Bērns nevēlas ģērbties, ko iesākt?

Ja jūs vairākas reizes esat lūgusi bērnu apģērbties pirms došanās ārā no mājām un saņēmusi atteikumu, tad tam var būt vairāki iemesli. Bērns var pats gribēt izvēlēties apģērbu, ko vilkt mugurā, vai arī pats grib noteikt laiku, kad apģērbties, varbūt arī nevēlas beigt kādu interesantu nodarbošanos. Reizēm arī vienkārši vēlas pievērst jūsu uzmanību.

Pirms lūgt mazo apģērbties, izstāstat viņam, ko vajadzēs vilkt mugurā. Protams, iemācat bērnu ģērbties patstāvīgi un lūgt pēc palīdzības, ja kas neizdodas. Iemācat arī izvēlēties apģērbu atbilstošu laika apstākļiem. Atvēlat tam laiku, lai ģērbšanās būtu bez steigas. Precīzi norādat laiku, cikos no rītam bērnam ir jābūt jau apģērbtam.

Labāk jau iepriekš sagatavot kopā ar bērnu apģērbu komlektu, kas tiks uzvilkts mugurā, lai nekavētu lieki laiku un nekur nenokavētu. Labi, ja bērna redzeslokā noliksiet saskaņotu apģērbu noliekot tos uz plauktiem, kas atrodas blakus. Ja bērns  pēc tam to nevelēsies gērbt, tad stingri pastāvat uz kopīgi pieņemto lēmumu.

Nesakat sev:” Es katru dienu kavējos, tāpēc ka bērns nevēlas apģērbties.” Pārliekot vainu par kavēšanos uz savu bērnu, jūs neiemācīsiet viņam konstruktīvi sadarboties. Labāk teikt:|”Es esmu spējīga tikt galā ar bērna nevēlēšanos apģērbties.” Pārliecinātība par savām spējam dod spēkus atrisināt situāciju.

Nesakat sev:” Es taču nevaru bērnu vest pidžamā uz bērnudārzu, ko par mani padomās audzinātājas.” Patiesībā nevajag uztraukties par to, ko domā apkārtējie, tas laupa spēkus meklēt problēmas risinājumu. Atceraties likumu ”20-40-60”: divdesmit gados uztraucamies par to, ko par mums varētu padomāt citi; četrdesmit gados nemaz neuztraucamies par apkārtējo domām; sešdesmit gados saprotam, ka par mums vispār neviens nav domājis.  Sakat sev:”Man arī dažreiz gribas visu dienu būt tikai pidžamā.” Bērni nesaprot, kapēc būtu jāpārģērbjas, ja ir ērti tāpat. Parādot sapratni pret bērnu, jums izdosies saglabāt pozitīvu noskaņojumu un atrast neikdienišķu veidu, kā ieinteresēt bērnu apģērbties. Dažreiz arī pieaugušie nevēlas pārmaiņas.

Nesakat sev:”Es zinu, ka bērns var apģērbties pats. Viņš vienkārši ir tikpat slinks un spītīgs kā viņa tēvs.” Ja jūs bērnam ”uzliekat zīmogu”, tad viņš agri vai vēlu par tādu kļūs. Labāk sakat:” Nepārvērtīšu apģērbšanos par karadarbību.” Jums ir jābūt sava bērna palīgam, bet ne pretiniekam. Tādējādi jūs spēsiet apģērbšanos veikt draudzīgā gaisotnē.

Dialogs ar bērnu

Nevajag draudēt, nesakat: ”Ja tu nebūsi apģērbies, kad būšu atgriezusies, tu dabūsi pērienu.” Ja jūs draudat ar fiziskiem sodiem, jūs parādat, ka vecāki ir lielāki un spēcīgāki, ka viņi ir spējīgi nodarīt sāpes, lai tikai panāktu savu. Draudi var uz neilgu laiku padarīt bērnu paklausīgu, bet tā nav izeja no situācijas. Nesodat bērnu, labāk ir panākt to, lai bērns sadarbotos ar jums. Uzspēlejat spēli, sakat:”Ir laiks ģērbties. Kā tu domā, vai paspēsi apģērbties līdz būs atskanējis taimera signāls.” Šis uzdevums atmodinās bērnā no dabas doto vēlmi sacensties.

Nevajag parādīt savas dusmas:”Neizved mani no pacietības. Apģērbies, kamēr es vēl neesmu zaudējusi savaldīšanos.” Izmantojot dusmas, lai piespiestu bērnu apģērbties, jūs par savām emocijām uzveļat viņam atbildību atņemot iespēju iemācīties pārdzīvot līdzi. Bērns nepakļaujoties kļūs par jūsu dusmu upuri(cēlõņu-seku likums), vai arī pakļausies baiļu dēļ. Labāk dodat bērnam izvēles iespēju:” Ir laiks ģērbties. Tev palīdzēt, vai tu apģērbsies pats?” ”Pirms iziet ārā ir jāuzvelk džinsi vai sporta bikses. Kuras tu vēlies vilk?”

Nepazemojat bērnu sakot:”Kas notiek? Tu gribi izaugt par sliņķi? Nekavējoties sāc ģērbties!” Norādot uz rakstura nepilnībām, bērns nodomās, ka nevarēs sasniegt mērķi, ka nav vecāku mīlestības vērts. Labāk piedāvājat savu palīdzību:|” Kad tu būsi uzvilcis bikses un kreklu, es tev palīdzešu uzvilkt zeķes un kurpes.” ”Iemācīsimies uzvilkt kurpes. Es tev palīdzēšu tās uzvilkt, bet tu tās aizšņorēsi.” Pašiem izdarot daļu no uzdevuma jūs mudināsiet bērnu izdarīt atlikušo. Tas iemācīs bērnam, kā var sasniegt mērķi kopīgiem spēkiem.

Nevajag uzpirkt bērnu:”Ja tu tūlīt apģērbsies, tad pa ceļam uz bērnudārzu es tev nopirkšu kaut ko garšīgu.” Uzpirkšana iemācīs bērnam gaidīt kādu balvu, pirms piekrist sadarboties. Uzpirkšanas variants var likt bērnam iedomāties arī citu alternatīvu:”Kas notiks, ja es to nedarīšu?” Viņš var atteikties pildīt jūsu lūgumu tikai tādēļ, lai pavērotu jūsu turpmāko rīcību. Labāk mēģinat sarunāt. Sakat:”Pēc tam, kad būsi apģērbies, mēs paēdīsim brokastis.” ”Kad tu uzvilksi kurpes, mēs iesim uz parku. Tur uz ceļa reizēm mēdz gadīties asi priekšmeti, tāpēc ir jāuzvelk apavi, lai nesavainotu sevi.””Kad tu būsi pārģērbies, varēsi doties pagalmā spēlēties.” Jūsu uzdevums ir iemācīt bērnam, ka sākuma ir jādara tas, kas ir nepieciešams, bet pēc tam var darīt to, kas patīk.”Vecāsmātes” likums veicinās bērnu sadarboties. Bērns sapratīs, ka viņam ir izvēles iespēja, un ka viņa lēmums radīs arī attiecīgas sekas. Viņš var arī nepārģērbties un upurēt iespēju parotaļāties ar draugiem, un var arī izpildīt to, ko sakat un pēcāk panākt vēlamo.

Nevajag lūgties:”Lūdzu apģērbies, izdari to, ko lūdz mamma.” Jūsu lūgšanās bērnam liks saprast, ka viņš kontrolē situāciju, bet bieži vien bērnu šī atbildība var baidīt. Bez tam izmantojot vainas sajūtu ka motivāciju, jūs panāksiet to, ka bērns darbosies tikai aiz bailēm zaudēt jūsu mīlestību. Turpmāk bērns uzskatīs, ka jūsu mīlestība pret viņu būs atkarīga no tā, cik viņš ir paklausīgs.

Nesakat:”Esi laba meitene, apģērbies.” Tā sakot, jūs bērnam liekat saprast, ka viņš ir slikts. Jūs nenodalat bērnu no viņa darbībām. Labāk teikt: ”Rīt būs sestdiena, un to vairs nevajadzēs vilk mugurā. Šodien vēl ir darba diena, tāpēc tev ir jāiet uz bērnudārzu šajā apģērbā.” Pārslēdzot bērna uzmanību uz kādu pozitīvu notikumu, bērns vairs tik ļoti nevēlēsies palikt iepriekšejās drēbēs.

Nesakat:”Es jau trīs reizes tev teicu, lai tu apģērbies! Nu cik reizes var atkārtot?” Bērns pieradīs un neko nedarīs, jo zinās, ka jūs tāpat nepizpildīsiet savus draudus. Labāk atgādinat par noteikumiem sakot:”Pēc noteikumiem, sākumā ir jāapģērbjas un pēc tam var spēlēties.” ”Es zinu, ka tu tagad gribi uzvilkt šortus, bet cik grādus pašlaik rāda termometrs? Vai tik aukstā laikā var iet ar šortiem?” ”Kas pēc noteikumiem ir jāvelk uz futbola treniņu?”Labākajā gadījumā par ”ienaidnieku” kļūst noteikumi, bet jūs paliksiet kā draugs un sabiedrotais..

Gunārs Trimda, bērnu psihiatrs tālr.28603764