Recepte priekam

Recepte priekam

19. Oct 2010, 13:15 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Esmu priecīga.

Esmu laimīga.

Esmu vesela.

 

Šie nav vienkārši vārdi. Šie ir buramvārdi. Ikdienas mantra. Vārdiem piemīt spēks, enerģija - domāju, reti kurš vairs to apšauba.. Bet kāds spēks? - tā jau ir mūsu izvēle. Mēs varam ar vārdiem ievainot, radīt sāpes un skumjas, bet varam arī radīt prieku. Ko izvēlēsimies? PROTAMS - PRIEKU!

 

Tad, lūk - mana recepte:

 

1) Domāt labas domas. Pozitīvā formulējumā, tagadnes formulējumā. ESMU VESELA. ESMU LAIMĪGA. Vajag iekārtot pozitīvo domu kladīti, kur pierakstīt uzmundrinošus citātus, domas, jo VĀRDI patiešām spēj izdarīt daudz! Un spēcīgus vārdus vajag atkārtot, atkārtot, līdz tie kļūst par daļu no Tevis. Gluži kā kādreiz, kad mācījāmies reizrēķinu, mums stāstīja, ka tas jāzina pat nakts vidū, ja prasītu, tā tagad - ja nakts vidū mūs pieceltu un prasītu kā Tu jūties - nedrīkst teikt - nāk miegs, gulēt gribas, atšujies vai tādā garā, bet pirmā atbilde- ESMU LAIMĪGA! tam jābūt automātiski. 

 

Atceroties Epiktētu (vienu no dižajiem sengrieķiem), kurš neskaitāmas reizes ir uzsvēris - TIKAI ATTIEKSME IR MŪSU VARĀ, ir jūtams, ka gadu tūkstošu gaitā būtiskākais nav mainījies. Gan toreiz cilvēks domāja - kā dzīvot labāk, kā būt laimīgam, gan tagad.

 

Kaut kas nenotiek tā, kā vēlies? Vēlies tā, kā notiek! Vienkārši, bet efektīvi. Jo, ja tā padomājam, tad bieži vien tieši vilšanās sajūta ir tā, kas traucē mums būt laimīgiem. Un kāpēc rodas vilšanās? Jo reālais nesakrīt ar mūsu vēlmēm un fantāzijām. Gribējām rozā balonus, bet ir tikai zili. Ko darīsim? Raudāsim, jo nav  rozā? NĒ TAČU! Atradīsim skaisto arī zilajā krāsā un konstatēsim - ka īstenībā tieši zilus balonus arī vajadzēja! 

 

 

Šo pašu principu var attiecināt uz attiecībām - otru cilvēku jāpieņem tādu kāds viņš ir, nevis tādu, kādu esam viņu iztēlojušies. Sapņo, ka mīļotais apbērs Tevi ar ziediem un konfektēm kā rāda filmās? Un viņš to nedara, tātad nav īstais? Bet padomā - iespējams ir citas lietas, kas pasaka vēl daudz vairāk - varbūt tās ir brokastis svētdienu rītos, varbūt tās ir pirmās vizbulītes pavasarī, meklētas tieši Tev - cik bieži tādus sīkumus mēs palaižam garām tikai tāpēc, ka esam prātā ieņēmuši - jābūt tā un tā - tikai tad ir labi. Bet koncentrējoties uz tādām jābūtībām, mēs palaižam garām mirkli, kas bieži vien ir daudz vairāk vērts! 

 

2) Darīt labus darbus. Darīt labu OTRAM. Šis otrs, protams, ir Tev tuvais. Bet ne tikai - Otrs ir arī svešinieks, cilvēks tramvajā, vai veikala rindā..  Labais darbs ne tikai vairos pozitīvo pasaulē, bet sniegs TĀDU gandarījumu, kādu nekur citur nedabūt.  Ja redzi, ka cilvēks rindā aiz Tevis grib nopirkt tikai maizi, kamēr Tevi ir pilns grozs, palaid viņu pirmo. Uz ielas uzsmaidi svešiniekam. Piedalies labdarības akcijā, talkās. Tās emocijas, kuras gūsi, būs fantastiskas! Devējs ir vislielākais ieguvējs

 

3) Dari to, ko vēlies. Ir jau, protams, reizes, kad jādara lietas tikai tāpēc, ka tās ir jāpadara, bet tie ir dzīves sīkumi. Visas svarīgās lietas - tā vienmēr ir mūsu izvēle. Nedari kaut ko tikai tāpēc, ka citi to vēlas. Pajautā sev! Nezini atbildi? Ieklausies! Te vēl var palīdzēt Ogs Mandino, ar savām lieliskajām grāmatiņām, kas ir tulkotas arī latviešu valodā (dažas no tām) - šīs grāmatiņas ne tikai motivē, bet arī palīdz atrast atbildes uz pavisam vienkāršiem jautājumiem. Es tās lasīju, kad man bija 18. Un aizgāju studēt filozofiju, kaut arī nācās ģimenē uzklausīt ne vienu vien pārmetumu, ka es darot nepareizi. Bet kā var būt, ka es daru nepareizi, ja man ir sajūta, ka esmu tur, kur man jābūt, un nekur citur negribētu būt? Ok, es tagad nepelnu miljonus (un diez vai pelnītu tos tad, ja būtu aizgājusi studēt vecāku izvēlēto matemātiku), šobrīd man darba nav vispār, un esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā. Bet ES ESMU LAIMĪGA! Es mācījos to, kas man patiesi patīk un no studijām guvu baudu. Es izvēlējos būt par mammu tā vietā lai domātu par tusiņiem, kā manas draudzenes. Es izvēlējos dzīvot laukos, un šobrīd sapņoju par savu bišu dravu, lai arī bez Rīgas nevaru, tomēr šeit, mežu ielokā, klusumā, es jūtos kā mājās, un nesaprotu - kāpēc daži mēģina mani mācīt un teikt, ka jādzīvo Rīgā, ka braukāšana nogurdina un atņem daudz laika.. Braukāšana nenogurdina, drīzāk otrādi, braucot mājup jūtu enerģijas pieplūdumu, tiekot projām no Rīgas burzmas. Un laika ziņā? kas tad ir 60 km no Rīgas? Es kādreiz uz darbu Zolitūdē tiku ātrāk nekā mana kolēģe no Ķengaraga. 

 

4) Gulēt jāiet ar pozitīvām domām. Obligāti. Nekādu atrunu. 20 gadu vecumā pajuka vienas attiecības, un es jutos.. piečakarēta, izmantota. Bet atļaut tādām sajūtām gūt virsroku - tas galīgi nav manā dabā, tāpēc meklēju palīdzību. Un atradu to - bibliotēkā, psiholoģijas plauktā. Vairs neatminos, kas tā bija par grāmatu, bet padoms bija ļoti vienkāršs - raksti pateicības dienasgrāmatu. Katru vakaru, pavisam īsi, uzraksti vismaz 5 lietas, par kurām šodien vari pateikties. Sākumā nemaz negāja tik viegli. Bet pēc pāris dienām jau likās, ka varētu tik rakstīt un rakstīt.. Tik daudz labu lietu, mazu ikdienišķu sīkumu, par kuriem gribas pateikt PALDIES.. un tad ar smaidu palienu zem segas, domājot par pozitīvo. (Šis padoms obligāti jāizmanto tajās dienās, kad gulēt ejot jūti, kaut kas nomāc prātu - uzreiz būs vieglāk domāt TIKAI par pozitīvo.)

 

5) Līdz ko pieķer, ka domā par kaut ko negatīvu, iesaucies STOP! Kontrolē domu virzību un sūti tās augšup. Pajautā sev - vai tiešām es gribu "gruzīties" tā vietā, kad varētu justies labi? Iespējams, atbilde dažreiz būs JĀ, tādos gadījumos atvelti sev 10 minūtes. Parasti ar šīm minūtēm pietiek, un tad viss - STOP. lai sliktais paliek ārpusē. 

 

6) Pieraksti lietas, kas Tev sniedz prieku. Tas nepieciešams tādos brīžos, kad vajadzīgs uzmundrinājums, bet šķiet galva galīgi nestrādā, un nekas nenāk prātā, kas varētu palīdzēt.  Ikvienam gadās melnās dienas.. To noliegt nevar, bet neļausim tām gūt virsroku. 

 

7) Apzinies savas robežas, un neuzņemies par daudz. To var pateikt arī tā- māki pateikt NĒ. Nepadarītais rada vilšanos un neapmierinātību, un nepadarītais noteikti būs, ja uzņemsies pāri saviem spēkiem. 

 

8) Ikdienas mantra ES SEVI MĪLU! Atzīsim, ir reizes, kad pieķeram sevi uzskaitot trūkumus. Ak, kādas man resnas kājas, kāda riepa uz vēdera, kāda pumpa uz pieres uzmetusies..utt. Bet tā vietā labāk koncentrējies uz pozitīvo - cik smuki man pleci, un kādi man mati - veselīgi un kupli ( ikkatrā no mums ir SKAISTAIS) Atrodi šo pozitīvo un pie tā turies. Un smaidi! Jo smaids cilvēku dara skaistāku. 

 

9) Veselīgs uzturs un kustības ir vēl viens svarīgs moments savas pašsajūtas uzlabošanā. Ikviens, kurš ir atradis savu sporta veidu, pateiks - cik fantastiski jūtas! ja skriešana nomoka, tad met to pie malas, pamēģini peldēšanu! atrodi to, kas ir Tavējais! Un dzer ūdeni! Un izgulies kārtīgi! Tad ķermenis būs možs un arī emocionālā un psihiskā veselība nāks līdzi komplektā!

27. Jan 2010, 14:15

Es arī visu laiku dzīvoju Imantā,un tagad jau kā 3 gadus dzīvojos Olainē(kaut arī tie nav lauki,bet tomar talak no tas burzmas)un neko nenožēloju,kaut arī no sākuma nebij draugu un jutos ne visai labi!!!Tagad esmu iedzīvojusies,esmu iepazinusies ar vairakām māmiņām un nu tagad ir kopīgas intreses😀😀

Piekrītu ka DOMāM IR SPēKS 😀😀

27. Jan 2010, 14:03

Pilnīgi piekrītu šai jaukajai prieka receptei!!!

27. Jan 2010, 13:32

Paldies, Ilze, ka apkopoji visu būtiskāko pa punktiem! Šis reāli darbojas. Un taisnība - tikai sākumā ir grūti pēc tā vadīties, atliek neilgu laiku sevi stingrāk pakontrolēt, piedomāt un tas aiziet automātiski pats no sevis, tad visas ķibeles kļūst kristālskaidras un vieglāk pārdzīvojamas...

Man mājās vairakas dienas ir aizsalis ūdensvads un tikai pavasarī, kad zeme atkusīs, būs cerība ko sataisīt, bet es priecājos, ka ir elektrība, ka tuvumā ir upe, ka ir kas izcērt ālinģi, ka beidzot izdevās pielaist mašīnu un aizbraukt pēc dzeramā ūdens uz attālo avotu..., un vēl daudz tādu lietu, par kurām priecājoties, situācija nav mani izsitusi no ierastā līdzsvara, kaut pirmajā mirklī bija liels rūgtums...