25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Esam saņēmuši daudzu mammu jautājumu par to, kā aktīvajām māmiņām Māmiņu Kluba portālā izdodas apvienot mazuļu (un ne viena vien) auklēšanu ar mājas darbiem un sērfošanu internetā! Māmiņa Ilze Lipska sāk rakstīt arī savu blogu! Kas dara, tas padara vairāk!
par mammām.
Par mammām var rakstīt daudz un dikti un no tik dažādiem skatu punktiem.
Par mammām rakstīt ir viegli, jo tā tagad ir arī mana ikdiena. Nē, nevis ikdiena, bet tie ir mani svētki! Mana dzīve!
Bet par mammām rakstīt ir arī grūti, jo dažreiz ir tik grūti atrast ĪSTOS vārdus, lai izteiktu tās sajūtas, to emociju gammu, kas ik dienu mani pavada, tai vārdi šķiet par vājiem. Bet citreiz atkal tik viegli, kā dažus cm virs zemes, un tad ir tā, ka varētu runāt un runāt...
tātad...
Supermammas
Atceros, kad studiju laikos domāju - nu kā tā.. Man nav bērnu, bet es nepaspēju izlasīt uzdoto darbu, savukārt kursabiedrene, kurai mazs bērniņš mājās, ir paspējusi ne tikai izlasīt, bet pat referātu uzrakstīt. Viņai taču tīri teorētiski brīvā laika ir mazāk nekā man, tomēr prakse rāda ko citu.
Tagad, kad pati esmu mamma.. Jā, atzīstu, ka daudz ko var izdarīt vairāk, tas nekas, ka arī darāmā ir daudz vairāk. Un loģiski domāju - Kāpēc tā? Kas ir mainījies?
Un konstatēju, ka mainījusies ir pieeja lietām, kas jāpadara, un ko gribētos izdarīt.
Arī kādreiz darāmā bij daudz, un vēl vairāk tā, ko gribējās izdarīt.
Bet šādā situācijā parasti notika tā, ka nezinot, no kura gala lai ķeras klāt, nereti iznākums - netiek izdarīts nekas. Jums nav tā bijis? Man ļoti bieži.. Tā vietā, lai sāktu no viena gala vienkārši darīt, es sēžu, nedaru neko un dusmojos vēl par to, ka nevaru saņemties un izdomāt, ko darīt.
Bet tagad tā nevar! Jo ir lietas, kuras noteikti ir jāizdara, un kuras nevar gaidīt, kamēr es izlemšu, ar ko sākt.
Bērnam taču gribēsies ēst!
Jāizmazgā drēbītes, un jāizgludina tās laicīgi.
Arī grīdai jābūt tīrai, lai mazais var droši rāpot. Viņš gan jau ka rāpotu arī pa netīru, bet mana mammas sirds to nespētu pieļaut.
Vairs nav laika domāt - ar ko gan lai sāk. Ir jāķeras klāt un jādara. Un ar šādu pieeju izdarīt var daudz vairāk. Ikviena mamma ir jau Supermamma, kurai pa spēkam ir viss!
Vienīgais nosacījums - būt reālai. Un neielikt darāmo darbiņu sarakstā lietas, kuras nemaz tīri fiziski nevar paspēt dienas laikā izdarīt. Bet izdalīt svarīgāko, un tad tik ķerties klāt.
Kāpēc vārds Supermamma, ja jau ikviena mamma tāda ir? Jo kļūt par mammu jau vien ir SUPER!
Ne tikai tāpēc, ka bērni ir forši un ienes dzīvē daudz prieka, bet arī tāpēc, ka tas tomēr ir darbs - izaudzināt cilvēku. nopietns un atbildīgs darbs. Vai Supermenam būtu pa spēkam tas, kas ir pa spēkam mammai?
par mammām.
par mammām var rakstīt daudz un dikti un no tik dažādiem skatu punktiem.
par mammām rakstīt ir viegli. jo tā tagad ir arī mana ikdiena. nē, nevis ikdiena, bet tie ir mani svētki! mana dzīve!
bet par mammām rakstīt ir arī grūti. jo dažreiz ir tik grūti atrast ĪSTOS vārdus, lai izteiktu tās sajūtas, to emociju gammu, kas ik dienu mani pavada, tai vārdi šķiet par vājiem. bet citreiz atkal tik viegli, kā dažus cm virs zemes, un tad ir tā, ka varētu runāt un runāt...
tātad...
Supermammas
Atceros, kad studiju laikos domāju - nu kā tā.. man nav bērnu, bet es nepaspēju izlasīt uzdoto darbu, savukārt kursabiedrene, kurai mazs bērniņš mājās, ir paspējusi ne tikai izlasīt, bet pat referātu uzrakstīt. Viņai taču tīri teorētiski brīvā laika ir mazāk nekā man, tomēr prakse rāda ko citu.
Tagad, kad pati esmu mamma.. jā, atzīstu, ka daudz ko var izdarīt vairāk, tas nekas, ka arī darāmā ir daudz vairāk. Un loģiski domāju - kāpēc tā? kas ir mainījies?
Un konstatēju, ka mainījusies ir pieeja lietām, kas jāpadara, un ko gribētos izdarīt.
Arī kādreiz darāmā bij daudz, un vēl vairāk tā, ko gribējās izdarīt.
Bet šādā situācijā parasti notika tā, ka nezinot, no kura gala lai ķeras klāt, nereti iznākums - netiek izdarīts nekas. Jums nav tā bijis? man ļoti bieži.. tā vietā, lai sāktu no viena gala vienkārši darīt, es sēžu, nedaru neko un dusmojos vēl par to, ka nevaru saņemties un izdomāt, ko darīt.
Bet tagad tā nevar! jo ir lietas, kuras noteikti ir jāizdara, un kuras nevar gaidīt, kamēr es izlemšu, ar ko sākt.
Bērnam taču gribēsies ēst!
Jāizmazgā drēbītes, un jāizgludina tās laicīgi.
Arī grīdai jābūt tīrai, lai mazais var droši rāpot. Viņš gan jau ka rāpotu arī pa netīru, bet mana mammas sirds to nespētu pieļaut.
Vairs nav laika domāt - ar ko gan lai sāk. Ir jāķeras klāt un jādara. Un ar šādu pieeju izdarīt var daudz vairāk.
Ikviena mamma ir jau Supermamma, kurai pa spēkam ir viss!
vienīgais nosacījums - būt reālai. un neielikt darāmo darbiņu sarakstā lietas, kuras nemaz tīri fiziski nevar paspēt dienas laikā izdarīt. bet izdalīt svarīgāko, un tad tik ķerties klāt.
kāpēc vārds Supermamma, ja jau ikviena mamma tāda ir? jo kļūt par mammu jau vien ir SUPER!
ne tikai tāpēc, ka bērni ir forši un ienes dzīvē daudz prieka.
bet arī tāpēc, ka tas tomēr ir darbs - izaudzināt cilvēku. nopietns un atbildīgs darbs. vai Supermenam būtu pa spēkam tas, kas ir pa spēkam mammai?
Jā, Ilze, kura taisa visus tos rokdarbinjus ir riktiigi chakla maaminja un noteikti nav vāja mamma, es piemeram pat adi lāgā neesmu iemacījusies, jo esmu pieradusi, ka visu saada vira māte!!! Un man arī vienmer no rītiem ir sarakstinjsh ar daramajam lietam, kas paliidz visu paveikt pec kārtas!!!
Drebes mazam negludinu, jo neuzskatu to par vajadzigu, gultas velju ari negludinu, prieksh kam???? Tachu neviens ne redz ne jut, ka nav gludinata, pa nakti palagi pashi izgludinas...Citeriz ari bardacinjsh mums majas, bet ar viru sadalam darbinjus un kopīgi atri visu paveicam,,,un neta es sēzhu tad, kad mazaa chuch,vai ari pirms guletieshanas ielienu pachatot un ne jau vienmer jabut perfektai tirībai un kartībai, ja mazs berns majās, tas ir piedodami....es augstskolu nepabeidzu, bij palikushi paaris meneshi liidz pedejaa kursa beigam, bet izvelējos ar bēbi majās palikt, jo baroju ar kruti ljoti biezhi, tagad gadinjsh ir pagajis un jau pirmdien braukshu uz Riigu kartot dokumentus un pabeigshu skolu!!! Visi par mani priecajas un uzslavē!!!! Cik labi, ka esmu mamma!!!
Man ir liidziigi 😀. Ir tik daudz visaadu darbu, ka nezinu ar ko saakt un taadeelj beigaas arii neko neizdaru... Iemaaciijos shaadu pieeju - uzrakstiiju uz papiira visus darbus, kuri man ir jaaizdara. Tad apvilku visus ljoti nepiecieshamos, bez kuriem nevar iztikt. Tad sarakstiiju kursh darbs ir visnoziimiigaakais - piem. sanumureeju - 1., 2., 3.... Ieprieksh bija tik daudz daraamaa... tagad visu paspeeju izdariit un paliek veel daudz briivaa laika 😀
es piekrītu Ilzei,ta arī ir kad laiks pietiek visam,vaig tikai vēlēšanos😀
man ir tieši tapat,kad sāku kaut ko darit,tad eju kā vējš pa mājām,un pie viena arī tieku galā ar meitiņu..nu man viņa pagaidam nerapo,un ir nedaudz vieglak..viss mazs man ta liekas😀😀😀😀
Jā, Ilze, kura taisa visus tos rokdarbinjus ir riktiigi chakla maaminja un noteikti nav vāja mamma, es piemeram pat adi lāgā neesmu iemacījusies, jo esmu pieradusi, ka visu saada vira māte!!! Un man arī vienmer no rītiem ir sarakstinjsh ar daramajam lietam, kas paliidz visu paveikt pec kārtas!!!
Drebes mazam negludinu, jo neuzskatu to par vajadzigu, gultas velju ari negludinu, prieksh kam???? Tachu neviens ne redz ne jut, ka nav gludinata, pa nakti palagi pashi izgludinas...Citeriz ari bardacinjsh mums majas, bet ar viru sadalam darbinjus un kopīgi atri visu paveicam,,,un neta es sēzhu tad, kad mazaa chuch,vai ari pirms guletieshanas ielienu pachatot un ne jau vienmer jabut perfektai tirībai un kartībai, ja mazs berns majās, tas ir piedodami....es augstskolu nepabeidzu, bij palikushi paaris meneshi liidz pedejaa kursa beigam, bet izvelējos ar bēbi majās palikt, jo baroju ar kruti ljoti biezhi, tagad gadinjsh ir pagajis un jau pirmdien braukshu uz Riigu kartot dokumentus un pabeigshu skolu!!! Visi par mani priecajas un uzslavē!!!! Cik labi, ka esmu mamma!!!
Man ir liidziigi 😀. Ir tik daudz visaadu darbu, ka nezinu ar ko saakt un taadeelj beigaas arii neko neizdaru... Iemaaciijos shaadu pieeju - uzrakstiiju uz papiira visus darbus, kuri man ir jaaizdara. Tad apvilku visus ljoti nepiecieshamos, bez kuriem nevar iztikt. Tad sarakstiiju kursh darbs ir visnoziimiigaakais - piem. sanumureeju - 1., 2., 3.... Ieprieksh bija tik daudz daraamaa... tagad visu paspeeju izdariit un paliek veel daudz briivaa laika 😀
es piekrītu Ilzei,ta arī ir kad laiks pietiek visam,vaig tikai vēlēšanos😀
man ir tieši tapat,kad sāku kaut ko darit,tad eju kā vējš pa mājām,un pie viena arī tieku galā ar meitiņu..nu man viņa pagaidam nerapo,un ir nedaudz vieglak..viss mazs man ta liekas😀😀😀😀