19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Bērnam pieaugot, kopīgas brīvdienu izpriecas ar vecākiem un dažādi izbraucieni bieži vien kļūst arvien retāki. Tomēr savas kopīgās tradīcijas ir iespējams izkopt. Uzzini, kādas sievišķīgas brīvdienu nodarbes vieno modes mākslinieci Šeilu un viņas divdesmitgadnieci!
Par purva taku
„Brīvdienas vienā laikā, abām ar meitu mums iekrīt reti, tomēr šad tad tomēr izdodas kaut kur aizbraukt.
Ja mums ir kāda kopīga brīvdiena, tad sasmērējam maizītes (tām jābūt obligāti) un uzvārām tēju – pat, ja ārā ir karsti, līdzi noteikti ir jābūt termosam ar zaļo tēju – to parasti neviens neprot uztaisīt.
Tad sēžamies mūsu mašīnītē – vecajā, zaļajā folksvāgena vabolītē, un braucam uz mūsu vismīļāko vietu, kurp dodamies pārspīlēti daudz – desmitiem reižu gadā – purva laipu.
Tā ir par Eiropas Savienības līdzekļiem izveidota pastaigu laipa purvā – „Cenas tīrelī”. Šī ir jau otrā purva taka Latvijā, kas gan ir mazāk populāra un jaunāka par to, kas atrodas Slokā. Tomēr man tā ļoti patīk!
„Cenas tīrelī” laipa stiepjas, apmēram, piecu kilometru garumā. Iesākumā tā iet cauri mežam un tad – pa purvu. Pašā vidū tas vēl nav pārpurvojies un tur atrodas tāds kā ezers. Tas ir ļoti skaists, un skats, kas paveras apkārt, ir tāds kā japāņu gravīrā – ar nelieliem kociņiem un saliņām. Šajā vietā zied purva puķes, tur aug arī tādi sarkani augi, kas ēd kukainīšus, bet uz laipas sildīties parasti izlīdušas ķirzakas.
Un te, purva vidū, mēs abas dzeram tēju un uzņemam saules enerģiju. Mans bērns sēž, rociņas plaši pavērsis augšup, un viņā ieplūst saule (ieelpojot saule ieplūst, izelpojot – izplūst).
Šajā laikā, kad cilvēki apkārt ir satraukti un satrakojušies, vispareizākais ir atcerēties, ka tev – cilvēkam – apkārt ir daba. Latvija, starp citu, ir ļoti skaista, un to mēs esam aizmirsuši! Mums ir diezgan maz cilvēku un ļoti ātri varam izkļūt no galvaspilsētas zaļumos, kas daudzās citās lielās pasaules pilsētās nav iespējams.
Tādēļ vienmēr, ja ir iespējams, mēs brīvdienās braucam ārpus pilsētas.
Iepazīt Latvijas pilis
Vēl mums ar meitu ļoti patīk apbraukāt Latvijas pilis. Parasti mana meita internetā sameklē informāciju, un tad mēs braucam uz kādu no pilīm, ko viņa ir atklājusi. Zināšanu par konkrēto vietu mums parasti ir tik daudz, cik daudz informācijas konkrētā pils par sevi internetā ir sniegusi. Dažkārt braucam ļoti tālu, pat līdz Alūksnei! Katru reizi mēs sev atklājam pilis no jauna, ikreiz tās ir citādākas – vai nu kļuvušas sakoptākas, vai – nav. Tas ir brīnišķīgi!
Ja ir maz brīvā laika
Tad, ja mums brīvā laika nav nemaz, bet kaut ko tomēr ļoti gribas kopā izdarīt, tad mājās uzvārām tēju (aukstā laikā – ingvera tēju, siltākā – zaļo), to ielejam lielās krūzēs un dodamies uz lielveikalu „Galerija Rīga”, kas atrodas tieši blakus mūsu dzīvoklim. Ieejam veikalā nopirkt kaut ko garšīgu un uzbraucam uz lielveikala jumta. Pirms jumta terase tika slēgta rekonstrukcijai, siltajā laikā sēdējām uz apmalēm un sauļojāmies, elpojām svaigo gaisu, ko grūti dabūt, esot lejā starp mājām, un runājām par dzīvi.
Ja brīvā laika ir nedaudz vairāk, tad parasti kāpjam uz velosipēdiem un braucam pāri Vanšu tiltam. Mums ir tradīcija benzīntankā pie prezidenta pils nopirkt tējas un saldos šokolādes sieriņus, un tad ar velosipēdiem braukt līdz Vanšu tilta vidum, līdz aplim. Tur parasti noliekam riteņus un izbaudām, kā straume plūst zem tilta, apēdam sieriņus, dzeram tēju, runājam par dzīvi, skatāmies uz kuģiem, atceramies, uz kurieni mēs braucām un – kāpēc, izrunājam lielās problēmas un dodamies tālāk. Tilta otrajā pusē pie „Saules akmens” ēkas ir skaistas akmens kāpnes, uz kurām sēžam un runājamies.
Vēl mēs dievinām Botānisko dārzu! Mēs vienmēr zinām, kas zied, piemēram, tagad tur ir uzziedējusi pirmā magnolija!
Izklausās utopiski, bet šādi tiešām ir iespējams pavadīt laiku kopā ar savu bērnu!”
Līva Zaksa
Foto: Mango.lv