Bērnu redzes skrīnings palīdz individuāli un ļauj izvērtēt kopumu

Īstenojot bērnu redzes skrīningu, iespējams savlaicīgi konstatēt redzes veselības problēmas, kuras bieži atspoguļojas pārmaiņās bērna uzvedībā. Tāpat tas ļauj pētīt un analizēt tendences dažāda vecuma sabiedrībā, un bērniem tāda laikmeta sērga ir pārspīlēta viedierīču klātbūtne.

Skrīnings ir vairāku ātru redzes pārbaudes testu apkopojums, kas ļauj novērtēt redzi, tās atbilstību normām, kā arī pārbaudīt lielāku bērnu skaitu, gūstot vispārēju priekšstatu par bērnu redzi. Skrīningā novērtē redzes kvalitāti tālumā un tuvumā, acs pielāgošanos jeb akomodāciju, abu acu kopredzi un arī krāsu redzi. Šis process parasti arī bērnam ir interesants.

Šogad bērnu redzes skrīninga kampaņā “Redzi, redzi, saredzi” uzmanības lokā ir pirmsskolas vecuma bērni, tāpēc to ir grūtāk tieši salīdzināt ar pērn īstenoto skrīningu pirmo klašu skolēniem. Turklāt šā gada kampaņa vēl nav galā, taču vispārējās laikmeta tendences iezīmējas aptuveni tās pašas – bērnu redzi lielā mērā ietekmē sistemātiska viedierīču klātbūtne un tās slodze acīm.

Tāpat bērnu redzes skrīnings daudzos gadījumos ģimenei ir iespēja laikus konstatēt, ka dažas iezīmes bērna uzvedībā, iespējams, ir saistītas ar redzes grūtībām, ko risinot, var savlaicīgi uzlabot pasaules izzināšanas un mācīšanās procesu. Tas ietekmē arī uzvedību, intervijā pastāstīja OC Vision galvenā optometriste Jeļena Stūriška.

Kāpēc būtu ieteicams veikt redzes skrīningu bērnam?

Redzes skrīnings ir testu kopums, ko veic, lai pārbaudītu redzes atbilstību normas vērtībām. To veic pirms skolas ar mērķi novērtēt, vai bērna redzes sistēma ir gatava mācību procesam – lielākai tuvuma slodzei un arī atbilstoša tāluma redzei, vai acis tiek galā ar šo slodzi. No pilnās redzes pārbaudes skrīningā atšķirība ir tāda, ka skrīningā neizraksta brilles, ja pamana kādas redzes novirzes. Skrīningā tikai pasaka, vai viss ir labi vai arī vajag papildus padziļinātu pārbaudi. Ļoti svarīgi ir vai abas acis redz vienādi – tas, ko ikdienā bērni un arī pieaugušie ne vienmēr piefiksē. Skrīningā tiek skatīta gan viena, gan otra acs, gan abas kopā, tiek novērtēta abu acu kopredze tālumā, kā abas acis spēj kopā redzēt. Mēdz gadīties, ka ir vai nu dubultošanās, vai vienkārši viena acs strādā, otra šķielēšanas vai kāda cita iemesla dēļ nedarbojas. Protams, skrīningā paskatās, kā acis redz tuvumā gan pa vienai, gan kopā. Un arī to, kā acis tiek galā ar slodzi, vai tās spēj sadarboties un pielāgoties noteiktiem smalkajiem burtiem.

Kāda ir nozīmē bērnu redzes skrīninga kampaņai kā “Redzi, redzi saredzi”?

Kādreiz, kad es pati gāju skolā, man medmāsiņa ik rudeni un pavasari pie tāluma tabulas redzi pārbaudīja – vienu aci vaļā, tad otru. Tagad daudzviet nav vairs tādu medmāsiņu, kas to pārbauda. Varbūt vien dažās skolās ir joprojām, bet lielam vairumam tas izpaliek. Kad viss paliek uz vecāku pleciem, tad arī šīs lietas piemirstas, varbūt izcils ģimenes ārsts tam izseko līdz, tomēr obligātajā redzes pārbaudē, kas bērniem ir vajadzīga pirms skolas, parādās, ka vai nu vecāki to nezin un pēdējā brīdī skrien to izdarīt, bet gadās, ka arī neizdara. Tāpēc sākām mūsu redzes skrīninga kampaņu, zinot, ka bērniem mājās ir visi ekrāni, un tā ir liela tuvuma slodze acīm. Tāpat svarīgi ir saprast, vai redzes sistēma bērnam ir attīstījusies pareizi, vai viss ir stabili. Tāpēc mēs arī pievērsāmies, jo ikdienā, saskaroties ar to, ka dažbrīd bērniem ir grūti, mēs gribējām pasekot, kāda tad īsti tā situācija ir, jo 80% no visas mūsu uztveres iet caur redzi. Un svarīgi ir ne tikai izvērtēt redzes veselību bērniem, bet arī uzrunāt sabiedrību. Ja bērnam redzes uztvere nebūs pareiza, tad viņš netiks galā, un var rasties mācību grūtības. Bieži vien arī skaļākie stundās ir tādi trokšņaini, jo vienkārši netiek galā ar redzes sistēmu, viņiem nav interesanti, un viņi meklē ko citu, ar ko nodarboties. Ar šo kampaņu mēs arī gribam izglītot gan vecākus, gan sabiedrību, sākot ar pašu bērnu. 

Kā jūs izglītojat bērnus ar vecākiem?

Izstāstot to, kādā attālumā ir pareizi skatīties. Piemēram, ja bērns liek pie deguna klāt savu lasāmo, tad ilgi actiņas netiks galā, un skaidrojam, ka ir jātur tālāk. Svarīgs ir arī apgaismojums. Varbūt ne tik mazi sākumskolas bērni, bet nedaudz vecāki tumšā telpā pa nakti skatās spožajā telefona ekrānā un tā nogurdina redzes sistēmu. Izglītošana savā ziņā ir pamatu pamats, lai mūsu bērniem būtu veselīgāka redzes sistēma. Iepriekšējās kampaņas gaitā mums dominēja pirmo klašu skolēni, šā gada kampaņas uzmanības centrā ir pirmsskolas vecuma bērni, kuriem arī ir svarīgi noskaidrot redzes veselību pirms sķolas gaitu sākšanas.

Kurš vecums bērnam ir ieteicamais skrīningam?

Faktiski valsts noteiktais, kad ir obligātās pārbaudes bērniem, un tas ir – gada vecums, kad to dara oftalmologs, tad divi trīs gadi, kas ir pirms dārziņa, kad to arī dara oftalmologs, un tad ir obligātā pārbaude sešu septiņu gadu vecumā, pirms sāk iet skolā, kad arī optometristi jau var iesaistīties. Tāpēc tieši šo posmu mēs arī ņemam, lai bērni būtu gatavi skolai. Šī gada kampaņas gaitā, ja vecāki vēlas, tad mēs pēc skrīninga iedodam arī izrakstu par redzes stāvokli, ko aiznest ģimenes ārstam. Un tad nav jāiet pārbaude papildus. Ja ģimenes ārstam ir kādas aizdomas, tad, protams, viņš var nosūtīt pie speciālista uz padziļināto pārbaudi. Pārējos vecumos skolēni, jaunieši un pieaugušie jau vērtē pārbaužu vajadzību pēc sūdzībām, pēc iespējām. Mūsu skrīninga kampaņas laikā pārbaudes ir bezmaksas, bet ikdienā optikās tās, protams, ir par maksu. Valsts noteiktā obligātā pārbaude, ja tā ir valsts iestādē pie acu ārsta, arī ir bezmaksas. Bet mēs ceram, ka ar laiku arī mēs drīkstēsim piedāvāt valsts apmaksātu pakalpojumu.

Šā gada bērnu redzes skrīninga kampaņa vēl turpinās, bet varbūt kaut kas jau ir iezīmējies pret pagājušo gadu, kādas pārmaiņas, tendences?

Tieši salīdzināt ar pagājušo gadu nevaram, jo ir atšķirīgs bērnu vecums. Tendence, augot vecumam, varētu būt tāda, ka, jo vecāks ir bērns, jo lielāka ir iespējamība, ka varbūt tālumā kaut ko neredz. Līdzīgi ir tas, ka lielai daļai bērnu – pērn tie bija 20-24% – ir sarežģīti tikt galā ar tuvuma darbiem. Mēs jau redzam, ka būs daļa bērnu, kuriem būs jāiet padziļināto pārbaudi, ar aizdomām par to, ka vajadzēs specifiskus acu vingrinājumus, kādam varbūt vajadzēs brilles, kādam vajadzēs ievērot īpašu režīmu. Redzam, ka daži bērni šajā vecumā arī miedz acis uz tālumu. Pa kādam bērnam jau šajā vecumā tik labi neredz, kas jāaktualizē tiem vecākiem, kuriem pašiem ir tāluma jeb “mīnusu” brilles. Viņiem ļoti uzmanīgi jāseko līdzi savu bērnu redzei, jo pastāv ģenētiskas pārmantojamības iespēja. Ļoti būtiski ir viedierīču lietošanas laika ierobežojumi. Sešgadīgiem bērniem nevajadzētu pārsniegt divas stundas viedierīču lietošanā. Ļoti svarīgas ir pauzes. Ja mēs kaut ko darām, skatāmies viedierīcē, tad tūlīt pēc tam to uz laiku jānoliek. Pieaugušajiem iesakām – ja 20 minūtes skatāmies ekrānā, tad 20 sekundes pēc tam skatāmies tālumā. Redzes sistēma pielāgojas tuvajam attālumam, un redzes attīstība turpinās tā, ka tālumā acis vairs nespēj nodrošināt asumu, nonākot pie “mīnusu” brillēm.

Varbūt ir kādi ieteikumi?

Bērniem vajadzīga dienas gaisma un viņiem jāpavada laiks arī ārā, vidē. Un lai bērns nav ar telefonu rokās ārā uz soliņa. Telefons paliek tikai saziņai. Āra gaismas spektrs ir ļoti vajadzīgs mūsu acīm. Ja esam padarbojušies telefonā, tad komplektā jāpievieno divtik daudz āra laika. Vasarā tas nav grūti, bet arī ziemā vajadzētu mēģināt. Nākamais – attālums līdz ekrānam vai lasīšanas virsmai ir ne tuvāk par 30 centimetriem, tad pauzēs regulāri skatāmies tālumā, ejam laukā. Ja bērns skatās savu planšeti vai telefonu, tad labāk sēdus pozīcijā vai pie galda, lai telefons ir priekšā, nevis kaut kā pusguļus, uz sāna, jo tas arī ļoti sašķiebj visu mūsu redzes sistēmu. Bērniem vēl ir tā – jo lielāks ekrāns, jo labāk. Ja mājās ir dators, tad multeni labāk skatīties datorā, nevis telefonā. Un datoru ieteicams pabīdīt tālāk, izstieptas rokas attālumā. Jo tālāk no acīm, jo mazāka slodze redzei. 

Vecākiem jāseko līdzi, vai bērns nebāž galvu savā grāmatā, vai viņš nemiedz acis, tālumā skatoties, vai viņš dikti neberž acis. Bērns pats nezina, vai viņš redz labi vai slikti, viņš redz tā kā viņš redz. Tāpēc ir ļoti svarīgi redzi pārbaudīt regulāri, arī šādās profilaktiskās pārbaudēs.