26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Klāt ir ceturtdiena un kā jau runāts Emīls šodien paliks arī uz gulēšanu. Ar audzinātāju tā nolēmām tādēļ, ka patreiz grupiņā viņi ir tikai 5 bērni, un audzinātājai, tad ir vairāk laika ar viņiem paņemties un arī Emīlam tā būšot vieglāk.
No rīta Emīls pieceļas, ātri sataisās un dodamies uz dārziņu, iepriekšējā vakarā bijām sarunājuši, ka mazais paliks atpūsties un pagulēs.
Ieejot dārziņā Emīls sāk raudāt, ka negribot palikt gulēt, bet neko darīt, ja jau bija sarunāts, tad nu jāsāk palikt. Audzinātāja Emīlu paņem pie rokas un ieved grupiņā, sakot, ka viss būs labi. Mazais nekādas lielas histērijas netaisa, neķeras man apkārt, vienkārši raudot ieiet audzinātājai pie rokas grupiņā.
Pakaļ dodos pēcpusdienā, kad ir paēst launags. Emīls ir ļoti priecīgs, saka, ka gulējis un viss esot bijis labi.
Prasu audzinātājai, kā tad gāja, audzinātāja pastāsta, ka ļoti labi, viņa pat neticējusi, ka viss būšot tik vienkārši, sākumā Emīls esot teicis, ka neies gulēt, uz ko audzinātāja teikusi, lai viņš pasēž uz krēsliņa, bet, kad visi bērni noģērbušies un devušies gulēt arī Emīls esot noģērbies un ielīdis gultiņā. Sākumā pagulējis ar vaļā actiņām un beigās iemidzis. Audzinātāja vēl ieteica paņemt līdzi uz dārziņu kādu mīksto mantiņu ar ko iet gulēt.
Ēdis esot jau labāk, arī launagu paēdis, tā ka viss esot ļoti labi. Beigās vēl audzinātāja piebilda, ka Emīls esot ideāls bērns, paklausīgs, netrakojot, labi būtu, ja visi tādi būtu. Uz ko es saku, ka Emīls īstenībā ir īsts Emīls, mierā nevar būt ne mirkli. Tad audzinātāja, saka, ka viņš varbūt būšot, tas bērns, kurš dārziņā būs mierīgs un mājās pārnācis visu izliks ārā. Īstenībā tā jau arī sāk palikt, jo pārnācis no dārziņa viņš ir ļoti aktīvs un dauzonīgs.
Pienāk vakars un Emīls pienāk pēkšņi pie manis un saka, ka negribot rīt palikt uz gulēšanu, mēs izrunājamies, ka jāpaliek, jo visi dodas uz darbu, nav kas Emīlu paņem no dārziņā ārā. Tā nu pamazām Emīls nomierinās un dodas gulēt.
Piektdiena. Šodien jau otro dienu Emīls paliks gulēt.
Pieceļa Emīls labā noskaņojumā, sameklē mīksto mantiņu ar ko dārziņā gulēt un dodamies uz dārziņu. Nav nekādas ne čīkstēšanas, ne pīkstēšanas. Ātri pārģērbies Emīls dodas grupiņā man pat buču neiedevis, pasaucu mazo atpakaļ, sabučojāmies un devos uz darbu.
Aizgāju pakaļ vakarā, Emīls bija priecīgs, atkal daudz ko stāstīja kā gājis, ko darījis. Arī audzinātāja teica, ka viss esot bijis ļoti labi.
Ļoti ceru, ka arī turpmāk Emīls uz dārziņu dosies ar prieku. Lai gan nevar zināt, kā būs pēc brīvdienām. Brīvdienas viņš gaida ļoti, skaita katru dienu.
Kā Emīla klāsies pēc brīvdienām, pirmdien, kad ieradīsies arī pārējie bērni, uzrakstīšu nākamnedēļ. Piebildīšu, ka pirmdien Emīlu ņemsim jau pusdienlaikā, lai kopā ar māsām nosvinētu pirmo skolas dienu.
Vēsma
delfi.lv
