Par vārda "nedrīkst" nozīmi

Kā izteikt vārdu "nedrīkst", lai būtu dažādi rezultāti?! Lasi jaunā tēta Jāņa blogu!

Sveiciens visiem Māmiņu kluba biedriem.

Šajā rakstā centīšos iekļaut savas pārdomas par vārda „nedrīkst” nozīmi bērnu audzināšanā.

Pašos pamatos šim vārdam nav nekādas nozīmes, kā tikai un vienīgi tā, kuru mēs katrs pats tam piešķiram. Mūsu dzīvē ir bijuši brīži, kad šī vārda nozīmi mēs pārkāpjam un tajā pašā laikā citās situācijās mēs pakļaujamies šī vārda rāmjiem.

Kāpēc tad ir šie brīži, kad mēs it kā zinām, ka vienu vai otru lietu mēs nedrīkstam darīt, tomēr pirmo darām, bet otro - nē? Vārds taču paliek viens un tas pats – nedrīkst, tomēr tas var tikt izteikts dažādos veidos.

Nedaudz aprakstīšu vienu pētījumu saviem vārdiem, kurā tika parādīta, manuprāt, vārda „nedrīkst” nozīme un veids kā to pielietot efektīvāk, ja nepieciešams.

Pētījumā piedalījās otrās līdz ceturtās klases zēni, kā arī skolotājs, kuru bērni līdz tam nebija redzējuši. Katrs bērns atradās pilnīgi viens telpā ar piecām rotaļlietām. Skolotājs, ienākot pie bērna telpā, izstāstīja, ka viņš drīkst spēlēties ar jebkuru rotaļlietu, izņemot vienu - robotu.

Tātad, ar robotu spēlēties nedrīkst un, ja bērns to tomēr darīs, tad saņems bargu sodu, lai gan neprecizēja kādu. Pēcāk skolotājs izgāja no telpas un pētījums varēja sākties. Skolotājs ar vēl grupu cilvēku novēroja bērna aktivitātes aiz telpā novietotā spoguļa.

Novērojumi nevienu nepārsteidza. Visi, izņemot vienu bērnu, spēlējās tikai ar atļautajām četrām rotaļlietām, bet robotam uzmanību nepievērsa. Diezgan garlaicīgs pētījums, ne? Protams, ar šo viss vēl nebija galā. Pēc sešām nedēļām tajā pašā telpā tika ievietoti tie paši bērni un viņiem priekšā tika novietotas tās pašas rotaļlietas. Tāpat kā pagājušo reizi pie bērniem ienāca skolotāja (cita, nekā iepriekš), tikai šoreiz bērniem netika noteikti likumi – viņi varēja spēlēties ar jebkuru mantu, ar kuru vēlējās.

Un protams, lielākā daļa bērnu bija aizmirsuši pirms sešām nedēļām uzstādīto likumu – šajā reizē viņi spēlējās gan ar robotu, gan ar citām mantām.

Pētījumā tika pierādīts, ka šāda veida pieeja bērna audzināšanā nes augļus, tomēr tikai īstermiņā. Pēc sešām nedēļām, bērnam nonākot tajā pašā situācijā, viņš bija aizmirsis, ko viņam pirmais skolotājs bija teicis. Tā kā šoreiz netika speciāli norādīts, ka ar robotu spēlēties nedrīkst, bērni to visai droši izmantoja.

 {pic:1}

Pēc kāda laika šī pati cilvēku grupa vēlējās veikt vēl vienu līdzīgu pētījumu. Šajā gadījumā tika atlasīti citi bērni, tomēr lietu kārtība un situācija nemainījās, ar vienu izņēmumu. Ja iepriekš skolotājs pateica, ka spēlēties ar robotu nedrīkst un draudēja ar sodu, tad šoreiz viņš bērnam tikai izstāstīja, ka spēlēties ar to ir slikti. Tie nebija nedz draudi, kā tas bija iepriekšējā reizē, nedz kāda cita veida ietekmēšana. Tā bija vienkārša izskaidrošana, kāpēc spēlēties ar robotu nebūtu vēlams.

Sākotnējā etapā šī pētījuma rezultāti neatšķīrās no pirmā pētījuma – visi bērni, arī šoreiz izņemot vienu, spēlējās ar visām citām mantām, izņemot robotu.

Tomēr nākamā etapa rezultāti krietni atšķīrās. Pēc sešām nedēļām tādā pašā situācijā pie tiem pašiem bērniem ienāca skolotāja un nolika tās pašas piecas mantas. Arī šoreiz skolotāja neuzdeva likumus – varat spēlēties, ar kurām mantām gribat.

Taču šoreiz rezultāti bija krietni atšķirīgi. Nospiedoši lielākā daļa bērnu neizrādīja nekādu interesi par šo robotu. It kā situācija tāda pati, tomēr pieeja pavisam citādāka. Abos gadījumos ar robotu spēlēties nedrīkstēja, tomēr pēc kāda laika vieniem šis likums vēl bija atmiņā, bet citi par to bija aizmirsuši. Turklāt, pirmajā situācijā bērnam draudēja sods, ja viņš spēlēsies ar robotu, tomēr pēc sešām nedēļām viņš to bija aizmirsis. Otrā situācijā soda nebija, tomēr bērni daudz vairāk pakļāvās pirmā skolotāja norādēm.

Kāpēc tā notika? Tā kā es rakstīju pietiekami tendenciozi, Jums noteikti viss ir vairāk vai mazāk skaidrs. Gan tas, kādēļ šie divi pētījumi tik krasi atšķīrās, gan arī tas, kāpēc ne visi bērni pakļāvās vienam vai otram likumam. Tomēr mans skaidrojums būs nākamās nedēļas rakstā. Varu tikai teikt, ka izskaidrojums ir pietiekoši interesants.

Jauku nedēļu!

Ar cieņu,

Jānis