Pēteris Apinis: Ar aborta plakātu pie Izglītības ministrijas

Politiķa galvenais uzdevums vasarā ir atrast tēmu, kas spēj saviļņot cilvēku prātus. Pensiju vecuma paaaugstināšana satrauca 8 piketētājus pie Saeimas, 14. jūnija deportācijas atceras tikai tie, kas paši tikuši represēti, Latvijas ekonomiskos rādītājus izlasa premjers un seši viņa padomnieki. Pat ziņa, ka avāriju izraisījis 12 gadīgs šoferis, piesaista dažu desmitu interneta lasītāju uzmanību, kas savus komentārus sniedz atbilstoši savam sliktajam garastāvoklim. Šajā vasarā vīrieši skatās futbolu un par to arī runā, bet sievietes lēnām iežūžo gaidāmā atvaļinājuma izjūtās un īstas politiskas vai patriotiskas tēmas viņām nav. Un tad nāk Parādnieks, paceļ asiņainu karogu, aizliedz abortus, un latviešu tauta atmostas– diskusijas var sākties.

Ja man portāls ir.lv nebūtu lūdzis komentāru, Imants Parādnieks būtu vienīgais šajā jezgā iesaistītais un savu viedokli paudušais vīrietis. Tagad man ar Imantu kaut kas ir kopīgs– mēs abi būsim runājuši par tēmu, kurā paši nekādi nevaram piedalīties. Par sievietes izjūtām, filosofiju, traģēdiju vai atvieglojumu aborta laikā mēs varam iedomāties tikai tīri teorētiski. Bet latviešiem ir pieņemts, ka parasti runā un raksta par to, ko pats lāga nezin vai pat nevar zināt– tie, kam nav nekādas medicīniskas izglītības runā un apspriež ārstniecības metodes un zāļu lietošanu medicīnā, bezbērnu pāri vislabāk zin kā audzināt bērnus, bet visa Latvija šodien var pamācīt zviedrus vai horvātus– kā tiem pieveikt futbolā frančus vai spāņus.

 Kā ārsts es pilnībā nostājos mūsu godājamo kolēģu – ginekoloģu pusē. Pareizi un izsvērti ir visi argumenti, ko paudušas Ingrīda Circene, Dace Rezeberga, Dace Matule, Ilze Vīberga, Nellija Lietuviete un citas prominentas, Latvijā un pasaulē atzītas un cienītas speciālistes. Ātrumā mēģināju pārskatīt sev zināmo Latvijas vadošo ginekoloģu pleijādi un varēju atcerēties tikai vienu, kam ir trīs bērni– gandrīz visas pārējās ir daudz rūpīgāk saplānojušas savu ģimeni, proti, samierinājušās ar vienu, bet ļoti reti– ar divām atvasēm. Tas nav pārmetums, bet fakta konstatācija. Jo patiesībā tieši mūsu gudrās un skaistās meitenes sevī apvieno abas puses, kuras cenšas konfrontēt Parādnieka kungs– sievieti un ginekologu. To nu gan es varu apgalvot– neviena ginekoloģe nedodas uz abortu ar prieku vai gandarījumu. Visas mēģina atrunāt no aborta, ja vien– ja vien nav indikācijas abortu veikt. Būsim nu godīgi pret sevi– ļoti mazā bērnu mirstība Skandināvijā lielā mērā ir izskaidrojama ar daudz augstākām indikācijām pārtraukt grūtniecību, ja ir aizdomas par iedzimtu vai pārmantotu patoloģiju. Laicīgi diagnosticējot virkni patoloģiju un grūtniecību savlaicīgi pārtraucot, samazinās arī iedzimto patoloģiju skaits, kad bērniņš ar hromosomālām slimībām ilgstoši ir smaga problēma mātei un ģimenei kopumā.

 Gluži tāpat kā Parādnieka kungs, es arī esmu pret grūtniecības medicīnisku pārtraukšanu. Taču visvairāk– pret vēlīniem abortiem. Jo agrīnāk aborts tiek veikts, jo mazāk komplikāciju, jo vieglāk sievietes organismam, jo lielākas cerības, ka nākamā grūtniecība būs normāla un veiksmīga. Ja mēs mēģināsim sievietei dot piespiedu ilgu pārdomu laiku, bet aborts būs jāveic tā vai tā, mēs riskējam, ka viņai pēc vēlīna aborta vairs nekad neiestāsies grūtniecība. Šī pārdomu laika pagarināšana ir tikai un vienīgi politiska ķērnāšanās– lūk ko esmu sasniedzis kā deputāts.

 Latvijā mākslīgi pārtraukto grūtbniecību skaits, rēķinot pret dzīvi dzimušajiem vai pret populāciju kopumā samzinas gadu no gada, pēdējo desmit gadu laikā– divkārt. Mums vajadzētu sasniegt ievērojami mazāku abortu skaitu, nepalielinot nelegālu mēģinājumu skaitu. Kā to panākt? Šo atbildi jau sen ir atbildējušas visas Rietumeiropas valstis– izglītojot padsmitgadniekus veselības mācībā, t.sk. kontracepcijā. Kopš 2004. gadā Šadurskis iznīcināja veselības mācību skolās, mūsu jaunatnes zināšanu līmenis visās ar veselības zināšanām saistītās jomās samazinājās fatāli. Tādēļ mūsu skolnieki, īpaši skolnieces vairāk dzer alkoholu, lieto narkotikas un smēķē, kas visi trīs ir noteicoši faktori spontānai dzimumdzīvei bez kontracepcijas. Tieši meiteņu (vēlāk– grūtnieču) smēķēšana un alkohola lietošana ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir tik daudz iedzimtu slimību bērniem.

 Parādnieka kungs! Es Jūs pazīstu kā bezkompromisa cilvēku un savas valsts patriotu. Izmantojiet savas spējas un deputāta statusu, lai mūsu bērniem 11. klasē būtu veselības mācība ne tikai vispārizglītojošās skolās, bet arī arodskolās (kuru kopmītnēs meitenes arī visvairāk dzer, smēķē un padsmitgadnieku vecumā paliek stāvoklī). Jo patiesībā jau 11. klases audzēknes 18– 19 gadu vecumā arī ir mūsu vienīgā demogrāfiskā cerība– viņām visai drīz ir jākļūst par māmiņām. Aiziesim abi kopā pie Ķīļa kunga, Jūs viņam sadāvāsiet lellītes embrija formā, bet es iesniegšu priekšlikumu– kā atjaunot veselības mācību skolās!

 Parādnieka kunga aktivitātēm tomēr ir pozitīvs pienesums– aborta problēmu viņš tomēr kaut kādā veidā aiznes līdz vīriešu smadzenēm, jo patiesībā jau mēs– vīrieši, esam vainīgi vai vismaz līdzvainīgi pie aborta. Un vismaz vainas apziņu šāda kampaņa dažam vīrietim tomēr rada, jā, t.sk. man. Tādēļ es ar prieku uzklausu Parādnieka kungam līdzīgos abortu apkarotājus, bet esmu kategoriski pret tiem, kas vienlaikus noliedz abortus un kontracepciju– staigā pa skolām aģitējot ar bībeles laika normām. Normāla kontracepcija ir alternatīva, un to mums mūsu bērniem ir jāmāca.

Es publiski pateicos divām organizācijām– „Māmiņu klubam” Sandijas Salakas vadībā un „Papardes ziedam” Ivetas Ķelles vadībā par fantastisko darbu, ko viņas iegulda, izglītojot mūsu meitenes un sievietes. Ja nebūtu šo divu organizāciju– Latvija būtu daudz sliktāka.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents