Alīnas dienasgrāmata: Netradicionālā medicīna un tālākie soļi cīņā ar enurēzi

Izmēģinot ļoti daudz ko (bet ne visu), mēs nolēmām doties pie dziednieces, gadījumam, ja nu kāds bērnu "noskatījis".

Viņa mums pastāstīja praktiski visu to pašu, ko teica arī psiholoģe - dēls ir ļoti jūtīgs, bet neizrāda savus pārdzīvojumus, ātri uztraucas, un visdrīzāk tieši tāpēc naktī viņa nervu sistēma beidzot atslābinās, viņš cieši iemieg un gadās "avārijas". Neviens viņu nav "noskatījis", visdrīzāk tas ir mantots. Sākumā mums bija tādas aizdomas attiecībā uz dēla enurēzi, jo vīra māte stāstīja, ka arī vīram bērnībā gadījās "avārijas", bet ne tik bieži kā dēlam (1-2 naktis nedēļā), un ne tik ilgstoši.

Dēlam ir vairāk pa dienu jāatslābinās, mazāk jānervozē. Un ar laiku viss pāries. Viņam viennozīmīgi nepieciešamas masāžas, jāstaigā plikām kājām, tieši kā reiz brīvdienās pa mežu staigājām, un ūdens, jā tieši ūdens ir vajadzīgs, tātad - peldēšana. Ar peldēšanu dēlam jāsāk nodarboties jau tagad obligāti. Vasarā mēs diezgan daudz peldējāmies dažādās ūdenstilpnēs. Tagad viņš pagaidām dodas tikai uz skolas baseinu reizi nedēļā, bet plānos ir doties biežāk.

Dziedniece ieteica no rīta tukšā dūšā iedzert kosas tēju, kas sekmē urīnpūšļa un nieru darbību, kā arī palīdz urīnceļu un urīnpūšļa problēmu gadījumā.

Protams, es sapratu, ka izejot no dziednieces kabineta, dēla problēma nepazudīs un gribētos vairāk saprast, kur tieši ir iemesls, lai saprastu, ko darīt.

Pastāstīšu, ko esam darījuši visu šo 4 gadu laikā:

- Joprojām turpinam kontrolēt izdzertā šķidruma daudzumu dienas gaitā (bērnam ir jau reflekss - uz nakti nevēlas vairs dzert)

- Ir iets uz USG, ir nodotas analīzes uz pataloģijām, un nekādi traucējumi netika atrasti

- Ir izieti vairāki medikamentu kursi

- Cenšamies pēc iespējas biežāk veikt masāžu

- Cenšamies mainīt savu attieksmi pret dēlu, nesaasinām savu uzmanību uz enurēzes problēmām, sarunājoties ar dēlu

- Dodamies peldēt

- Ir izdzerts tējas kurss

Problēmas pagaidām nepazūd.

Mēs tik un tā nepadosimies, vēl ir joprojām metodes, ko neesam izmantojuši, piemēram, homeopātija, un centīsimies tuvākajā laikā tikt pie homeopāta, iespējams nepieciešama adatu terapija,  "traksmes zvaniņš", fizioterapija vai ģimenes terapija pie psihologa.

Esam devušies ar dēlu pie speciālistiem, viņam neko nestāstām par to, ko konkrēti ejam ārstēt, lai nesaasinātu viņa uzmanību uz problēmu.

Mēs ticam, ka viss pāries vai nu pats, vai arī - atradīsim tieši dēlam piemērotāko palīdzības veidu.

Pagaidām tas arī viss, izmēģināsim ko jaunu  un par saviem sasniegumiem noteikti pastāstīsim.

Viss būs labi, es zinu.

Alīna

www.bernuenureze.lv

a