti mīksts un kārtīgi pārstrādājies (tā teikt viss dzīvs nāk ārā). Vēlāk dienas laikā tikai nedaudz ar pukšķi kaut kas izskrien.

Nevaru saprast, kas tas ir, jo tā jau mums ir četras dienas, tāpēc domāju, ka pirmdien aiziesim pie dakteres parunāties. Šoreiz vairāk satraucos par vēderiņu, ir jau bijis, ka tā reizēm ir, bet tas parasti ir tad, kad kaut ko daudz saēdas un vienu vai divas dienas.

Tad nu pirmdien dodamies pie dakteres.

Turpinājums sekos.

Vēsma