Pārmaiņām gatavojoties..

Pārmaiņām gatavojoties..

14. Mar 2010, 14:52 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Augusts mums paiet pārmaiņām gatavojoties..

Ar pirmo septembri Ernests sāks bērnu dārza gaitas. Ne tikai mazam bērnam tas ir nozīmīgs notikums, bet arī mammai, sevišķi, ja vēl tas ir pirmais bērniņš, kurš jāpalaiž uz bērnu dārzu.

{pic:1}

Jāpalaiž. Tieši tā.


Runāju ar bērnu dārza vadītāju, un viņa uzsvēra, ka tas, kā bērns jutīsies bērnu dārzā, visvairāk ir atkarīgs no mammas, cik daudz tā ir gatava mazo atlaist, un ļaut viņam palikt dārziņā bez viņas. Ja mamma jutīsies labi, arī bērns būs mierīgs, un nesatrauksies, kad mamma dodas prom.


Tātad man tagad ir svarīgs uzdevums - saprast, cik gatava es esmu šobrīd, un šīs pēdējās dienas nomierināties. (Cik pirmais septembris ir drīz!) No tādām pārdomām- kā manam bērnam tur klāsies, vai viņam patiks, ko darīt, ja nepatiks... vajag tikt vaļā. Jo kāda jēga tagad domāt par to, kas būs, un ko pagaidām nevari ietekmēt? Dzīvosim redzēsim. -ak, cik patiesi vārdi! Tikai biežāk par tiem jāatceras, sevišķi situācijās, kad par daudz sākam uztraukties par to, kas būs, kā būs.


Tā tas augusts paiet..


Iesākumā domās morāli gatavojoties šim notikumam, un tagad, augusta otrajā pusē, arī tīri praktiski. Jāaiziet pie ārstiem, jāmeklē drēbes un kurpes bērnam.


Es pati nekad bērnu dārzā neesmu gājusi. Man bija burvīgi vecvecāki, kas ar mani spēlējās un man visu iemācīja, tāpēc nezinu - kā tas ir- iet bērnu dārzā, ko bērni tur dara, kā paiet viņu diena. Tas viss būs jaunums, un nebūs ar ko salīdzināt. Varbūt tas pat ir labi. Salīdzināšana bieži vien ne pie kā laba neved, un apzināti no tās vajag izvairīties, sevišķi tagad - salīdzinot vienaudžus. Katram bērniņam ir savs attīstības kalendārs, ja tā var teikt.. Mēs varam piefiksēt - tad notika tas, pēc tam tas.. Pēc gadiem šādu kalendāru būs interesanti papētīt.


Bet nedrīkst - NEDRĪKST - steidzināt bērnu un uztraukties - paskat, citi dara jau to un to, bet mēs vēl ne. Pēc pirmā vienmēr nāk otrais, kam seko trešais utt. Šo kārtību kalendārā neizmainīsim, tāpēc - NESALĪDZINĀSIM! Bet dzīvosim ikviens pēc sava kalendāra!

24. Aug 2009, 11:37

man kā mammai ir ļoti grūti, ka mazais jālaiž uz BD. Jo īpaši, ja bērns raud☹ Rīti ir smagi. Bet tiklīdz bērns ir grupi'nā kopā ar bērniem, raudāšana beidzas. Es ceru, ka tikai tas sākums tāds grūts, jo tikko kā uzsāka BD (privātā)gaitas.