Visu dienu pa mājām

Inga Hartika,Artusam 3 mēneši

10.janvāris

Beidzot no rīta modāmies kopā, lai arī zināju, ka vīram pēcpusdienā jāstrādā, sajūta tomēr ir forša. Visi mīļi, kopā, bariņā. Pirms deviņiem sākās rosība mūsu "namiņā". Pabaroju mazo, viņam bija tik labs noskaņojums, ka smaidīja vienā laidā. Vīrs paspēlējās ar mazo, kamēr es taisīju brokastis mums un mazgājos vēlāk. Kā vienmēr, kad mazgājos, durvis turēju vaļā, lai vajadzības gadījumā varu lekt no vannas laukā :D. Dzirdēju, kā šis tur čubinās ar mazo. Stāstīja, ka tā bikses pieliekot tikai lieli vīri, un viņš jau mums esot liels vīriņš, malacītis utt. Viņiem kopā ir tik forši! :)

Vingroju ar mazo, šodien dikti ļāva vingrot ar rociņām. Plecu daļā viņam ir tonuss, tad nu mēs tā vieglītēm cenšamies vingrot ar rociņām, citreiz viņš ļauj, bet citreiz tomēr nē. Šodien ļoti labi izdevās, mazais pat priecājās.

Līdz pusdienlaikam visi kopā spēlējāmies, smējāmies, bet tad bija klāt mājas darbiņu apdarīšana, vīrs ar tiem aizrāvās tik ļoti, ka bijām mēs ar mazo divi vien savās rotaļās. Un tad jau klāt bija arī laiks, kad viņam jābrauc uz darbu. Man palika mazliet skumji. Bet tāda taču ir dzīve, tā nesastāv tikai no priecīgajiem mirkļiem vien.

Artuss no rīta daudz atkal atgrūda pieniņu, laikam pa nakti bija traki saēdies. Man jau likās, ka naktī ļoti daudz apēda. Pa dienu - viss kārtībā, tfu, tfu, tfu. Pirms pusdienlaika mazais pat ēda no krūts bez uzgaļa, vienkārši traki niķojās un raudāja, gribēju pielikt pie krūts, bet uzgalis nokrita zemē, skaidrs, ka tādu taču nelikšu klāt pie krūts. Tad nu "iesviedu" mutē pliku krūti, un viņam izdevās uzēst tā. Uz beigām jau gāja grūtāk, jo krūts kļuva mīkstāka, bet nekas - man tik un tā bija prieks par sasniegumu, vīram arī.

Pirms trijiem mazais iemiga, bet zināju, ka ilgi negulēs, jo ap trijiem viņam ēšanas laiks, un, protams, tā arī bija, nosnauda vien padsmit minūtes. Cerēju, ka tomēr pačučēs, jo jāatpūšas jau arī ir. Arī aktīviem čaļiem vajadzīga atpūta, lai sakopotu spēkus jaunām spēlēm.

Pēc ēšanas iemiga pa īstam. Artuss nočučēja diezgan ilgi -  2 stundas. Līdz pieciem. Ap pieciem zvanīja arī vīrs un teica, ka drīz būs mājās no darba. Vēl tikai jāaizbrauc pakaļ pie mammas savam brālim. Tā nu mēs ar Artusiņu atkal pavingrojām ar rociņām, kājiņām. Katra kustība jāpavada ar skaņu, tā viņam dikti patīk.

{pic:1}

Kad mājās bija Oskars ar brāli, mazo skatījās viņi, es gatavoju vakariņas. Pēc vakariņām atkal turpinājās spēlēšanās kopā. Pa vidam izgludināju drēbes mazajam raušukam un apdarīju šādus tādus mājas darbiņus.

Mazais vakarā mums rādīja jaunus trikus atkal. Viņam visu patīk čamdīt, aptaustīt, paklapēt. Vakar ar tēta seju iepazinās tā pamatīgāk to aptaustot. Šodien ieklapēja savu onkuli, apčamdīja, pat izdevās ieķerties viņam džemperī vairākas reizes. Un izdevās ļoti smuki pašam no muguras uz punci apvelties, tiešām tā kārtīgi – pirmo reizi! Protams, pēc tam viņam vairs tas īpaši nesanāca, bet nu centās jau ļoti atkārtot. Pirmo reizi arī aptaustīja savas kājiņas, mērķtiecīgi virzīja vairākas reizes rociņas pēdu virzienā, kamēr izdevās satvert pēdas. Apčamdīja un smaidīja. Mazais attīstās, viss notiek, par ko mums tas lielākais prieks. Katra tāda maza izdošanās padara mūs laimīgākus!

Ārā šodien pa ilgiem laikiem nebijām, jo pie mums te ir auksti, nu vismaz, manos uzskatos pārāk auksti priekš pastaigas ar zīdaini, vairāk kā -10 grādi. Tā vismaz rādīja pusdienlaikā. Pēcpusdienā jau vairs nebēdāju par iztrūkušo pastaigu. Iekavēto taču atgūsim! :)

Šovakar Artusu midzina tētis. Vakar to darīju es. Tā nu mums sanāk – tad es, tad viņš.