Sēnītei sāp

01. Apr 2012, 00:50

Emīls, 2 gadi un 4 mēneši, katru dienu pasaka, ko tādu par ko mums ir jāsmaida vai jāsmejas. Ir teicieni, kurus pierakstu, bet reizēm viņa pateiktais varbūt nav nemaz tik smieklīgs, bet kopā ar viņa grimmasēm un nopietnību, kā viņš to pasaka, sanāk ļoti smieklīgi. Māsas, saka, ka viņš runājot ļoti gudri, un brīnās, kur tik mazs bērns tā varot pateikt.

Tad nu daži Emīla jociņi.

Gatavojam salātus. Emīlam iedots īsts nazītis un viņš palīdz. Māsa iedod Emīlam griezt marinētu šampinjonu. Emīls griež un pēkšņi iekliedzas: " Au!" Es uzreiz klāt un prasu: "Kas noticis, iegriezi?" Emīls saka: " Nē. Sēnītei sāp."

Emīls krāmējas pa māsas plauktu, māsa saka: " Ko tu krāmējies pa manu plauktu, tev savu mantu nav?" Emīls: " Visas jau vecas, nespēlējas ar mani, nestaigā pa māju." (Emīlas patreiz patīk filma Rotaļlietu stāsts)

Emīls kāpjot no krēsla nokrīt, sasitas un raud. Prasu; "Ko tu sasiti? Kas tev sāp?" Emīls atbild:"Biksītes sāp."

Baros uz Emīla, Emīls man saka: "Nebļauj, tas nebija Emīls, tā bija tante."

Meitai uz dzimšanas dienu uzdāvināja naudiņu un viņa grib nopirkt zelta zivtiņu. Saku meitai: " Ja gribi zivtiņu, sakārto istabu." Emīls prasa:" Man arī nopirksi zivtiņu?" Es neko neatbildu. Emīls saka: "Nu ko teiksi!" Es saku: "Nu nemaz nezinu, ko tev teikt." Emīls: "Es sakārtošu istabu, nopirksi zivtiņu?" (šajā sarunā viņam bija tāda sejas izteiksme, ka tāpēc vien gribējās smieties, un runāja viņš tik nopietni).

Lieku mazgāt drēbes, Emīls ēdot pusdienas ir nosmērējis kreklu, un es viņam saku:" Novelc un iedot man kreklu, es ielikšu izmazgāt." Emīls pagriežas un saka: "Kas, es staigāšu pliks!"

Emīls skrienot nokrīt, māsa prasa:" Sasities?" Emīls saka:" Varbūt sasitos."

Māsa atnāk no skolas, pārģērbjas un uzvelk legingus. Emīls pieiet klāt, skatās un saka: "Tev kājas vaļā."

Tādi, nu lūk, ir mūsu mazā brāļa pēdējo dienu jociņi. Esam ļoti priecīgi, ka mums ir tāds mazs gudrītis, kas mūs ikdienā uzjautrina un sasmīdina.

Vēsma