Tā nu pagājušajā nedēļā es ar savu pazīstamo jauko fotogrāfu noķērām jauku dienu un ilgi nedomājot devāmies brīvā dabā, lai varētu iemūžināt jaukas, mīļas bildītes.
Tā nu satiekoties domājām, kuru vietu izvēlēties, tad nu es paļāvos uz fotogrāfa labi zināmajām vietām . Tad nu arī devāmies ceļā. Nonākot galā un ieraugot gala mērķi, sapratu , ka vieta ir pasakaina un bildes būs brīnišķīgas!
Tā nu mēs pārģērbāmies un atļāvām Keitai iejusties jaunā vietā un vidē. Bet tur mums ļoti labi patika, ka pat Keita jutās tik labi un brīvi , ka bija prieks . Tad nu arī sāka pamazām tapt pasakainas bildes .
Pat Keita nemanīja, kā jau bildēja viņu. Smaids mums vienmēr ir jauks , kas pat lika fotogrāfam uzsmaidīt tajā brīdī.
Pat slēpjoties no mammas var tapt bildes.
Un te jau atradām arī visus pārējos ......
Bez mīļām bučām arī mēs neiztikām .....
Ūdens bija tik silts kā piens un to Keita jau prata novērtēt...
Bet šis bija mūsu gala mērķis un lielākais sapnis- pieneņu lauks .Tas Keitai lika priecāties, ka ir tik daudz puķes apkārt ......
Un atpūta arī noderēja mazai modelītei .....
Ceļā uz mājām ieraudzījām ābeļu dārzu .Tas nu mūs vilināja pie sevis nemanot....
Tā nu bija mūsu pavadītā dieniņa ārpus studijas gaismām. Un varu piebilst, ka Keita vienozīmīgi brīvāk jūtas brīvā dabā.. Bet šādas foto sesijas mēģināsim vēl atkārtot .......