Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Tēta darbs praktiski sastāv no komandējumiem katru nedēļu no pirmdienas līdz piektdienai, vasarās pat līdz sestdienai.
Tā kā ziemā profesijā, kurā strādā bērna tētis darba ir maz, tad parasti ziemu tētis pavada mājās ar bērnu.
Un tagad sākusies darba sezona un pagājušas divas nedēļas, bet bērns nespēj pārdzīvot to, ka tētis dodas komandējumos.
Katru rītu bērns ceļas ar jautājumu „Kur tētis?”, arī sestdienās, kad tētis aizgājis uz virtuvi uztaisīt kafiju un tad pieceļas mazais ir tikai viens jautājums. Tad stāstu, ka tētis aizgāja uztaisīt kafiju un tikai tad bērns sāk smaidīt un gaida, kad atnāks tētis.
Ir naktis, ka pa miegam saucam tēti. Un nomierināt var tikai mazo pieceļot un atkal liekot gulēt.
Brīvdienās Lauris visu dara tikai ar tēti un visu laiku uzrauga, kur iet tētis.
It kā jau katru dienu skaidroju, ka tētis darbā un sestdien būs mājās, pat kalendārā apvelku dienu, kad tētis būs mājās un nu jau mazais pasācis skaitīt dienas cik palikušas līdz tēta atbraukšanai.
Lai Lauris nepārdzīvotu tēta prombūtni, katru vakaru sarunājamies ar tēti caur skype video zvanu, kas pagaidām ir vienīgais veids, lai bērns vakarā ietu gulēt, jo savādāk gaida, kad atbrauks tētis un ies ar tēti kopā čučēt.
Jāsaka, ka iepriekšējos gados, kad Lauris bija mazāks, šādas problēmas nebija. Bet tagad, ka nu jau Laurim ir 2 gadi un 9 mēneši šī problēma ir acīm redzama arī citiem, ka bērns pārdzīvo tēta prombūtni.
Kā lai palīdz bērnam pārdzīvot tēta prombūtni?
Man jau liekas, ka viss, ko dari - ir pareizi. Gan stāstīšana, ka tētis ir darbā, gan dienu skaitīšana, gan arī sazināšanās pa Skype. Varbūt var rādīt bērnam albumu ar viņa un tēta bildēm, runāt, ko darīs brīvdienās un to arī izpildīt.