Ralfiņš sāk apmeklēt bēbīšu skoliņu!

Abi ar Ralfiņu šodien pirmoreiz apmeklējām bēbīšu skoliņas nodarbību un tās laikā pamanīju dažas pārmaiņas un aktivitātes, kuras mājās līdz šim nav bijušas.

{smallpic:1}

Ralfiņš nodarbībā bija ļoti aktīvs un, vērojot viņu, sapratu, ka viņš patiesi ir ļoti komunikabls- ļoti viņam interesēja skatījās citi bērni, kas arī ir tāda paša vecuma. Īpaši Ralfiņam šķita interesants tuvākais „kaimiņš” – arī puisītis, kurš ļoti aktīvi un skaļi runāja. Sākumā Ralfiņš bija kautrīgs un brīnījās par to, kur ir atvests un gaidīja, kas notiks tālāk, bet vēlāk „pievienojās” blakus esošam puisītim un nu jau runājās viņi abi. Tas man šķita visinteresantāk – vērot, ko mans mazais dara nonākot kopā ar vēl daudziem tādiem pašiem mazuļiem un vai un kā viņi viens otru var ietekmēt. Un izrādās, ka jau šajā vecumā viņiem patīk „sadziedāties” – ja viens pačīkst, tad otram arī pielīp.

Bēbīšu skoliņā runājām par attīstības krīzēm, bet tas tādā labvēlīgā nozīmē, ar to saprotot periodus, kad pirmā dzīves gada laikā bērniņi maina savu dienas režīmu un daudziem ierastā kārtība krasi mainās. Ne visiem tā ir, bet lielākajai daļai.

Pozitīvi man šķita arī tas, ka visu nodarbības laiku mazais bija ļoti aktīvs un līdz ar to sakrājās ļoti daudz jaunu iespaidu. Tik daudz, ka mašīnā, mājās braucot, kā ierasts Ralfiņš aizmiga un nepamodās arī tad, kad uz rokām to nesu pa trepēm uz dzīvokli un nepamanīja arī kombinezona novilkšanu.

Kopumā nodarbība bija jauka, ja neskaita to, ka Ralfiņš mani četras reizes aplaimoja ar maziem fontāniņiem :D Pēc ceturtās reizes uzvilkām atpakaļ autiņbiksītes. Esot pavisam plikiņiem, mazie aktīvāk kustina rociņas un kājiņas, bet ar puisīšiem iet visādi :)

Viena lieta gan tagad nepatīkama - nodarbības laikā mazuļus, protams, var barot, ja viņi vēlas un Ralfiņam bija pienākusi kārtējā ēdienreize, taču nodarbības telpā to darīt, protams, nav tikpat ērti kā mājās, kad var atbalstīt roku, lai varētu atbrīvoties, tāpēc šoreiz nācās barot mazo vienkārši turot rokās. Atbraucot mājās sajutu sāpīgu bumbuli krūtīs, jo acīmredzot sasprindzinājums, turot mazuli un vienlaikus barojot, darījis savu un tagad mani piemeklējis piena sastrēgums. Līdz šim nezināju, kas tas vispār tāds ir, bet nu tas piemeklējis arī mani – sajūtas nepatīkamas.. Īsti pat nezinu, ko ar to iesākt, bet ceru, ka tas pāries.