Atbild psihologs: Vai pirmsskolas vecuma bērns var būt "sūdzambībele"?

Šodien parunāsim ar psiholoģi Ludmilu Paškeviču par to, kas ir pāri darījums pirmsskolas vecuma bērna skatījumā.

JAUTĀJUMS

Ja bērnam dārziņā dara pāri cits bērns, sit viņu, par to būtu jārunā ar audzinātāju, būtu jāsūdzas. Bet vai tas neizskatīsies tā, ka nākotnē vēlamies izaudzināt sūdzambībeli? Kā saprast, kur ir robeža, kas nosaka, vai nepārspīlējam ar sūdzēšanos?

Mans dēls dārziņā ir vidējā vecuma grupā un pastāvīgi cieš dēļ viena no zēniem. Dēļ šī zēna pārdzīvojumi ir arī visiem citiem bērniem. Bērns nav valdāms. Un, ja maziņš esot mans dēls neko tur nevarēja izdarīt, izņemot - ciest klusu un pasūdzēties man, tad vidējā vecuma grupā, kurā atkal bērni ir kopā, viņš sāka rīkoties pavisam citādāk, kas man bija negaidīti. Viņš pats vērsās pie pāri darītāja mammas, kad kopā izņēmām bērnus no dārziņa, un ļoti mierīgi, taktiski pasūdzējās viņai par viņas dēlu, kas viņam dara pāri, pie tam, viņš vēl mammai ieteica, lai viņa rīkojas. Es biju šokā par dzirdēto un pat mājienu nebiju devusi, ka dēlam pašam būtu pāri darītāja mammai jāsūdzas, vēl vairāk, man pat šāda doma galvā nebija ienākusi, iespējams, ka velti, un ir pat tā kā kauns, ka dēls ar visu pats tika galā.

Vai viņš pareizi rīkojās šajā situācijā? Iespējams, ka nedrīkst ļaut bērnam risināt tāda veida problēmas pašam, un problēmu risinājums jāuzņemas vecākiem? Paldies par atbildi iepriekš!

ATBILDE

4-5 gadu vecumā bērni aktīvi apgūst uzvedības normas, tāpēc šajā vecumā, kā mums šķiet, viņi bieži dara pāri cits citam. Bet mēs, vecāki to uztveram kā nepareizu audzināšanu, kā sekas ir bērnu sūdzēšanās. Patiesībā, viņi nesūdzas, viņi pārbauda, vai pareizi ir sapratuši, ka tā darīt nedrīkst, ka tādu rīcību visi apspriež. Dažkārt jāgūst ļoti daudz apstiprinājumu, lai konkrētās uzvedības normas bērns patiešām apgūtu.

Jūsu bērns patstāvīgi atrisināja jautājumu, priecājieties, jo viņš saprata, ka var pār pāri darītāju ir tikai viņa mammai, tātad - pie viņas arī jāvēršas. Īsts vīrietis aug, pats visu atrisina :) Viņš rīkojās ļoti loģiski, jūs vienkārši nepaguvāt ar viņu par to agrāk izrunāties.

Ar audzinātājiem noteikti ir jārunā, tas jādara gan bez bērnu klātbūtnes, bērniem tas nav jādzird. Audzinātājs ar bērniem pavada kopā visu dienu, un viņš var ietekmēt viņu uzvedību. Un, savukārt, kurš gan cits, ja ne jūs, pasargāsiet savu bērnu?

JAUTĀJUMS

Pievienojos iepriekšējam jautājumam. Mans bērns bieži skrien pie audzinātājas, stāsta, ko citi dara nepareizi. Un pēc tam visu dienu staigā un stāsta, ka, piemēram, Marta nav izdarījusi pareizi to un šo, un tas tāpēc, ka audzinātāja par to paslavē, sakot, ka bērns ir malacis. Es cenšos kaut kā runāt ar bērnu, ka vienu reizi ir pateikts, un pietiek, nav visu dienu jābaksta.. Kur ir tā robeža? Kādā vecumā bērniem tas pāriet?

ATBILDE

Izlasiet atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Izpratne par tādām lietām bērniem nāk tad, kad uzvedības normas viņiem ir skaidras, kad viņi tās patiešām ir apguvuši. Līdz tam brīdim bērns pastāvīgi pārbauda, vai tas ir tā, vai nav, kā viņš domā. Iespējams, audzinātāja to aizliedz, bet vecmāmiņa - atļauj, tāpēc - jāpārbauda ir viss vēlreiz! Vai arī kāds cits par līdzīgu darbību ir sodīts, bet vēl kāds - ticis sveikā cauri. Bērns grib saprast, kāpēc tā notiek. Tātad - viss atkal jāpārbauda!

Māmiņu Klubs