Bērnam dusmu lēkme? 3 lietas, ko nedrīkst darīt

Kāda ir tava reakcija, kad bērns publiskā vietā sāk histēriski uzvesties, raud, vārtās pa zemi?

Neatkarīgi no tā, vai tu to piedzīvo veikalā, uz ielas, bērnudārzā, tas ir īsts pārbaudījums pieaugušo nerviem.

Būsim godīgi, arī mēs, pieaugušie, ne vienmēr spējam kontrolēt un pārvaldīt savas emocijas, tāpēc nenosodīsim savus bērnus, jo mazajam ir neskaitāmi iemesli, kāpēc sadusmoties. Sākot no konfektēm, kuras mamma atteicās nopirkt, beidzot ar liegumu skriet, kur acis rāda.

Šādos momentos vecāki jūtas bezpalīdzīgi, jo sevišķi tad, ja apkārtējie raida nosodošus skatienus vai aizrāda par nespēju savaldīt savu bērnu, kur nu vēl kāda svešinieka “draudzīgais” padoms, ka nevajag dzemdēt bērnus, ja nemāk tos audzināt. Bet tas ir lieki, jo vecākiem moralizēšanas vietā vajadzīgs atbalsts.

Ko nevajadzētu darīt tad, kad bērnu pārņēmusi histērija?

Nedraudi!

Nedraudi bērnam, ka tūliņ viņu nopērsi, izsauksi policiju. Jā, iesējams, ka bērns ar šādiem draudiem pārtrauks raudāt, bet ne tāpēc, ka tu atjautīgi pielietoji efektīvu risinājumu, bet gan tāpēc, ka bērns nobijās.

Neuzpērc!

Nepiesoli bērnam uzreiz iegādāties konfektes vai rotaļlietu, kuru viņš ļoti vēlas. Jā, tas ir vienkāršākais veids, kā panākt, lai rimtos histērija, taču bērnam ātri vien būs rokā metode, kā panākt, lai saņemtu kāroto, ko vecāki citkārt nepirktu.

Nekaunini!

Nekaunini bērnu par to, ka tik skaists bērniņš raudot ir tik neglīts, nopuņķojies. Tādējādi tu panāksi vien to, ka bērns kļūst vēl histēriskāks un nu raudās arī par to, ka raudot ir neglīts.

Bērnam nav ieslēgšanas un izslēgšanas podziņas, tāpēc mēģini nomierināties un nedomāt par to, ko domā apkārtējie, jo mammas trauksme neļauj bērnam nomierināties. 

Ja tu esi lieciniece cita bērniņa histērijai un niķiem, necenties bērnu mierināt vai kaunināt. Tā vietā pajautā māmiņai, vai viņai nav vajadzīga palīdzība? Varbūt mammai vajadzīgas salvetes, ūdens vai palīdzība iepirkties. Ja māmiņa saka, ka palīdzība nav vajadzīga, neuzstāj!