Atbild psihologs: Ja dārziņā bērnu sit vienaudži

Uz māmiņu jautājumiem par to, kā rīkoties, ja bērnu sit vienaudži dārziņā, atbild psiholoģe Ludmila Paškeviča.

Ejam uz dārziņu jau otro gadu, meitiņai ir 3 gadi un 8 mēneši - dārziņā šogad viens puika mūsu grupā visus abižo, sit, manai meitai kož. Kā bērnu norobežot no šādas attieksmes? Es saprastu, ja tā atgadītos vienreiz, bet, ja tā ir regulāri.. kā bērnam paskaidrot, ko darīt?

Meitai sakiet, lai turas tālāk no šī bērna, un, protams, lai viņa, tāpat kā visi bērni sauc palīgā uzreiz auklīti vai audzinātāju. Jūs varat nopietni parunāt ar audzinātāju, pajautāt, kā viņa rīkojas, kad tā notiek, vai par notikušo tiek ziņots arī pāri darītāja vecākiem. Ja atbildes jūs neapmierina un, ja situācija ilgākā laika posmā nemainās, jūs varat vākt grupas bērnu vecāku parakstus un vērsties pie administrācijas. Ar bērnu jāstrādā ne tikai pedagogiem un psihologiem, bet arī vecākiem. Kritiskākajos gadījumos administrācija var palūgt vecākiem bērnu no dārziņa izņemt.

Ko ieteikt bērnam, ja grupā dārziņā ir agresīvs zēns, ar kuru audzinātājas galā netiek? Zēns bieži sit citus, sit arī pa galvu, kož citiem (koduma vieta redzama pat vairākas diennaktis). Es mācīju dēlam, ka jātiek galā ar vārdiem, bet viņš sūdzas, ka tas zēns uz vārdiem nereaģē. Kā paskaidrot bērnam, ko nozīmē pašaizsardzība?

Ar audzinātājām esmu runājusi, viņas pievērš tam visam paaugstinātu uzmanību, bet tik un tā kaut kas atgadās atkal un atkal.

Diemžēl, ir tādi bērni, un ar viņiem, tāpat kā ar viņu vecākiem, jāstrādā audzinātājām un psihologiem. Jūsu dēls vecumā ap 3,8 gadiem nespēj saprast pieļaujamo pašaizsardzības robežu un var radīt miesas bojājumus arī šim zēnam. Tāpēc pati drošākā izeja no šīs situācijas - ieteikt savam bērnam nespēlēties ar pāri darītāju, un, ja pāri darītājs mēģina ko nodarīt, jāsaudz audzinātājs. Tēti parasti māca, ka bērniem ir jādod pretī, sevišķi puikām, bet atkārtošos - bērnam vēl ir sarežģīti noteikt robežu un atbildēt ar to pašu var tikai galējās situācijās. Situācijā, kad vārdi nepalīdz, labāk distancēties no pāri darītāja, nekomunicēt ar viņu, un iesaistīt problēmā pieaugušos.

Bērnam ir 3,5 gadi, dārziņu apmeklē kopš šī gada vasaras. Grupā ir zēns, kas sit visus pārējos bērnus. Audzinātājas ar zēnu galā netiek, lai gan zēns tiek sarāts un pat sodīts. Vecāki arī ar šo bērnu netiek galā un cer uz dārziņa palīdzību, uz to, ka dārziņā viņu pāraudzinās.

Esmu runājusi ar šo zēnu, kad mans dēls no viņa dabūja praktiski manā acu priekšā. Zēns man pat agresīvi atļāvās atbildēt, ka viņš turpinās visus sist.

Kā glābt savus bērnus no šāda pāri darītāja?

Šī zēna vecāki saprot un neiebilst, ka dēlu pāraudzina. Bērni dārziņā ir sākuši zēnam sist pretī, tiesa, ne tik spēcīgi, bet arī tas nekādus rezultātus nedod.

Labdien! Brīnišķīga kaušļa vecāku pozīcija - "lai dārziņš viņu pāraudzina!". Audzināt vajag vecākiem, un tā ir viņu atbildība, tāpat arī viņi ir atbildīgi par to, ka viņu bērns citiem dara pāri. Ja runas nepalīdz, vāciet grupas bērnu vecāku parakstus, lai ierobežo jūsu bērnus no šī bērna. Administrācija būs spiesta rīkoties. Tas, kas ar šo bērnu jādara: speciālas nodarbības, kas palīdzētu nomākt agresīvo uzvedību, individuāls psihologa darbs ar šo bērnu, kā arī - jāvēršas pie citiem speciālistiem ārpus dārziņa (smilšu terapija, art-terapija). Ja nekas no tā visa nepalīdz, izlasiet līgumu ar dārziņu, tur noteikti jābūt punktam par audzēkņa pienākumiem, viņš nedrīkst darīt pāri, nodarīt kaitējumu utt. Tālākā rīcība būs dārziņa administrācijas kompetencē.

Atbildes agresija tikai ieaudzinās jūsu bērnos cietsirdību un pārliecinās kausli par to, ka viņš rīkojas pareizi. Viņu var ietekmēt tikai ar sarunu palīdzību, izolāciju (ja tu kausies, mēs ar tevi nerotaļāsimies), kā arī ar speciālu nodarbību palīdzību.

Tātad, bērnam nav jāmāca dot pretī?

Es vienmēr esmu mācījusi dēlu atrisināt problēmas ar sarunu palīdzību, bet, kad sapratu un savām acīm redzēju, ka viņu sit, sapratu, ka ar sarunām līdzēts nebūs, es sāku mācīt, lai dod pretī.

Domāju, ka neviena māmiņa neizturētu, ka sit viņas bērnu. Jautājums, kā bērnam likt visu situāciju izprast, jo mans dēls bieži situāciju uztver mazliet citādāk.

Kā izskaidrosiet, ko nozīmē dot pretī? Ne pārāk stipri? Nu tā, lai nokrīt? Lai asinis sāk tecēt? Kur ir tā robeža? Ja problēmu nevar atrisināt ar sarunas palīdzību, jāsauc talkā pieaugušais, un, ja situācija atkārtojas, pāri darītājs jāignorē, jāizvairās no komunikācijas ar viņu. Dot pretī parasti māca tēti, tā vīrieši redz problēmrisinājumu, bet es, kā psihologs un sieviete nevaru ieteikt tā rīkoties.

Māmiņu Klubs