Ralfiņa piektais mēnesis

Pa šo laiciņu Ralfiņš ir samācījies visādas jaunas lietas un arī uzvedība ir diezgan mainījusies. 

Aizvien biežāk viņam patīk spēlēties un gugināt savā nodabā, kad neviena nav blakus. Pēc pamošanās, pirms iemigšanas un uz aktivitātes paklājiņa. Jau kādu laiciņu ir „atradis” arī savas kājeles un iemācījies tās satvert un tādā veidā šūpoties. Zeķi arī esam jau pagaršojuši – viss atkarīgs, cik tā spilgta un pievilcīga :)

Alerģija no saules aizsargkrēma mums ir veiksmīgi pārgājusi pāris dienu laikā. Liku mazo katru vakaru vanniņā ar kumelīšu uzlējumu vai kliņģerīšu piedevu, nelietojot neko citu.

Vakar bijām uz Ralfiņa vecvecmāmiņas dzimšanas dienas svinībām un man jau pirms tam bija sajūta, ka nu gan būs tā reize, kad mazais visiem nesmaidīs un negribēs tā komunicēt. Un man bija taisnība – pagāja kādas 15 minūtes, kamēr mazais pierada pie tik daudz svešiem cilvēkiem, trokšņiem un kņadas kā jau dzimšanas dienas svinībās. Un man nepārtraukti bija jāatrodas viņa redzes lokā. Nonācis kādam citam rokās, Ralfiņš ar acīm meklēja mani un it kā gaidīja manu reakciju. Ja es smaidīju un kaut ko viņam teicu, tad viņš mazliet nomierinājās, jo laikam saprata, ka tad onkulis vai tante ir ‘labais’ un pie viņa arī viss būs kārtībā. Jāatzīst, ka mani ne īpaši sajūsmina bērna došana no rokas rokās, tomēr saprotu, ka tas droši vien nepatīk nevienai mammai un, ka tomēr nevar arī no tā uzstājīgi sargāt, jo tādējādi bērns mācas uzticēties arī citiem, pierod pie citiem cilvēkiem, un, ka arī viņi ir uzticami, smaida un ir „labie”. Noteikti nevēlos situācijas, kad Ralfiņam vajag tikai mammu un palikšana ar kādu citu izvēršas par pārāk lielu pārdzīvojumu. Tā kā novērojumi liecina, ka mans mazais tomēr ir sabiedrisks, tad nospriedu, ka viņam tomēr nāk par labu saprast, ka šajā pasaulē viņš nebūt nav viens :) Pēc brītiņa Ralfiņš jau centās piesaistīt visu uzmanību, skaļi „runājoties”, un tas nozīmēja, ka viņš ir iejuties.

Guļ Ralfiņš vismaz divas reizes pa dienu. Apmēram 2.5 h pēc pamošanās aizmieg uz apmēram 2 stundām, reizēm pat 3 stundām. Un vakarā ap plkst. 16-17 mazajam uznāk otrais dienas miedziņš un tad guļ apmēram pusotru līdz divas stundas. Naktī bez celšanās var nogulēt 5-6h un tad sāk dīdīties pa gultu. Reizēm atkal savā nodabā spēlējas ar rociņām, gultas apmalīti, bet aizmigt atkal gan ir jāpalīdz. Viss parasti beidzas ar uzēšanu. Tad gan ātri atkal aizmieg un guļ tālāk līdz rītam. I reizes, kad pamostas tikai no rīta ap 7-8, bet vienalga guļ tālāk līdz plkst. 11:00. Tikai tad Ralfiņš ceļas pavisam.

Vēl mazais sācis draudzēties ar knupi. Draudzība gan nav sevišķi stipra, bet man izdevās viņam mērķtiecīgi iemācīt un parādīt, ka knupis domāts turēšanai mutē. Un ir reizes, kad izdodas mazo nomierināt ar knupi. Bet tāda cieša saistība starp nemieru un knupi mums nav. Ja Ralfs ir nemierīgs un niķojas, tad nav tā, ka knupis būs mierinātājs. Bet, ja nāk miedziņš, tad jā – knupis spēj reizēm ieaijāt.

Vēl ļoti izteikti mazais sācis mani pētīt. Tiešām uzkrītoši. Reizēm skatos TV un mazais ir man klēpī. Pavēršu skatienu uz mazo un saprotu, ka viņš jau kādu laiku mani nopietni vēro. Kad noķer manu skatienu, sāk smaidīt. Tādā veidā viņš laikam pārbauda manu reakciju, atsaucību un pastiprināti vēlas to saņemt. Jūtu, ka viņam ir parādījies apzināts mērķis pievērst sev manu uzmanību, un viņam patīk, kad tas izdodas un tad ir lielie prieki. Protams, manas uzmanības viņam netrūkst, bet tāda sajūta, ka mazais ir sācis mani apzināti pārbaudīt un sagaidīt reakciju.

Šobrīd esmu sākusi interesēties par bērna piebarošanas jautājumiem un aktīvi ievācu informāciju. Man arī ir sagatavots krietns jautājumu saraksts pediatrei. Drīz jau arī mums būs pienācis laiks pagaršot pirmo biezenīti.

***

Sāc blogot Māmiņu Klubā arī Tu, iesūtot ziņu šeit!

Ja ir jautājumi par blogošanas iesākšanu, bet vēlies padalīties ar citām māmiņām ar savām pārdomām, raksti uz kristine@maminuklubs.lv!