Cēsīs Vecāku padome rīko Vecāku dienas, kurās notiek gan radošas aktivitātes, gan lekcijas par dažādām aktuāliem jautājumiem. Viena no šādām lekcijām bija par tēmu – Dēļ kā mūsdienās ir vērts dzīvot jeb kādas ir mūsdienu vērtības. Par tām runāja psihoterapeits Aivis Dombrovskis.
Dzīves jēgas mainīgums
No filozofiskā viedokļa nav objektīvas atbildes uz šādu jautājumu. Bet ja neuzdot šādu jautājumu, nerodas arī atbilde. Atbilde šādā gadījumā ir pilnīgi subjektīva un tā izriet no cilvēka vērtībām. Turklāt dzīves jēga bērnam ir viena, pusaudzim cita, cilvēkam 30 gados, 60 un 80 vēl pavisam cita. Tā dzīves laikā mainās.
Pareizs un nelaimīgs
Interesanti, ka Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem laimīgu cilvēku ziņā. Mēs esam ļoti pareizi, bet laimīgo cilvēku ziņā esam ceturtajā vietā no beigām, ja salīdzina šādus datus ar citām valstīm, kur veikti līdzīgi pētījumi. Eiropā vislaimīgākie cilvēki dzīvo Somijā, bet pasaules mērogā vislaimīgākie ļaudis ir Fidži, Kolumbijā, Nigērijā. Tomēr nevarētu teikt, ka latvieši visi ir nelaimīgi – tādi pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas ir 27 % no aptaujātajiem. Ļoti nelaimīgi ir 10%. Savukārt laimīgi ir 40% un pat ļoti laimīgi – 19% iedzīvotāju. Pāris procentiem grūti novērtēt, vai viņi jūtas laimīgi vai nelaimīgi. Otrs rādītājs, kas parāda, ka latvieši nav laimīgi, ir tas, ka ļoti daudzi cilvēki mūsu valstī slimo. Laimīgi cilvēki neslimo.
Latvieši ļoti cenšas dzīvot pareizi, tomēr arī pareizi ir subjektīvs jēdziens, jo kas ir pareizi pie mums, citur būs nepareizi, kas morāli pareizi ir Latvijā, Nigērijā būs amorāli. No ārpuses mēs cenšamies būt estēti, bet jautājums, kas notiek iekšpusē. Jo ja cilvēks ir skaists, laimīgs, harmonisks no iekšpuses, tas neizbēgami parādās arī ārpusē. Cilvēkiem būtu jācenšas dzīvot tā, lai dzīves beigās varētu pateikt, ka mūžs ir laimīgi nodzīvots. Tā ir māksla – justies pašam labi, neierobežojot arī citus šajā procesā.
Ģimene vissvarīgākā bērna vērtību izveidē
To, kādas ir bērna vērtības, galvenokārt nosaka ģimene. Vēl nozīmīga loma ir arī baznīcai, reliģijai, sabiedrībai un valstij. Tomēr galvenā ir ģimene. Bērnam nav iespējams iemācīt vērtības, kas nav aktuālas vecākiem. Ja vecākiem nav bijusi svarīga izglītība, viņi nespēs motivēt bērnus mācīties, jo bērns jūt vecāku patiesās vērtības, neatkarīgi no tā, ko viņi saka. Tāpēc, ja vecāki grib saprast, ko viņi grib iemācīt savam bērnam, viņiem kaut vai vienkārši uz lapiņas ir jāuzraksta piecas galvenās vērtības savā dzīvē – vai tās būtu finansiālas, ģimeniskas, reliģiskas, saistītas ar izglītību un tamlīdzīgi un jāpaskatās, kādas vērtības gribas iemācīt bērnam. Tās vērtības, kas sakritīs, tās arī vecāks varēs iemācīt.
Vērtības dalās materiālajās un garīgajās. Garīgās vērtības ir tās, kurās nav robežu – tās var sasniegt un piepildīt ikviens, kam tās ir svarīgas. Jebkurā gadījumā psihoterapeits iesaka bērniem un vecākiem mazāk sēdēt pie datora, vairāk lasīt grāmatas, domāt, just, būt dabā – jo cilvēks, kas izgudroja datoru, pirms tam gāja dabā, pētīja, izzināja, izprata likumsakarības, radīja ko jaunu, tādēļ varēja izgudrot arī datoru. Cilvēks, kas sēž tikai pie datora, datoru vairs nevarētu izgudrot.
Māmiņu Klubs