Rīts poliklīnikā

Šo dienu vienmēr gaidu ar bažām, jo zinu cik ļoti mazajam nepatīk dakteri un vēl vairāk netīk saņemt potes. Taču kas jādara, tas jādara, jo galvenais ir, lai mazais susuris būtu vesels un viss ar viņu būtu kārtībā.

Šodien bija pienākusi kārtējā vizīte pie mūsu ģimenes ārstes, tad nu no rīta cēlāmies augšā, mazliet paspēlējāmies, uzēdām vēl otrās brokastiņas un devāmies uz poliklīniku.

Mazais, protams, pa ceļam paspēja jau iemigt, lai gan līdz poliklīnikai ir tikai kādu 10 minūšu gājiens. Tā nu nācās mazo celt augšā, lai nav īpaši samiegojies un kašķīgs, un man kā par brīnumu mazais šodien bija īsts saulstariņš, smaidīja visiem apkārtējiem un pētīja citus, apkārt esošos bērniņus. Pienāca mūsu kārta doties iekšā, tur gan mazais neizrādīja nekādu labpatiku, visu laiku lūpiņas vilkās uz raudāšanu, un kad bija jāmēra garums, tad nu skaļā balstiņa arī tika ievingrināta, kā smējās daktere, tad mans puikiņš būšot īsts operdziedātājs :D

Mikus piedzima 55 cm garš un 3680 gramus smags, tad nu uz 5 mēnešiem mūsu garums ir 67 cm un svars ir 7520 grami....es teiktu, ka man ir brašs puika, ja ņem vērā to, ka krūti neēd vairs ik pēc 2 vai 2.5 stundām, bet gan pēc 3 un dažreiz pat 4 stundām, it īpaši, ja staigājamies pa āru.

Un protams, neizpaliek arī pote, kuras kārta bija pienākusi šodien. Mikus šodien saņēma otro kombinēto poti pret difteriju, stingruma krampjiem, garo klepu un poliomielītu.

Šoreiz mazais vairāk bija neapmierināts un raudāja par to, ka neļauj viņam gulēt un piecēla, jo gaidot savu kārtu mazais man uz rokām jau aizmiga, nekā par to, ka viņš saņēma savu poti. Taču ,kad ieģērbu kombinezonā, tad jau miedziņš arī bija klāt...tā nu noslēdzās mūsu daktera apmeklējums!

 Liene Strazdiņa