26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Ir pagājušas brīvdienas, pienākusi pirmdiena un dodamies uz bērnudārzu, nu jau trešo dienu.
Kā tad Emīlam gāja?
Pieceļu Emīlu no rīta un saku, ka jādodas uz bērnudārzu, Emīls sāk raudāt, ka negribot iet. Visādi cenšos pastāstīt, parunāties, nomierināt un samīļot mazo. Emīls nomierinās, sataisāmies un dodamies laukā no mājas. Ierosinu mazajam paņemt līdzi kādu mantiņu, Emīls izvēlas runājošo sunīti. Pie dārziņa puika atkal sāk raudāt un vairs nav nomierināms, ieejam grupiņā, pārģērbjamies, sunīti Emīls atstāj skapītī. Pienāk audzinātāja paņem mazo pie rokas un ieved grupiņā, sakot, lai neuztraucos, ka viss būs labi. Mazais nepretojas, neķeras man apkārt, aiziet raudādams līdzi audzinātājai.
Dodos mājās un gaidu pusdienlaiku, kad došos puikam pakaļ. Godīgi sakot pārdzīvoju, kā mazajam klājas.
No rīta mazajam bija ciet deguns, tā kā taisās uz iesnām, bet puņķis vēl netek, redzēsim kā būs vēlāk.
Pusdienlaikā dodamies abi ar vīru mazajam pakaļ. Jāparāda vīram grupiņa, jo otrdien došos uz darbu. Ieejam, mazais tīri priecīgs izskrien pretī, ātri pārģērbjas un dodas ar tēti ārā, es palieku parunāt ar audzinātāju.
Audzinātāja pastāstīja, ka Emīls no rīta esot paraudājis, viņa viņam esot iedevusi koka mantiņas, kuras visiem netiekot dotas, bet viņam kā jauniņajam esot iedevusi paspēlēties, parunājusies ar viņu un Emīls nomierinājies. Brokastīs bijusi piena zupa, bet Emīls neesot ēdis, esot ieēdis tikai baranciņas. Tad devušies ārā, kur spēlējušies smiltiņās, Emīlam ļoti patīkot ārā spēlēties, bet visu laiku uzmanot audzinātāju un gribot, lai viņa ir blakām, arī grupiņā visu laiku turoties audzinātājas tuvumā. Pusdienās zupiņu esot visu izēdis, izdzēris kefīru, bet otro neesot ēdis. Emīls esot parādījis audzinātājai savu sunīti, bet bērniem negribējis dot, tikai parādījis un nolicis atpakaļ skapītī. Kopumā viss esot bijis labi.
Šoreiz sanāca vairāk parunāt ar audzinātāju, viņa teica, lai tik neuztraucoties, viss būs labi, pamazām pieradīšot, jo bērni katrs ir savādāks, viens pierod ātri pie jaunās situācijas, citam iet grūtāk.
Pārnācis mājās Emīls dodas ārā spēlēties, pēc tam ar māsām ciemoties pie draugu bērniem, viss ir kārtībā.
Vakarā gan mazais gulēt ejot tik nosaka, ka uz dārziņu negrib iet. Izlasām pasaku un dodamies gulēt, guļ mierīgi un labi.
Tā nu pagāja mūsu trešā diena dārziņā.
Kā mums gāja ceturtajā dienā, par to turpinājumā.
Vēsma
Man puika aizgāja bērnudārzā 2 gadu 5 mēnešu vecumā, arī teica tikai atsevišķus vārdus, noteikti nelika kopā divus, kā tas būtu jādara šajā vecumā. Toties jau pēc pirmās nedēļas parādījās pirmie teikumi, bet uz 2 gadi 9 mēnešiem runāja garos, sarežģītos, filosofiskos un jēgpilnos teikumos bez apstājas.
Manam Emīlam ir 3 gadiņi un 8 mēneši.
Protams, ka ar laiku viss būs labi.
Šim visam esmu izgājusi cauri jau 2 reizes ar lielajām meitām.
Manējais, lai gan runā ļoti labi, patreiz tāpat negrib atbildēt uz jautājumiem, kā tev gāja, kā jūties. Mājās viņš par bērnudārzu vispār negrib runāt.
Mana māsa pēc nedēļas laidīs savu puiku uz dārziņu, kuram ir 2 g. 8 m., arī viņš ļoti maz runā, un viņa satraucas kā būs.
Vai Tev mazais nemaz nerunā?
Liels paldies!